Inga Bitēna: Atkarība ir slimība

Alkohols, narkotikas – vielas, kas izmaina cilvēka uztveri, apreibina, šķeļ saikni ar realitāti un izmaina līdz nepazīšanai, – pavada cilvēci kopš seniem laikiem. Tās bija gan Senās Romas impērijas uzplaukuma, gan sabrukuma laikā. Ar tām apreibinājās šamaņi, burvji, raganas, kā arī pasaulē slaveni mākslas meistari. Netrūkst liecību par vienkāršo tautu – latvju dainās, R. Blaumaņa “Purva bridējā”. Sabiedrībā par apreibinošām vielām bijusi dažāda izpratne – senatnē cilvēkus, kas tās lietoja, sauca par velna apsēstiem un dedzināja uz sārta, šo vielu lietošanu uzskatīja par noziegumu, tāpēc apreibušos slodzīja cietumos, savukārt dažviet to uzskatīja par garīgu kaiti un slodzīja garā vājo iestādēs. Īsts apreibinošo vielu “uzvaras gājiens” sākās pagājušā gadsimta 60. gados ar hipiju laiku, kas iezīmēja alkohola un narkotisko vielu izkļūšanu no nosacīti šaurām, specifiskām grupām tautas masās. Un tas joprojām turpinās – vielu klāsts paplašinās, lietotāji tāpat, turklāt tie kļūst arvien jaunāki, arvien straujāk notiek sabiedrības lejupslīde. Atkarība nešķiro – tā pārņem cilvēku neatkarīgi no vecuma, dzimuma, tautības, izglītības, reliģiskās piederības, profesijas un mantiskā stāvokļa.

Mūsdienu medicīnas pētījumos ir pārliecinoši apstiprināts – tā nav izlaidība vai rakstura vājums, tā ir slimība. Ir skaidri formulētas diagnozes, kas iekļautas starptautiskajā slimību klasifikatorā, definēti diagnostiskie kritēriji, tomēr, apmēram 10 gadus strādājot atkarības ārstēšanas jomā, esmu pārliecinājusies, ka sabiedriskā doma, šeit arī pieskaitāma daļa ārstniecībā iesaistīto kolēģu, joprojām sīksti turas pie aizspriedumiem, kas vēsturiski nostiprinājušies.

Daži secinājumi un novērojumi:

· ir kauns runāt par problēmu, kamēr atkarības sekas nav acīm redzamas;

· ir atšķirīga attieksme saistībā ar dzimumu – sievietei tas ir daudz nepiedodamāk;

· sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem jāslēpjas daudz cītīgāk;

· narkologa apmeklējums bieži vien tiek pielīdzināts sodam, īpaši pusaudžiem.

Šo slimību var raksturot ar latviešu tautas dziesmu:

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani dzērajam:
Dzērājiņa līgaviņa
Pa asaru upi brien.
Dzērājs nodzer savu naudu,
Nodzer savu kumeliņu,
Nodzer savu kumeliņu,
Nodzer sievas krājumiņu.

Tajā īsi, vienkārši un skaidri parādīta atkarības seja un līdzatkarība. Domāju, tieši līdzatkarības dēļ cilvēkiem ir tik grūti pieņemt atkarību kā slimību. Līdzatkarība rodas visur, kur sastopama atkarība, – ģimenē, darbā, draugu lokā.

Citu slimību vidū atkarības slimība izceļas ar lielo dažādību slimības raksturojumā:

• atkarība ir saslimšana, kas ietekmē pacienta fizisko, psihisko un sociālo veselību – personību kopumā, visu dzīvesveidu;
• atkarība ir slimība, kas ilgst visu atlikušo cilvēka mūžu, ir neizārstējama, bet ārstējama;
• atkarība – acu, ausu, jūtu slimība;
• hroniska recidivējoša slimība, kas atšķirībā no citām hroniskām slimībām pacientam izraisa patīkamas izjūtas un emocijas (eiforiju);
• saglabājas ilglaicīga atmiņa par patīkamām izjūtām, turpretī īslaicīga par nepatīkamām izjūtām;
• raksturīgs noturīgs slimības noliegums.

Un visi šie apgalvojumi, definējumi ir patiesi, jo atkarība ir smadzeņu slimība – tāda savdabīga smadzeņu “mazspēja” – notiek izmaiņas neiromediatoru (serotonīna, dopamīna, GABA) darbībā, kuras dēļ progresējoši samazinās organisma spējas nodrošināt dabīgu komforta sajūtu (te iesaistās endogēnie opioīdi un opioīdreceptori) un adekvāti reaģēt uz stresu – iekšējās un ārējās vides kairinātājiem.

Ir izpētīti un zināmi galvenie neiromediatori, kuri ir atbildīgi par komforta sajūtas uzturēšanu, kā arī zināms, kādas izmaiņas notiek, saslimstot ar atkarības slimību. Ir runa par serotonīna un dopamīna vielmaiņu. Dopamīns ir mediators, kurš atbild par baudas sajūtu un apbalvojuma sistēmu. Psihoaktīvās vielas mākslīgi stimulē dopamīna paaugstināšanos, kas noved pie eiforiskas sajūtas, bet turpmāk tiek izjaukts dabiskais cikls. Tāpēc šādu vielu lietošana cilvēkam asociējas ar baudu un apbalvojumu. Serotonīns palīdz regulēt emocionālus procesus, kā arī regulē ķermeņa motorās, kognitīvās un autonomās funkcijas- Endogēniem opioīdiem ir svarīga nozīme emociju un uzvedības kontrolē, motivāciju veidošanā, reakcijās uz stresu un sāpēm,  GABA – būtiska nozīme trauksmes ģenēzē.

Cēlonis atkarībai joprojām nav zināms, bet ir zināmi atkarību veicinoši faktori, kas klasiski tiek iedalīti trīs grupās:

• bioloģiskie – ģenētiskā predispozīcija individuālām organisma īpatnības. Paaudžu mantojums – trīs paaudzēs dzīvē realizējas tā saucamais sniegavīra princips – katrā nākamajā paaudzē slimība sākas aizvien agrāk;
• sociālie – tradīcijas, alkohola pieejamība, valsts politika, rehabilitācijas un ārstēšanas pieejamība, cik cilvēks jūtas drošs sabiedrībā, sociālā aizsardzība – bezdarbs, pensijas, pabalsti. Jo nedrošāks cilvēks jūtas sabiedrībā, jo lielāks sociālais stress, kas ir  atkarību veicinošs faktors;
• psiholoģiskie – viss, kas saistīts ar personības attīstību, pieaugšanu, audzināšanu, pieredzes uzkrāšanu. Katram vecumposmam ir savi uzdevumi, kuri jāatrisina. Ja nav pārvarētas krīzes, tad šie neatrisināti uzdevumi sakrājas kā diskomforta izjūtas – nepārliecinātība, vainas izjūta, biklums, arī nedrošība, bailes, ievainojamība. Lietošana ir kā “ātrie glābēji” no diskomforta izjūtas.

Kas notiek ar cilvēku, kad viņš saslimst ar atkarības slimību?

Atkarīgā "portrets"

Noliedz lietošanu un visas ar to saistītās problēmas

Savās problēmās vaino citus- cilvēkus, apstākļus utt.

Manipulē, melo, nepilda solījumus un norunas

Atkarība rada līdzatkarību

Ir kauns runāt par atkarību, kamēr tā nav "acīm redzama"

TAS VISS VEICINA IZDEGŠANU

 

Par atveseļošanos un ārstēšanu

Savukārt atveseļošanās procesā jāsāk ir ar ķermeni. Vispirms jātiek galā ar abstinenci, un tad vienlaikus var sākties prāta un garīguma atveseļošana. Nepietiek ar lietošanas pārtraukšanu – ar to jāsāk, bet, ja te apstājas, kā tas ļoti bieži notiek, – dabūjam “sauso” alkoholiķi, jo izmaiņas prātā un garīgumā nenotiek pašas par sevi, tāpēc vajadzīga terapija, citādi uzvedība un domāšana nemainīsies. Tieši tāpēc virkne tautā iecienīto metožu – kodēšanās, “torpēdas” ievadīšana, ampulas iešūšana, hipnoze u. tml. – nenodrošina pilnvērtīgu atveseļošanos, reizēm tās palīdz uz kādu laiku, bet slimība turpinās.

Atveseļoties no atkarības nozīmē izmainīt sevi fiziski, psiholoģiski, izmainīt savu uzvedību, savas attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem un savu garīgo pasauli. Tas arī ir ārstēšanas programmu galvenais, stratēģiskais darbības virziens. Ņemot vērā visas atkarības pazīmes, slimības dinamiku, personības izmaiņas, atveseļošanos var definēt kā jaunu domāšanu un jaunu dzīvesveidu.

Ārstēšanās iespējas un pieejamība

Balstoties uz zinātniskiem pētījumiem, lai ārstēšana būtu efektīva, jāņem vērā, ka:

• atkarība ir komplicēta, bet ārstējama slimība;
• ārstēšana ir kompleksa un individualizēta (nav universālas receptes visiem);
• būtiska ir ātra pieejamība;
• ārstēšana ir ilgstošs process;
• medikamentiem ir svarīga loma ārstēšanā;
• ārstēšanas plānus ir bieži jāpārskata un jāmaina saskaņā  ar pacienta vajadzībām;
• jāņem vērā blakusslimības;
• detoksikācija ir tikai ārstēšanas sākumposms;
• ārstēšanā izmanto dažādas metodes, pieejas un modeļus.

Mākslas terapija, kas ienākusi praksē pēdējā divdesmitgadē, ļoti dabiski iekļaujas šajos modeļos, un mākslas terapeits atrodas īpašā pozīcijā, lai uzsvērtu klienta spēju mainīties, izmantojot klienta radīto iztēles spēju. Pati mākslas darba radīšanas darbība katalizē iekšējos un ārējos procesus, kuri ir saistīti starppersonu līmenī, kas var palielināt motivāciju. Tā ir uzskatāma par galveno faktoru ilgstošām pārmaiņām.

Savā mākslas terapeites praksē esmu pārliecinājusies, ka tā ir efektīva metode tieši atkarīgo pacientu ārstēšanā, jo atkarīgajiem lielākā problēma ir atzīt slimību. Mākslas terapija ir unikāls veids, kā pacienti paši ar saviem spēkiem no savām apziņas dzīlēm izvelk situāciju, kāda tā ir īstenībā, ierauga savu slimību un to, ko tā viņiem ir nodarījusi. Tas aizsāk atveseļošanās ceļu.

Ārstēšanās iespējas Latvijā

Minesotas programma (28 dienas) ir stacionārās psihoterapijas veids. Tā ir ārstēšanas programma slimniekiem ar alkohola, narkotiku vai azartspēļu atkarību. Strādā multidisciplināra komanda (ārsts narkologs, psihologs, mākslas terapeits, atkarības profilakses speciālists). Programma sniedz zināšanas par atkarības slimību, tās norisi, pazīmēm un atveseļošanās procesu, palīdz atklāt likumsakarības starp slimības norisi un pacienta uzvedību, emocionālo reakciju veidiem un rīcību. Ārstniecības process tiek organizēts kā grupu nodarbības un individuālais darbs. Grupas terapijas norise attīsta pacientu spēju sadarboties, saprast savas grūtības savstarpējo attiecību veidošanā un kā to ietekmē lietošana.

Pieejama:

• VSIA “Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs”, Tvaika iela 2, Rīga, tālrunis: 67080186;
• Klīnika “Akrona 12”, Vecmīlgrāvja 5. līnija, Rīga, tālrunis: 67586524;
• VSIA “Slimnīca “Ģintermuiža””, Motivācijas centrs, Filozofu iela 69, Jelgava, tālrunis: 63020347.

Narkoloģiskās rehabilitācijas programma – tās mērķis ir nostiprināt veselību, pieņemt iegūtos neārstējamos veselības bojājumu, apzināt un reducēt bērnībā un jaunībā radušās vai psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ iegūtās personības psiholoģiskās deformācijas. Rehabilitācijas procesā var iemācīties pragmatiski risināt problēmsituācijas, mazināt psiholoģiskā un sociālā brieduma neatbilstību reālajam vecumam, kā arī veikt personības kognitīvo pārstrukturizāciju. Ilgstošās rehabilitācijas programmas realizē terapeitiskās sabiedrības jeb komūnas formā. Atrašanās šādā komūnā ļauj apgūt reālās dzīves un darba prasmes, kas var atjaunot un uzlabot attiecības ģimenē, rada iespēju iestāties darbā, izstrādāt noturīgu, noraidošu attieksmi pret atkarību izraisošu vielu lietošanu turpmākajā dzīvē.

Programmas ilgums – līdz 12 mēnešiem, piemērota narkomāniem.

Pieejama:

VSIA “Slimnīca “Ģintermuiža””, Motivācijas centrs, Filozofu iela 69, Jelgava, tālrunis: 63020347.

Sociālās rehabilitācijas programma atkarīgām personām

Pieejama:

VSIA “Slimnīca “Ģintermuiža””, Filozofu iela 69, Jelgava, tālrunis: 63007215.

Pusaudžu narkomānu rehabilitācija

Pieejama:

VSIA “Slimnīca “Ģintermuiža””, Filozofu iela 69, Jelgavā, tālrunis: 26338420.

Bērnu sociālā rehabilitācija

Pieejama:

VSIA “Slimnīca “Ģintermuiža””, Filozofu iela 69, Jelgava, tālrunis: 27820411.

Būtiska loma atturības uzturēšanai ir pašpalīdzības atbalsta grupām.

Anonīmās atbalsta grupas – nozīmīgs pašpalīdzības, atbalsta gūšanas un atveseļošanās veids. Informācija par grupu pieejamību: www.aa.org.lv, www.na.org.lv, www.as.org.lv.

Anonīmās līdzatkarīgo atbalsta grupas – līdzatkarība ir emocionāla atkarība no otra cilvēka un viņa uzvedības. Viens no iemesliem, kāpēc cilvēks kļūst līdzatkarīgs, ir nespēja nošķirt savu atbildību no otra atbildības un novilkt stingras robežas. Informācija par grupu pieejamību: www.alanon.org.lv , www.pab.org.lv

 

 

Inga Bitēna- mākslas terapeite, Rīgas Stradiņa universitates pasniedzēja

VSIA "Slimnīca "Ģintermuiža""

Motivācijas centrs- Minesotas programmas grupas vadītāja

Filozofu ielā 69,  Jelgava

Uzņemšanas nodaļas tālruņa numuri – 63022805; 63007157 

 

Rehabilitācijas centrs "Tērvete"

SIA RC "Tērvete", Tērvetes pagasts, Tērvetes novads

Diennakts tālrunis (administrators, klientu reģistrācija) - (+371) 63726175; Mob.t. - (+371) 27859888;

E-pasts klientu reģistrācijai: info@rctervete.lv

 

 

Foto: Shutterstock

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2020. gada oktobra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!