Ilze Konrāde, Sabīne Upmale- Engela: Jods

Jods ir veselībai ļoti būtisks mikroelements, ko uzņem galvenokārt ar pārtiku. Jods ir viena no būtiskākajām sastāvdaļām normālai vairogdziedzera hormonu sintēzei, kas savukārt nodrošina augšanas procesus, metabolismu un smadzeņu attīstību bērnam jau agrīna vecumā un pat auglim grūtniecības laikā.

Vidēji dienā pieaugušajam jāuzņem 150 μg joda, bet grūtniecēm un sievietēm, kuras baro ar krūti, nepieciešams uzņemt vairāk joda- 250 μg. Savukārt bērniem šis ieteicamais daudzums ir mazliet mazāks, atkarībā no vecuma (skatīt 1.tabulu).

Jods sastopams dažādos produktos, bet visvairāk jūras un okeāna veltēs, pienā un piena produktos. Interesanti, ka baltā zivs satur vairāk joda nekā treknās zivis. Jāuzsver, ka ezeru un upju zivīs joda tikpat kā nav, bet vislielākā tā koncentrācija ir tieši jūras produktos – jūraszālēs, jūras veltēs un jūras zivīs. Īpaši bagātas ar jodu ir jūraszāles, kas pēdējo gadu laikā vairāk ienāk mūsu virtuvēs, taču joda koncentrācija tajās ir ļoti variabla un pārmērīga patēriņa rezultātā var tikt uzņemts pārlieku liels joda daudzums. Augļi un dārzeņi satur tikai nelielu tā daudzumu. Joda saturu produktos grūti izvērtēt, jo tas var būtiski atšķirties atkarībā no reģiona, sezonas, produktu veida, to iegūšanas, uzglabāšanas un apstrādes.

Daudzās valstīs jodu pievieno sālim (jodētais sāls), taču Latvijā šāda kampaņa nav uzsākta, lai gan veikalos jodētais sāls pieejams plašā izvēlē. Pētījumos novērots, ka Latvijā tikai 3,7 procenti iedzīvotāju uzturā lieto jodēto sāli. 2018. gadā, pētot Latvijas iedzīvotāju sāls patēriņu secināts, ka dienā lietojam ap 8,8 gramiem sāls, kas pārsniedz ieteikto sāls daudzumu. Jāņem arī vērā, ka pastiprināti lietojot uzturā sāli, palielinās sirds-asinsvadu slimību risks, to nevajadzētu izmantot kā galveno joda avotu un patiesībā daudzu profesionālo asociāciju ieteikumos ieteikts samazināt sāls daudzumu uzturā līdz minimumam, respektīvi, līdz 3,5 gramiem dienā, tajā skaitā jodētā sāls izmantošanu.

Veselībai kaitīga ir gan pārmērīga, gan nepietiekama joda uzņemšana. Vislielākais risks neuzņemt pietiekami daudz joda uzturā, ir cilvēkiem ar noteiktām pārtikas produktu alerģijām vai nepanesībām, kuri uzturā nelieto zivis vai piena produktus, īpaša riska grupā ir veģetārieši un vegāni. Šādos gadījumos būtu vērts apsvērt papildus joda uzņemšanu uztura bagātinātāju veidā, īpaši sievietēm reproduktīvajā vecumā. Neuzņemot nepietiekamu daudzumu joda, var pasliktināties vairogdziedzera funkcija jeb attīstīties hipotireoze, jo jods ir vairogdziedzera hormonu struktūras komponente. Par joda trūkumu organismā var liecināt šādas sūdzības: nogurums, koncentrēšanās grūtības, atmiņas traucējumi, salīgums, sausa āda, sausi, lūstoši mati, nagi un cits.

Savukārt, uzņemot pārāk daudz joda, var tikt aktivēta autoimunitāte – stāvoklis, kad imūnā sistēma uzbrūk sava organisma šūnām, un attīstīties gan vairogdziedzera hipofunkcija, gan hiperfunkcija jeb pastiprināta un pavājināta darbība. Maksimālā joda dienas deva, kas, kā uzskatīts, neradīs negatīvu ietekmi pieauguša cilvēka veselībai, ir 600 μg  joda dienā. Ja lielāks joda daudzums uzturā gadās reti, vairogdziedzeris spēj veidot nelielas joda rezerves un ja vairogdziedzeris ir vesels, tad liekais jods vienkārši izdalīsies ar urīnu. Pārmērīga joda uzņemšana iespējama ar uztura bagātinātājiem, ar pārtiku - tas īpaši izteikts reģionos, kur uzturā lieto daudz zivju un jūras aļģu, piemēram, Ziemeļjapānā. Jodu satur arī kontrastviela, ko ievada, veicot datortomogrāfijas izmeklējumu. Tādēļ, ja ir jau iepriekš zināmas vairogdziedzera slimības, kas asociējas ar pastiprinātu vairogdziedzera darbību, piemēram, karsti mezgli vai autoimūna hipertireoze, pirms un pēc izmeklējuma veikšanas būtu jāsaņem speciāli nātrija perhlorāta pilieni, kas bloķē joda iekļūšanu vairogdziedzerī.

Ja ir joda deficīts, īpaši bērnībā, tad nepieciešams palielināt joda uzņemšanu ar uzturu, iekļaujot tajā vairāk zivju, jūras velšu un piena produktu, bet nav nepieciešams jodu lietot pastiprināti. Ja to nav iespējams īstenot, tad būtu jāapsver papildus uzņemt jodu ar uztura bagātinātājiem, priekšroku dodot kālija jodīdam, ņemot vērā, ka jūras zāļu un aļģu preparāti var potenciāli saturēt pārāk lielu joda daudzumu.

Cilvēki bieži vien domā, ka uzņem pietiekami daudz joda ar sāli, taču jāņem vērā, ka jodu satur tikai jodētais sāls un citi (tajā skaitā jūras sāls un Himalaju sāls) jodu nesatur. 2020. gadā veiktais “Pētījums par sāls un joda patēriņu Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā” demonstrēja, ka jodēto sāli ikdienā lieto tikai 3,7 procenti dalībnieku jeb pavisam neliela iedzīvotāju daļa. Interesanti, ka 70 procenti dalībnieku, kuri uzskatīja, ka ikdienā uzņem sāli atbilstošā daudzumā, patiesībā to uzņem pārāk daudz. Šajā valsts mēroga pētījumā, kur iekļauti 1000 iedzīvotāji,  konstatēts, ka vairāk nekā 70 procentiem pētījuma dalībnieku ir nepietiekams uzņemtā joda daudzums. Viegls joda deficīts bija 36,6 procentiem dalībnieku, mērens – 32,9, bet izteikts deficīts konstatēts 6,7 procentiem no visiem dalībniekiem. Nelielai daļai (2,4 procenti) uzņemtā joda daudzums bija lielāks nekā tā optimālā vērtība (200 līdz 299 µg/L), un 1,8 procentiem dalībnieku konstatēts pārmērīgi liel uzņemtā joda daudzums (≥300 µg/L). Optimāls daudzums bija vien 13,4 procentiem dalībnieku. Galvenie joda avoti uzturā bija piena produkti, ūdens, zivis un jūras veltes.

2017. gada pētījumā “Latvijā nopērkamo piena produktu nozīme joda deficīta profilaksē”, analizēti 20 govs piena paraugi. Vidējā joda koncentrācija visos piena paraugos bija 420,7±179,6 μg/L. Visaugstākā joda koncentrācija bija vājpienā, bet pilnpienā tā bija viszemākā. Joda koncentrācija organiskā piena paraugos bija augstāka nekā konservatīvi ražotā pienā. Šie pētījuma rezultāti liecina, ka piens un piena produkti ir nozīmīgs joda avots Latvijā.

Iepriekš Latvijā veiktajos plaša mēroga pētījumos konstatēts, ka gandrīz 50 procentiem skolēnu ir joda deficīts un aptuveni 80 procenti grūtnieču jodu uzņem nepietiekami. Tādēļ noteikti būtu jāveicina piena produktu uzņemšana populācijā, īpaši skolēnu vidū. Grūtniecēm un sievietēm, kuras plāno grūtniecību (jau pāris mēnešus iepriekš), kā arī krūts barošanas laikā ieteicams uzņemt papildu jodu uztura bagātinātāju veidā (150 mcg), taču jāņem vērā, vai nav jau iepriekš zināma vairogdziedzera autoimūna slimība. Lai pieņemtu topošajai māmiņai labāko lēmumu, būtu vēlams jau pirmajā vizītē noteikt anti-TPO antivielas un TSH.

Foto: Shutterstock.com

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2024. gada decembra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!