Ilze Ekšteina: Gripa

Gada aukstajos mēnešos pieaug saslimstība ar visām elpceļu infekcijām, bet epidēmijas un pandēmijas izraisa tikai gripas vīruss. Vīrusa cirkulācija ir sastopama visu gadu, bet epidēmisku līmeni saslimstība sasniedz tieši ziemā, kad cilvēki vairāk pulcējas telpās, telpas tiek mazāk vēdinātas, kas rada labvēlīgus apstākļus augstākai vīrusu koncentrācijai, kā arī ir zemāka gaisa temperatūra un zemāks gaisa mitrums ir labvēlīga vide vīrusam. Arī Latvijā gripas epidēmijas ir katru gadu, un tās parasti ilgst 8–12 nedēļas.

Izraisītājs

Gripas vīrusam ir 3 tipi – A, B un C. Epidēmijas un pandēmijas izraisa A un B vīrusa tipi. Pēdējo 100 gadu laikā pasaulē ir bijušas četras gripas pandēmijas, pēdējā pavisam nesen – 2009./2010. gada sezonā. Vīrusa genomu veido segmentēta RNS, kas nosaka vīrusa antigēnu mainību. Vīrusa ārējā apvalkā atrodas divu veidu virsmas antigēni: hemaglutinīns un neiraminidāze. A gripas vīrusus klasificē atkarībā no to virsmas antigēnu kombinācijas, piemēram, N1H1, H3N2, H2N2 utt. Hemaglutinīns (H) nodrošina vīrusa pievienošanos šūnas virsmai, ir apzināti 18 hemaglutinīnu apakštipi. Neiraminidāze (N) nodrošina jauna vīrusa atbrīvošanos no šūnas. Ir apzināti 11 neiraminidāzes apakštipi. Cilvēkiem slimību izraisa gripas vīrusi, kuriem ir no 1 līdz 3 hemaglutinīni un 1 vai 2 neiraminidāzes, izņēmums ir putnu gripa. Vīrusi ar pārējām antigēnu kombinācijām izraisa slimības dzīvniekiem, galvenokārt putniem.

Gripas vīrusi ir nestabili un mutāciju rezultātā rodas antigēna struktūras izmaiņas. Nelielas izmaiņas rodas katru sezonu. Šajā gadījumā H3N2 paliek par H3N2, bet nelielo izmaiņu dēļ šis vīruss var ierosināt slimību personai, kas jau ir pārslimojusi vai vakcinēta pret veco H3N2 vīrusu. Lielu izmaiņu gadījumā kāds no antigēniem nomainās pilnībā, piemēram, H3N2 nomainās uz H2N2. Šī iemesla dēļ vakcinācija pret gripu nepieciešama katru gadu. Nelielas izmaiņas antigēna struktūrā izraisa epidēmijas, lielas izmaiņas ir iemesls pandēmijām.

1. attēls. Gripas vīrusa struktūra

Kā izplatās gripa

Gripas gadījumā infekcijas avots ir slims cilvēks. Daudz retāk infekcijas avots ir dzīvnieki, kā tas ir putnu gripas gadījumā. Dzīvnieka organisms var būt arī vieta, kur gripas vīrusi apmainās ar antigēniem, izveidojot vīrusus ar jaunu antigēnu struktūru.

Vīrusi izplatās ar elpceļu sekrēta pilieniem, cilvēkam klepojot, šķaudot, runājot. Inficēšanās var notikt vai nu tieša kontakta ceļā, vai ar priekšmetu starpniecību, uz kuriem nokļuvuši slimnieka elpceļu sekrēti. Saslimušais vīrusu izdala 1–2 dienas pirms simptomu parādīšanās un turpina izdalīt 5–7 dienas kopš saslimšanas. Vīruss uz virsmām var saglabāties vairākas dienas. Gripa ir augsti infekcioza saslimšana. Epidēmijas laikā var cirkulēt vienlaikus vairāki vīrusu apakštipi. Gripas vīruss iekļūst elpceļos caur augšējiem elpceļiem, bet vairojas galvenokārt trahejas un bronhu epitēlijā, izraisot epitēlija bojājumu, kas rada labvēlīgus apstākļus bakteriālas infekcijas pievienošanos.

Slimības izpausmes

Slimība sākas 1–3 dienas pēc kontakta ar slimnieku, un sākums ir pēkšņs ar ļoti augstu temperatūru, parasti virs 39 °C, ar drebuļiem, galvassāpēm, sāpēm muskuļos, acu ābolos. Uz šāda fona pirmās dienas laikā pievienojas sauss, kairinošs klepus ar sāpēm aiz krūšu kaula. Ir arī kairinājuma sajūta vai sāpes rīklē, aizlikts deguns, retāk – balss piesmakums. Daļā gadījumu ir vemšana un caureja. Slimība parasti ilgst 5–7 dienas, bet vājums un klepus var saglabāties vēl vairākas dienas vai pat 2 nedēļas.

Slimniekam parasti ir apsārtums rīklē, apsārtušas acis, smagos gadījumos var būt zemādas un zemgļotādu asinsizplūdumi.

Komplikācijas

• Pneimonija. Tās iemesls var būt pats gripas vīruss, un šajā gadījumā pneimonija norit īpaši smagi ar nelabvēlīgu prognozi. Otrs pneimonijas iemesls, kas sastopams salīdzinoši biežāk, ir bakteriālas infekcijas pievienošanās, to parasti izraisa tās baktērijas, kas normāli atrodas mūsu augšējos elpceļos. Ar šo pneimonijas formu augstāks risks ir slimot vecākiem cilvēkiem un tiem, kam jau ir kādas hroniskas slimības.
• Bronhīts
• Deguna blakusdobumu iekaisums
• Vidusauss iekaisums
• Hronisku slimību (bronhiālās astmas, hroniskas obstruktīvas plaušu slimības, sirds mazspējas, nieru mazspējas, cukura diabēta) dekompensēšanās.
• Retāk sastopamas komplikācijas ir encefalīts/encefalopātija, nieru mazspēja, miokardīts, perikardīts, miozīts.

Nāves iemesls var būt ne tikai gripa un pneimonija, bet arī hronisko slimību dekompensācija. Gripa var izprovocēt arī miokarda infarktu, galvas smadzeņu asinsrites traucējumus.

Riska grupas smagu gripas formu un gripas komplikāciju attīstībai:

• Bērni, jaunāki par 5 gadiem, bet īpaši – jaunāki par 2 gadiem
• Pieaugušie, vecāki par 65 gadiem
• Grūtnieces un sievietes pirmo 2 nedēļu laikā pēc dzemdībām
• Personas ar hroniskām plaušu, kardiovaskulārām, nieru, aknu, hematoloģiskām, neiroloģiskām, vielmaiņas slimībām, tostarpcukura diabētu
• Pacienti ar imūnsupresiju, piemēram, ja saņemta imūnsupresīva terapija reimatoloģisku slimību gadījumā, pēc audu un orgānu transplantācijas, HIV inficēti pacienti
• Pacienti ar izteiktu aptaukošanos
• Bērni līdz 18 gadu vecumam, kuri saņem ilgstošu aspirīna terapiju

Diagnostika

Nekomplicētas gripas gadījumā asins analīzēs parasti nekādas nozīmīgas izmaiņas nekonstatē, bet, pievienojoties bakteriālām komplikācijām, asinsainā pieaugs iekaisuma rādītāji.

Lai noteiktu ierosinātāju, tiek ņemta uztriepe no rīkles, kurā var noteikt pašu vīrusu.

Gripas epidēmijas laikā ambulatorajiem pacientiem, kuri nepieder pie riska grupām un kuriem ir tipiska gripas klīniskā aina, diagnozi var noteikt arī bez laboratoriskajiem izmeklējumiem.

Ko darīt, ja sākusies gripa

Parādoties slimības simptomiem, nevajadzētu doties uz poliklīniku pie ģimenes ārsta, lai neaplipinātu vēl citus. Noteikti vajadzētu palikt mājās un sazināties ar savu ģimenes ārstu, lai vienotos par ārstēšanu. Var pieteikt arī ģimenes ārsta vizīti mājās, tad ģimenes ārsts izvērtēs slimības smagumu un izlems par terapiju un nepieciešamību stacionēšanai un papildu izmeklēšanai. Saslimušos ieteicams izolēt atsevišķā istabā paaugstinātas temperatūras laikā un vēl 24 stundas pēc temperatūras normalizācijas.

Jāievēro miera režīms, jāuzņem pietiekami daudz šķidruma.

Vieglas vai vidēji smagas gripas gadījumā pacientiem bez riska faktoriem pietiek ar simptomātisku terapiju, un to var realizēt mājas apstākļos. Lieto:

• antipirētiskus līdzekļus jeb temperatūru pazeminošas zāles, piemēram, paracetamolu, nepārsniedzot rekomendētās devas. Bērniem līdz 18 gadu vecumam vajadzētu atturēties no aspirīna lietošanas, jo gripas gadījumā tas var izraisīt akūtu aknu un galvas smadzeņu bojājumu;
• pretsāpju līdzekļus;
• neproduktīva klepus laikā dod kodeīnu vai deksmetorfānu saturošus pretklepus līdzekļus. Parādoties krēpām, tos maina uz atkrēpošanos veicinošiem medikamentiem.

Riska grupu pacientiem tiek nozīmēta pretvīrusu terapija. Pretvīrusu terapija saīsina slimības ilgumu, mazina komplikāciju risku un mirstību riska grupu pacientiem. Terapija jāsāk pirmajās 48 stundās, tad tā būs visefektīvākā.

Gripas ārstēšanā un profilaksē izmantojamie pretvīrusu preparāti ir oseltamivirs un zanamavirs, ko lieto ārsta noteiktajās devās.

Jāatceras, ka pašreiz cirkulējošie gripas vīrusi ir nejutīgi pret remantadīnu, tāpēc izmantot remantadīnu gripas terapijā un profilaksē nevar.

Jāatceras, ka gripa ir vīrusu slimība un neprasa antibiotiku lietošanu. Antibiotikas vienkārši nedarbojas uz vīrusiem. Nevajadzīga antibiotiku lietošana var novest pie situācijas, kad baktērijas kļūst rezistentas pret antibiotikām, un tad, kad tās tiešām būs nepieciešamas, tās vairs nedarbosies. Antibiotiku lietošana nepieciešama vienīgi tad, ja pievienojušās bakteriālas komplikācijas. Komplikāciju diagnostikai parasti nepieciešams veikt rentgenoloģiskos izmeklējumus un asins analīzes.

Profilakse

Nespecifiskā profilakse:

• • telpu vēdināšana, mitrā uzkopšana;
  • roku mazgāšana;
  • mutes un deguna aizklāšana, klepojot un šķaudot.

Specifiskā profilakse

• Vakcinācija – pats efektīvākais un lētākais gripas novēršanas paņēmiens. Vakcinācija pret gripu veicama pirms gripas epidēmijas sākuma. Latvijā epidēmija parasti sākas decembra beigās vai janvārī. Imunitāte pret gripu pēc vakcinācijas izveidojas 2 nedēļu laikā. Vakcinācija pret gripu iesakāma visiem iedzīvotājiem, bet īpaši riska grupām, kā arī personām, kam gripas epidēmijas laikā paredzētas plānveida operācijas vai citas manipulācijas slimnīcā, jo inficēties ar gripu var, arī atrodoties slimnīcā. Vēlreiz jāuzsver nepieciešamība vakcinēties grūtniecēm, jo, pirmkārt, grūtnieces ar gripu slimo smagāk, otrkārt, ja bērns piedzims gripas epidēmijas laikā, viņš būs pasargāts no saslimšanas ar gripu ar antivielām, kas iegūtas no mātes.
• Pēcekspozīcijas ķīmijprofilakse. Ja kaut kādu iemeslu dēļ riska grupu iedzīvotāji nav vakcinēti pret gripu un ir bijis kontakts ar gripas pacientu, tad 48 stundu laikā pēc kontakta pēc konsultēšanās ar ārstu var sākt pretvīrusu preparātu (oseltamivira vai zanamavira) profilaktisku lietošanu.

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2018. gada janvāra numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!