Ilze Aizsilniece: Pesticīdu bīstamība pieaugušo un bērnu veselībai

Kas ir pesticīdi?

Pesticīds ir jebkura viela, ko izmanto, lai nogalinātu, atvairītu vai kontrolētu noteiktas augu, mikrobu, kukaiņu vai dzīvnieku dzīvības formas, kuras uzskata par kaitēkļiem. Herbicīdi ir pesticīdi nezāļu un citu nevēlamu veģetāciju iznīcināšanai. Insekticīdi paredzēti dažādu kukaiņu kontrolei. Fungicīdus izmanto, lai novērstu pelējuma un miltrasas augšanu. Savukārt dezinfekcijas līdzekļi noder baktēriju un vīrusu izplatības novēršanai, kā arī peļu un žurku apkarošanai.

Pesticīdi tiek lietoti jau gadsimtiem ilgi. Avotos minēts, ka pirmo reizi pesticīdi lietoti jau ap 2500. gadu p.m.ē. Senajā Mezopotāmijā kā insekticīdu izmantoja sēru. Līdz 15. gadsimtam arsēns, sērs, dzīvsudrabs un svins bija galvenie ķīmiskie elementi, kas tika izmantoti, lai cīnītos ar kaitēkļiem. Savukārt sintētisko pesticīdu ražošana kļuva plaši izplatīta pagājušā gadsimta 40. gados, kad sāka pielietot insekticīdu dihlordifeniltrihloretānu jeb DDT. To pirmo reizi izmantoja Otrā pasaules karā sabiedrotie, lai kontrolētu malāriju un iznīcinātu odus. Plašāk šis līdzeklis kļuva pieejams 1945. gadā. Divdesmitā gadsimta 70. gadu sākumā tirgū nonāca pasaulē visplašāk lietotais herbicīds – glifosāts (raundaps), kuru plaši izmanto lauksaimniecībā visā pasaulē vēl joprojām, turklāt daudzās pasaules valstīs tas ir brīvi nopērkams.

Pesticīdu iedarbības sekas globālā līmenī

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, katru gadu vairāk nekā 350 000 cilvēku mirst no akūtas saindēšanās ar pesticīdiem. Šajā skaitlī nav ietverti nāves gadījumi no vēža vai citām hroniskām slimībām, ko izraisa pesticīdu ilgstoša iedarbība. Pēc aptuveniem aprēķiniem 750 000 cilvēku cieš no specifiskām hroniskām slimībām un vēža. Centrs, kas veic profilakses pasākumus, lai novērstu pesticīdu izraisītus nāves gadījumus (the Centre for Pesticide Suicide Prevention – CPSP), norāda, ka 15–20% nāves gadījumu pasaulē notiek, saindējoties ar pesticīdiem. Arī Pasaules Veselības organizācija atzīst, ka pesticīdu izraisītas pašsaindēšanās dēļ pasaulē iet bojā aptuveni 150 000 cilvēku.

Iespējamie saskarsmes veidi ar pesticīdiem

Pesticīdi var nokļūt cilvēka organismā dažādā veidā – tie var būt gaisā, dzeramajā ūdenī un produktos, ko lietojam uzturā. Mēs arī varam nonākt kontaktā ar šīm ķīmiskajām vielām, dzīvojot lauksaimniecības teritoriju tuvumā vai pastaigājoties parkā, kurā nesen ir izsmidzināti pesticīdi. Šo faktu vajadzētu ņemt vērā, dodoties pastaigās, īpaši kopā ar bērniem. Lauksaimniecībā pesticīdi tiek izmantoti ne tikai audzēšanas procesā, bet arī pēc ražas novākšanas, lai tā nesabojātos transportēšanas un uzglabāšanas laikā, kā arī lai pievilcīgi izskatītos veikalu plauktos.

Starptautisko organizāciju centieni mazināt pesticīdu lietošanu un informēt par to kaitīgumu

Mūsdienās ir ap 1000 dažādu pesticīdu, kas tiek lietoti tautsaimniecībā un arī mājas apstākļos. Daudzas no šīm ķimikālijām paliek augsnē vēl daudzus gadus pēc tam, kad to lietošana tiek pārtraukta. Tas ir ļoti liels riska faktors ikviena cilvēka veselībai. Kopš 2001. gada, kad tika parakstīta Stokholmas konvencija, situācija Eiropā ir uzlabojusies, tomēr mums jābūt uzmanīgiem un jāapzinās pesticīdu ilgstošā iedarbība uz mūsu veselību.

Eiropas Savienībā ir izveidota pesticīdu datubāze (sk. https://ec.europa.eu/food/plant/pesticides/eu-pesticides-database/public/?event=homepage&language=EN), kurā ikviens var atrast informāciju par dažādiem pesticīdiem, aktīvajām vielā un to iedarbību uz cilvēku un dzīvniekiem.

Pesticīdi

Amerikas Savienotajās Valstīs daudzu gadu garumā tiek veikti plaši pētījumi par pesticīdiem un reģistrēta to iedarbība uz cilvēku (sk. https://aghealth.nih.gov/).

Pesticīdi un agrikultūra

Pesticīdi un pārtikas produkti

Pārtikas produktos – augļos un dārzeņos – var būt viens vai arī vairāki pesticīdi, kas izmantoti dažādiem mērķiem – audzēšanai, transportēšanai, kā arī uzglabāšanai. Diemžēl pesticīdi nav tikai uz produktu virsmas, tāpēc nopirkto produktu mazgāšana un mizošana nenovērš ievērojama pesticīdu daudzuma nokļūšanu organismā.

Augļi un dārzeņi, kuros vairāk uzkrājas pesticīdi:

• āboli

• čili pipari

• gurķi

• kartupeļi

• ķirbji

• lapu kāposti (angļu val. kale)

• nektarīni

• persiki

• saldie pipari

• selerija

• spināti

• tomāti, īpaši mazie ķiršu tomāti

• vīnogas

• zaļie salāti

• zemenes

Augļi un dārzeņi, kuros mazāk uzkrājas pesticīdi:

• sparģeļi

• avokado

• sēnes

• kāposti

• sīpoli

• saldā kukurūza

• baklažāni

• kivi

• mango

• papaija

• ananass

• zaļie zirņi

• saldie kartupeļi

• greipfrūti

Pesticīdu toksicitāte

Akūta toksicitāte

Pesticīdi var būt akūti toksiski. Tas nozīmē, ka pēc vienas norīšanas, inhalācijas vai saskares ar ādu tie var izraisīt kaitīgas vai letālas sekas. Simptomi ir redzami drīz pēc iedarbības vai var rasties 48 stundu laikā un ir atkarīgi no pesticīdu daudzuma, kas nokļuvuši cilvēka organismā.

Vieglas saindēšanās simptomi:

  • galvassāpes
  • svīšana
  • caureja
  • kairinājums kaklā un degunā
  • acu kairinājums
  • slikta dūša
  • nogurums
  • muskuļu vājums
  • garastāvokļa maiņas
  • nemiera sajūta
  • nervozitāte
  • ādas kairinājums
  • bezmiegs
  • slāpes
  • apetītes zudums
  • galvas reiboņi un nestabilitāte
  • sāpes locītavās

Smagas saindēšanās simptomi:

  • vemšana
  • krampji
  • refleksu izmaiņas
  • apziņas traucējumi
  • elpošanas traucējumi, biežāka elpošana
  • drudzis
  • muskuļu raustīšanās
  • izteiktas slāpes
  • acu zīlīšu sašaurināšanās

Hroniska vai ilgstoša toksicitāte

Pesticīdi var izraisīt kaitīgas sekas ilgākā laika posmā, parasti pēc atkārtotas vai nepārtrauktas iedarbības zemā līmenī. Nelielās devās pesticīdiem ne vienmēr ir tūlītēja iedarbība, bet laika gaitā tie var izraisīt ļoti nopietnas slimības.

Ilgstoša pesticīdu iedarbība ir saistīta ar Pārkinsona slimības attīstību. Pesticīdi var izraisīt arī astmu, aknu bojājumus, depresiju un trauksmi, uzmanības trūkumu, hiperaktivitātes traucējumus (ADHD) un vēzi, tostarp leikēmiju un Nehodžkina limfomu.

Pesticīdi ir arī vielas, kas kaitē endokrīnās sistēmas darbībai, jo tie izjauc hormonu darbības līdzsvaru. Hormoni ir organisma ķīmiskie ziņneši, kas palīdz līdzsvarot daudzas funkcijas, īpaši augšanu un dzimumfunkciju, kā arī pēcnācēju radīšanu. Pesticīdu iedarbības dēļ samazinās vīriešu spēja radīt pēcnācējus, rodas sēklinieku un priekšdziedzera audzēji, jauniešiem pubertāte sākas agrākā vecumā, sievietēm veidojas olnīcu cistas, krūts audzējs, ir sarežģīti iznēsāt bērnu, pieaug diabēta slimnieku skaists, ir lielāks aptaukošanās risks, vairogdziedzera darbība paātrinās vai samazinās, tiek ietekmēta bērnu attīstība.

Pesticīdu ietekme uz bērniem

Pesticīdu akūta un hroniska toksicitāte un to izpausme ir atkarīga no ķīmiskās vielas devas. Akūta toksicitāte parasti rodas, uzreiz saņemot lielu pesticīdu devu. Savukārt pesticīdi, kuru koncentrācija ir zema, ilgstoši iedarbojoties, nenodara tūlītēju kaitējumu, taču pamazām attīstās ļoti nopietnas slimības.

Lai izraisītu toksicitāti bērniem, pesticīdu deva var arī nebūt liela. Viena ogu kastīte pieaugušam cilvēkam var neradīt akūtu toksicitāti, bet mazam bērnam sekas var būt ļoti nopietnas, jo pesticīdu deva uz vienu kilogramu bērna svara ir ievērojami lielāka. Bieži vien bērniem pesticīdu akūta toksicitāte izpaužas kā vājums, viņi nevar pastaigāt, jo reibst galva, tāpēc arī gaita ir ļoti nestabila un izmainīta.

Bieži rudeņos, kad sākas pirmās saaukstēšanās un ir akūtas slimības simptomi, cenšamies dot bērniem svaigus augļus un ogas, kuros nereti ir daudz pesticīdu. Ja pēc akūtas respiratoras slimības bērniem sākas neizprotami neiroloģiski simptomi, vājums, viņi nevar paiet vai staigā ļoti nestabili, šādā gadījumā visu vainu nevar novelt uz vīrusiem un baktērijām, bet jāpadomā par pesticīdu iespējamo iedarbību, tāpēc jāatceras, vai pēdējā diennaktī nav ēstas ogas vai kādi augļi lielā daudzumā.

Mazās devās pesticīdi, ilglaicīgi iedarbojoties, rada nopietnus vielmaiņas traucējumus bērniem, no kuriem būtiskākais ir aptaukošanās. Var tikt ietekmēta arī vairogdziedzera funkcija, notiek agrīna dzimumnobriešana. Ja pesticīdi uz bērnu ir iedarbojušies jau grūtniecības laikā, viņam var būt iedzimti defekti vai arī dzimumpazīmju anomālijas.

Kā pasargāt sevi un bērnus no pesticīdu kaitīgās iedarbības?

  1. Izvēlieties pārtiku, kas pēc iespējas mazāk satur pesticīdus.
  2. Iegādājieties augļus, dārzeņus, ogas un salātus no zemniekiem, kuri neizmanto lauksaimniecībā pesticīdus, vai arī audzējiet pārtiku paši.
  3. Ja nav šādu iespēju, rūpīgi mazgājiet iegādātos pārtikas produktus un/vai nomizojiet tos, lai atbrīvotu no pesticīdiem, kuri izmantoti uzglabāšanas un transportēšanas laikā.
  4. Pirms lietošanas ogas iemērciet aukstā ūdeni uz ilgāku laiku.
  5. Noskaidrojiet, kādi pesticīdi un kādā daudzumā tiek lietoti apkārtnē, kurā jūs dzīvojat.
  6. Nelietojiet pesticīdus savā piemājas dārziņā vai pagalmā.

Atcerieties – nav jēgas audzēt zemenes bērniem, ja pagalma celiņu vai bruģa sakopšanai dārzā tiek lietots glifosāts.

Foto: Shutterstock

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2020. gada septembra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!