Iluta Lāce: Cilvēku tirdzniecība – neatpazīta mums līdzās

Vardarbība tās dažādās izpausmēs ir tēma, par ko sabiedrībā ierasts runāt pieklusināti. Cilvēku tirdzniecība ir viens no vardarbības veidiem un aktuāla problēma ne vien plašajā pasaulē, bet arī tepat, Latvijā. Tā eksistē mums līdzās, taču visbiežāk ir neievērota un neatpazīta.

“Centra Marta” redzeslokā ik gadu nonāk arvien jaunāki cilvēki, kas iesaistīti seksuālajā ekspluatācijā (prostitūcijā vai pornogrāfijā) vai darba ekspluatācijā.

Ievilināšana ekspluatācijas tīklos

Patlaban vērojama tendence cilvēkus ievilināt dažādos ekspluatācijas tīklos nevis ar fizisku piespiešanu, bet gan izmantojot personas ievainojamības stāvokli, piemēram, ja cilvēks ir atbraucis uz Rīgu – meklē darbu vai grasās uzsākt mācības –, taču viņam nav kur palikt. Šādam cilvēkam piedāvājot mājokli bez sākotnējas īres maksas, iespējams viegli iegūt uzticību. Cilvēks sāk dzīvot mājoklī, taču finansiālā situācija neuzlabojas – neizdodas atrast darbu vai kāda prasme neveicas. Par labvēlību pēc kāda laika jāsāk atmaksāt, un tad izrādās, ka dzīvokļa īpašnieks vai īpašniece ir saistīta ar, piemēram, prostitūciju un liek atmaksāt par īri sev izdevīgā veidā. Turklāt šis prostitūcijas fenomens cilvēka acīs tiek prasmīgi normalizēts, nemaz neļaujot nojaust, ka kāda trešā persona par šiem pakalpojumiem saņem krietnu naudas summiņu.

Ilustrācijai vēl kāds piemērs no centra redzeslokā nesen nonākušajiem gadījumiem – klasesbiedrs ballītē, kur cilvēki satikās pēc ilgiem gadiem, piedāvāja sievietei darbu ārpus Latvijas, dodot mānīgu priekšstatu par to, ka, piekrītot šim piedāvājumam, nebūs jārūpējas ne par ko: viņa varēs strādāt vīrieša veikaliņā, būs nodrošināta dzīvesvieta, kur palikt, un par to nebūs jāmaksā uzreiz, bet gan tad, kad būs pietiekami sapelnīts. Galvenais nosacījums bija, ka jādodas ceļā jau rīt.

Konkrētais vīrietis zināja, ka šai sievietei ir mazi bērniņi, nav darba, dzīvesvieta atrodas dziļi laukos, kur ir ierobežotas transporta iespējas, kā arī citas ievainojamības, un apzinājās, ka sievieti var iesaistīt prostitūcijā ārpus Latvijas, izmantojot tieši šīs ievainojamības. Sieviete bijušajam klasesbiedram uzticējās un lēmuma pieņemšanas brīdī tika turēta arī alkoholisko vielu reibumā, līdz ar to piekrita – piezvanīja vecākiem un paziņoja, ka dodas prom jau rīt. Tā viņa nonāca ekspluatācijā, kas ilga vairākus gadus, – sākotnēji viņa tika seksuāli izmantota vienā valstī, kaut arī tam pretojās, pēc tam tika pārdota jau citiem noziedzīgajiem tīkliem, apbraukājot pusi pasaules, noziedznieku regulēta un kontrolēta, līdz viņai izdevās sazināties ar Biedrību “Centrs Marta”. 

Šogad centra redzeslokā nonāk ne vien vairāk seksuālās ekspluatācijas gadījumu, bet arī gadījumi, kur seksuāla ekspluatācija ir savienota jau ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, proti, cilvēkiem tiek piespiests pārvadāt narkotikas.

Ir piemēri arī par tiem stāstiem, kas biežāk tiek izgaismoti medijos, – kā cilvēki, kam ir atkarības, kuru dēļ zaudēts darbs un iegūti parādi, tiek savaņģoti un bez svešvalodu zināšanām aizvesti uz ārvalstīm, kur viņiem liek darīt darbus, par kuru izpildi nopelnītos līdzekļus savāc ekspluatatori, pašiem cilvēkiem spiežot dzīvot neciešamos apstākļos.

“Centra Marta” redzeslokā ir arī gadījumi, kad jauni cilvēki ar invaliditāti tiek piekrāpti un nokļūst noziedzīgos tīklos, kur tos piespiež veikt noziedzīgus nodarījumus.

Aizdomīgi darba sludinājumi

Plānojot doties strādāt uz ārzemēm, ieteicams pirms brauciena painteresēties par jauno darbavietu sīkāk. Drošības nolūkos vajadzētu vedināt arī kolēģus vai paziņas, kas plāno šādu braucienu, nevis vienkārši doties ceļā, uzticoties darba sludinājumam, bet izpētīt visas detaļas par potenciālo darba devēju.

Mums līdzās nav mazums gadījumu, kad, piemēram, jaunieši, kam tikko palikuši 18 gadi (līdz ar to viņi vairs tik uzmanīgi neieklausās vecāku brīdinājumos) meklē darbu ārpus Latvijas vasaras brīvlaikam un neievēro tādas lietas, kas ir aizdomīgas jau pašos darba sludinājumos. Aizdomīgs sludinājums varētu skanēt aptuveni šādi: “Mums ir svarīgi, lai tev ir 18 gadu; darba prasmes apgūsi ar laiku; valodu prasmes nav nepieciešamas; par lidmašīnas biļetēm nesatraucies – atdosi no pirmās algas; drošība garantēta; galvenais – atsūti fotogrāfiju!”

Jaunietis, uzticoties šādam sludinājumam, ierodas citā valstī bez valodas zināšanām, attopas brīdī, kad viņam ir jāatdod parāds par biļetēm, kurš, kā izrādās, ir mūžīgs un neatdodams, un cilvēks tiek piespiests darīt lietas, uz kurām iepriekš nav parakstījies.

Saistībā ar darba sludinājumiem un darba līgumiem būtu vispirms jāpārbauda, vai tiešām šādas firmas eksistē un ko tās patiesībā piedāvā. Ieteicams vērsties darba inspekcijā, rūpīgi pārlasīt un pārbaudīt darba līgumus, pat pieprasīt iespēju ar līgumu iepazīties kādu laiku iepriekš.

Psihes traumatizācija

Diemžēl cilvēks pat tad, ja dažādu mītu iespaidā apzināti ir piekritis kādam no ekspluatācijas veidiem, piemēram, prostitūcijai, nekad neapzinās un nespēj pat iedomāties, kā šādas lietas notiek reālajā dzīvē – ka viss notiks vardarbībā, mainīsies situācija un apstākļi, taču nāksies būt pastāvīgā kontrolē – katrs solis un darbība būs zem varmākas lupas, neļaujot izkļūt no izveidotā noziedzīgā tīkla.

Nereti gadās, ka cilvēks ir tiktāl ticis ietekmēts un turēts pakļautībā, ka brīdī, kad atveras durvis un rodas izdevība no slazda izkļūt, psihe jau ir kļuvusi atkarīga no varmākas, un cilvēks viņu sāk aizstāvēt – tas ir tā sauktais Stokholmas sindroms. Neatpazīstot Stokholmas sindromu un posttraumatiskā stresa sindromu, cietušos ir diezgan vienkārši tiesāt un vainot, ka bijuši līdzvainīgi notikušajā, proti, – ka tā bija viņu pašu izvēle –, tomēr mēs, strādājot “Centrā Marta” un tiekoties ar vardarbības upuriem, ļoti skaidri varam apgalvot, ka izvēle nekad nav bijusi brīva – kāds vienmēr ir izmantojis šī cilvēka ekonomisko vai psiholoģisko ievainojamību vai negatīvo pieredzi.

Par nelaimi, pat mūsdienu publiskajā telpā pieejamā informācija bieži vien ir šādas ievainojamības pamatā, jo jau mazotnē iespējams izdarīt secinājumus par to, ka, ļaujot nodarīt sev kaitējumu, iespējams kaut ko dabūt arī pretī.

Izeja no situācijas

Ja tomēr gadījies nokļūt kādā no iepriekš aprakstītajām situācijām, aicinām zvanīt uz kādu no palīdzības tālruņiem, lai speciālisti, izvērtējot individuālo situāciju, nekavējoties iesaistītos un varētu palīdzēt kārtot jautājumus par atgriešanos Latvijā. Kopš 2006. gada Latvijā ir piešķirts valsts finansējums rehabilitācijai personām, kas cietušas no cilvēku tirdzniecības, un “Centrs Marta” ir viens no šādu pakalpojumu sniedzējiem.

Jāpiebilst, ka mūsu pieredzē ir bijuši arī gadījumi, kad cilvēki ir tikuši pārdoti uz valstīm, kur nav pat Latvijas pārstāvniecības, un mums jāmeklē šis cilvēks, lai palīdzētu viņam atgriezties Latvijā, taču policija mūs nekādā veidā neatbalsta.

Tikai pateicoties starptautiskiem tīkliem un arī tad, ja ģimene ir ieinteresēta un atsaucīga, to izdodas paveikt.

Karstais informatīvais tālrunis

80002012


ZVANI BEZ MAKSAS

Darbdienās no 10.00 līdz 18.00

“Centrā Marta” vari saņemt profesionālu palīdzību un atbalstu grūtās dzīves situācijās. Piedāvājam sociālā darbinieka, psihologa, psihoterapeita, jurista un citu speciālistu konsultācijas. Pieteikties var, zvanot pa tālruni 67378539 vai rakstot: centrs@marta.lv!

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2019. gada aprīļa numurā!
Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!
Rita Turkina- LU Medicīnas fakultātes studente