Ieva Nokalna-Spale: Bieži slimojoši bērni - kā palīdzēt?

Vasarai beidzoties, ik gadu aktivizējas jautājums - kā uzlabot imunitāti, jo - līdz ar auksto laiku, sākas arī vīrusu sezona. Īpaši svarīgs šis jautājums ir mazo bērnu vecākiem, jo tas sagādā ne mazums raižu, un brīžiem var šķist, ka bērns slimo nepārtraukti. Nereti lieto terminu “bieži slimojošs bērns”, bet noteiktas definīcijas īsti nav; dažādos avotos minēts dažāds epizožu skaits, bet, ja runā par vīrusu saslimšanām, mazie bērni var slimot līdz pat 11 reizēm gadā - un tā var būt norma.

Visvairāk slimos vienu līdz trīs gadus vecie bērni, kuri uzsāk bērnu dārza gaitas. Tas skaidrojums ar bērnu imūno sistēmu, kas pilnībā nav attīstījusies. Mazais nonāk jaunā vidē, kopā ar ar citiem tādiem pašiem bērniņiem, un veidojas situācija, ka vienās telpās ir daudz cilvēku ar ne līdz galam nobriedušu imunitāti. Higiēnas normas, visticamāk, arī netiek pilnībā ievērotas, un katrs ieradies ar savu vīrusu, tāpēc slimošana šajā vecumā ir neizbēgama, bet ko darīt, lai tā vismaz kļūtu retāka vai vieglāka?

Ja runā par veidiem, kā uzlabot bērna imunitāti, jāsaprot, ka nav vienu universālu zāļu vai metodes, kas palīdzēs visiem, un bērns vairāk neslimos, bet ir lietas, ko varam darīt, kurām ir pierādīta efektivitāte, kas varētu palīdzēt uzlabot situāciju.

Vakcinācija

Ja runājam par zinātniskos pierādījumos balstītu efektu - viena no vispārliecinošākajām metodēm ir vakcinācija, kas ir drošs un efektīvs veids, kā novērst smagu slimības gaitu, bet daudzos gadījumos arī pilnībā pasargāt no slimības, pret ko tā izstrādāta. Ir pētījumi, kas pierādījuši - BCG vakcīnas agrīna saņemšana ne tikai pasargā mazos no tuberkulozes, bet arī no biežākas slimošanas ar vīrusu izraisītām slimībām arī turpmākajā dzīvē.

Dažkārt dzirdēts, ka labāk būtu izslimot slimību, nekā saņemt vakcīnu. Jāņem vērā, ka liela daļu slimību pret kurām izstrādātas vakcīnas, var būt bērna dzīvībai bīstamas, vai radīt smagas ilgtermiņa sekas. Riski, kas pastāv, saslimstot ar vakcīnkontrolējamām slimībām, ir daudzkārt lielāki, nekā iespēja, ka attīstīsies kāda ar vakcīnu saistāma blakne. Ja runā par imūnās sistēmas atbildi - nav pierādījumu, ka izslimojot, veidojas labāka imūnās sistēmas atbilde, tad jājautā - kāpēc riskēt ar veselību, slimojot? Turklāt - vakcīnkontrolējamas slimības kā gripa un masalas ne vien ir smagas slimības, bet arī nomāc imūno sistēmu - masalas izraisa imūnās sistēmas amnēziju, - var saslimt ar jau iepriekš izslimotām slimībām, pret kurām aizsardzība jau bija izveidota; pēc gripas - iestājas pārejošs imūnās sistēmas nomākums - ko bieži redzu arī savā praksē - pēc gripas izslimošanas bērns sāk biežāk un ilgāk slimot, lai gan pirms tam tā nav bijis.

Krūts piens

Vēl kāds zinātniski pierādīts veids, kā pasargāt bērnu no biežām slimošanām, ir zīdīšana. Ar mātes pienu bērns saņem ne tikai barības vielas, bet arī daļu no mātes imūnās sistēmas - krūts pienā ir mātes imūnglobulīni jeb antivielas, kas ir viena no svarīgākajām aizsardzības sistēmas daļām, un imūnās sistēmas šūnas, kas gatavas aizstāvēt arī mazuli. Krūts piens samazina arī alerģisku saslimšanu risku, kas pašas par sevi arī bieži var padarīt slimošanas ilgākas un biežākas.

Veselīgs uzturs

Pēc sešu mēnešu vecuma bērna uzturam jāsāk pievienot papildus uzturs, un ar laiku,  divu gadu vecumā, bērni jau vairāk nesaņem mātes pienu, bet uzturam tik un tā ir nozīme bērna imūnajā sistēmā. Ar uzturu uzņemam vitamīnus un mikroelementus, kas barojot  “baro” arī mūsu imūno sistēmu. 

Ar nepareizu uzturu varam nodarīt sev pāri. Saldumi, kas strauji paaugstina glikozes līmeni asinīs, nomāc imūnās sistēmas šūnu funkcijas un veicina patogēno baktēriju vairošanos. Ja bērnam ir biežas, atkārtotas strutainas ādas infekcijas, cukura daudzums uzturā būtu viena no pirmajām lietām, kam pievērst uzmanību. Vienkāršo ogļhidrātu daudzumam jābūt mazākam par 10% no kopējā enerģijas patēriņa, savukārt saliktie ogļhidrāti, piemēram, šķiedrvielas, palīdzēs iedzīvoties labajām baktērijām, kalpojot kā prebiotiķi.

No taukvielām uzturā jācenšas iekļaut tieši polinepiesātinātās taukskābes, kas  pozitīvi ietekmē imūno sistēmu. Piesātināto tauku daudzumam jābūt mazākam par 10% no kopējā enerģijas patēriņa.

Jāpiebilst, ka nepareizs uzturs - liels daudzums piesātināto taukvielu un vienkāršo ogļhidrātu, saistāms arī ar lieko svaru, kas pats par sevi ir kā riska faktors ne tikai infekciju, bet arī citu slimību attīstībai. Taukšūnas izdala vielas, kas organismā izdalās laikā, kad slimojam, tādējādi liekais svars uzskatāms par hroniska iekaisuma stāvokli un attiecīgi pilnībā veseli īsti neesam arī bez infekciju slimībām, tas arī pats par sevi palielina infekciju risku kā tādu.

Ja uzturs ir nepilnvērtīgs, var palīdzēt uztura bagātinātāji. Man ļoti bieži jautā, vai ir kādi multivitamīni, ko vajadzētu lietot. No vitamīniem savu lomu pierādījis D vitamīns - optimāli tā līmeņi saistāmi ar retākiem infekciju, alerģiju un autoimūnu slimību paasinājumiem. Runājot par pārējiem - pozitīvais efekts vērojams tad, ja saņem to, kā trūkst. Tāpēc ir kāds, kuram multivitamīnu kurss palīdz, kādam - nē. Ja nolemjam lietot multivitamīnu kursu, tad mikroelementi, kam ir loma imūnajā sistēmā, ir dzelzs, cinks, selēns, C vitamīns, B6 un 12 vitamīni, folātu grupa, A vitamīns. Lielāki ieguvumi no multivitamīniem ir, ja tos lieto kursa veidā, nevis nepārtraukti, tāpēc labāk tos pataupīt ziemas periodam, kad arī pieejamo produktu klāsts kļūst ierobežotāks, ja salīdzinām ar vasaru un rudeni, kad varam galdā likt sezonālos augļus un dārzeņus.

Miegs

Miegs ir bioloģiska nepieciešamība, un pietiekams tā ilgums un kvalitāte palīdz uzturēt imūno veselību. Hronisks miega deficīts traucē imūnsistēmas līdzsvaru - to kā imūnās šūnas reaģē, kā savā starpā komunicē, kā izdala vielas, ar ko cīnāmies pret  infekcijas avotu. Miega trūkums, īpaši ja miegam atvēlēts mazāk par septiņām līdz deviņām stundām diennaktī, ir saistīts ar biežāku un smagāku slimošanu. Uzlabojot miega kvalitāti un higiēnu, varam palīdzēt bērnam cīņā pret slimošanām. Jāpiebilst, ka arī pārāk ilgi guļot, nodarām lāča pakalpojumu - slimošanas biežums palielinās. Lai nekļūdītos, būtu jāvadās pēc attiecīgā vecuma miegā pavadīto stundu skaita normām, kas mainās atkarībā no bērna vecuma. Jaundzimušajiem (vecumā līdz vienam mēnesim) miegā vajadzētu pavadīt 10 līdz 19 stundas diennaktī (vidēji 13 līdz 14,5 stundas), zīdaiņiem (vecums no viena mēneša līdz vienam gadam) – 12 līdz 13 stundas, vienu līdz trīs  gadus veciem  bērniem -11 līdz 13 stundas diennaktī (ieskaitot diendusas), trīs līdz piecos gados – 10 līdz 13 stundas dienā, ieskaitot gulēšanu pusdienlaikā; 6 līdz 12 gados – 9 līdz 12 stundas dienā un jauniešiem vecumā no 13 līdz 18 gadiem – 8 līdz 10 stundas diennaktī.

Stress

Domājot par stresu, lielākoties domājam par pieaugušajiem, bet katrs no mums - arī bērni, sastopas ar izaicinājumiem, pilnībā mierīga vide nav iespējama un arī nav nepieciešama. Taču, jāņem vērā, ilgstošs stress ir tas, kam ir negatīva lomu, un, pierādīts, ka tas palielina ne vien infekciju, bet arī citu slimību risku. Reaģējot uz iespējamu apdraudējumu, organismā izdalās “stresa” hormons kortizols, kam ir imūnsistēmu nomācoša ietekme, palielinās iekaisumu uzturošo vielu sintēze.

Fiziskas aktivitātes

Fiziskas aktivitātes organismā samazina kortizola un adrenalīna līmeni un lieko svaru, par kura negatīvo ietekmi jau minēju. Pierādīts, ka vidēji smaga fiziskā aktivitāte 30 līdz 60 minūtes dienā, trīs vai vairāk stundu sportisku aktivitāšu nedēļā - samazina risku saslimt ar elpceļu infekcijām, un ja tomēr gadījies saslimt - slimošanas ilgums ir īsāks. Polijā veiktā pētījumā pirmsskolas vecuma grupā ticami pierādīts, ka izmaiņas vidējā soļu skaitā dienā par 1000 samazina akūtu augšējo elpceļu infekciju simptomu ilgumu par četrām dienām sešu mēnešu periodā. Savukārt slimības gaita bija vieglāka - akūtu augšējo elpceļu infekcijas smagums bija apgriezti saistīts ar fiziskās aktivitātes pakāpi.

Imūnmodulatori

Bet vai ir kādas zāles, kas varētu palīdzēt? Atbildot uz šo jautājumu, jāņem vērā, ka ikviens bērns ir individuāls, ka nevienas zāles nespēs izārstēt neveselīgu uzturu, nepietiekamu miegu vai ilgstošu stresu, un, ka bērni arī slimo dažādi - kādam biežāk ir vīrusu, kādam bakteriālas infekcijas. Kā arī būtu ļoti svarīgi domāt par to, vai, stimulējot imūno sistēmu, neapdraudam bērna veselību vēl vairāk.

Baktēriju lizāti

Šie medikamenti ir molekulu kombinācija, kas iegūta no baktēriju sieniņām, kas visbiežāk izraisa elpceļu infekcijas. Pēc būtības medikaments darbojas kā vakcīna - elementi no baktēriju sieniņām nespēj izraisīt slimību, bet stimulē imūno sistēmu laikus atpazīt šīs daļiņas un ātrāk reaģēt, nonākot saskarsmē ar dzīvām baktērijām. Dažiem šīs grupas medikamentiem ir klīniski pierādīta efektivitāte elpceļu infekciju profilaksē, kā arī to drošībā.

Ja runā par citu grupu imūnstimulatoriem, to klīniskā efektivitāte nav viennozīmīgi pierādīta. Ir atsevišķas slimības, kuru gadījumā ārsts var izvēlēties vienu vai citu medikamenta grupu. Tad būtiski izvērtēt arī lietošanas riskus, piemēram, ehinācijas lietošanai nav pārliecinošu datu par tās efektivitāti, bet ir par alerģisku reakciju attīstības riskiem.

Kad vērsties pie ārsta?

Lai arī cik, ja tā var teikt, normāli ir slimot bērna vecumā, dažkārt šīs slimošanas var būt arī citu slimību, tajā skaitā, ne tikai imūnās sistēmas defektu pazīmes. Ģimenes ārsts ir pirmais speciālists pie kā vērsties, kas attiecīgi, uzklausot sūdzības, var lemt tālāk nosūtīt pie attiecīgās jomas speciālista. Piemēram, ja bērnam ir atkārtotas klepus lēkmes ar sēkšanu un nosliece uz alerģiskām slimībām paša vai ģimenes vēsturē, ārsts apsvērs bronhiālās astmas attīstības risku. Ieildzis klepus var būt saistāms arī ar gastroezofageālā atviļņa slimību, kad saturs no kuņģa, nonākot uz rīkles gļotādas, un to kairinot, izraisa klepu un var arī palielināt augšējo elpceļu infekciju risku kā tādu. Paaugstināts glikozes līmenis asinīs saistāms ar biežākām infekcijām un ir arī cukura diabēta pazīme. Šie un arī daudz citu faktoru jāņem vērā, novērtējot bieži slimojošo bērnu, un, ļoti iespējams, ka, atrisinot pamatproblēmu, kas nav pat tieši atkarīga no imūnās sistēmas darbības, arī slimošanu skaits mazināsies.

Kad vērsties pie imunologa?

Ja bērns tomēr slimo smagi un bieži vai, ja agrīni attīstījusies autoimūna, vai onkoloģiska slimība, ja ģimenē bijuši līdzīgi gadījumi - šie un vēl citi faktori, kas minēti turpmāk, ir iemesli imunologa konsultācijai.

Desmit imūndeficīta pazīmes bērniem

• Četri vai vairāki otīti gada laikā.
• Divi vai vairāki nopietni sinusīti gadā.
• Antibiotiku lietošana divus vai vairākus mēnešus ar minimālu efektu.
• Divas vai vairākas pneimonijas gada laikā.
• Svara un auguma normāla pieauguma aizture, piena zobu maiņas aizture.
• Atkārtoti dziļi ādas vai citu orgānu abscesi.
• Persistējoši aftozi stomatīti (kandidoze) vai ādas sēnīšu infekcijas.
• Intravenoza antibiotiku lietošana, lai izārstētu infekciju.
• Divas vai vairākas smagas infekcijas, tajā skaitā, septicēmija.
• Primāro imūndeficītu gadījumi ģimenē.

Imūndeficīti ir retas saslimšanas, bet nebūtu jāuztver bērna biežo slimošanu vieglprātīgi, ja ir kādas no minētajām pazīmēm, nepieciešami papildus izmeklējumi.

Foto: Shutterstock.com

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2024. gada septembra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!