Ieva Briedīte: Jaunietēm draudzīga ginekoloģija

Pubertāte jeb dzimumnobriešanas periods ir viens no sarežģītākajiem un nozīmīgākajiem mūža periodiem, kurā meitene sasniedz dzimumgatavību un reprodukcijas spēju. Tas ir ļoti individuāls, reizē arī visai problemātisks process, kas meitenēm sākas 8–9 gadu vecumā un ilgst vairākus gadus.

Pubertātes sākšanos, norisi un deviāciju nosaka:

• iedzimtība,
• pārslimotās sistēmslimības – centrālās nervu sistēmas, endokrīnās (vielmaiņas) slimības, imūndepresija, hroniskas infekcijas u. c.,
• patoloģiska mātes grūtniecības un dzemdību norise,
• augļa hipoksija (skābekļa trūkums grūtniecības laikā), asinsrites traucējumi centrālajā nervu sistēmā u. c.,
• uzturs un ar to saistītā badošanās,
• meitenes ķermeņa masa, mazāka par 43 kg,
• virsmasa (palielināts svars),
• kultūras un izglītības līmenis,
• etniskā piederība,
• psihofizioloģiskais diskomforts ģimenē,
• vardarbība,
• alkoholisms,
• finansiālie apstākļi,
• fiziska pārslodze (treniņi sportā) u. c.

Pubertātes periodā pārmaiņas noris ne tikai visās orgānu sistēmās, it īpaši endokrīnajā sistēmā, bet mainās arī pusaudzes domāšana, pasaules uztvere un uzvedība. Dzimumattīstības tempu un ilgumu nosaka reproduktīvās sistēmas regulējošo mehānismu funkcionālā un morfoloģiskā brieduma pakāpe, kas katram indivīdam ir unikāla.

Meitenes dzīvi nosacīti var iedalīt vairākos periodos:

1) augļa jeb fetālajā periodā,

2) jaundzimušā un zīdaiņa periodā – līdz gada vecumam,

3) pirmspubertātes jeb hormonālā miera periodā – līdz 8–9 gadu vecumam,

4) pubertātes periodā:

• • agrīnajā (8–12 gadi),
  • vidējā (12–14 gadi),
  • vēlīnajā (14–18 gadi).

Lai arī juridiski cilvēks kļūst pieaudzis, sasniedzot 18 gadu vecumu, tomēr neirofizioloģijas pētnieki aizvien vairāk uzmanības pievērš emocionālās reaktivitātes regulācijai. Jauna cilvēka smadzeņu funkcionālās nobriešanas procesā notiek pakāpeniska pāreja no subkortikālo (zemgarozas) impulsu dominantes uz kortikālo (garozas) kontroli. Pētījumos, kuros analizēta impulsu kontroles regulācija, pierādīts, ka 18 gadu vecumā bieži vien vēl nav nostabilizējušies kognitīvo (ar izziņu saistīto) impulsu kontroles mehānismi, tāpēc persona ar savu uzvedību pakļauj sevi augstākam riskam. Tas arī ir iemesls, kāpēc tiek noteikts vecuma ierobežojums, lai iegādātos dažādus produktus, kas potenciāli var radīt atkarību, vai tiek ierobežota pieeja dažādām riska industrijas jomām. Pētījumu rezultāti reizēm nav viennozīmīgi, arī ierobežojumu politika un kontroles pieeja dažādās valstīs var atšķirties. Jāņem vērā, ka jauniem cilvēkiem impulsu kontroles mehānismi turpina attīstīties vēl pēc 20 gadu sasniegšanas.

Cilvēka vidējā mūža ilgums ir palielinājies, tāpēc Pasaules Veselības organizācija cilvēku vecuma grupu klasifikācijā jauniem cilvēkiem pieskaita arvien lielāka vecuma grupas. Tomēr, ņemot vērā bioloģiju, sievietes attīstību un fizioloģiju, šajā rakstā, runājot par jaunietes veselību, orientēsimies uz jaunu sieviešu populāciju līdz 25 gadu vecumam.

Ja mēs runājam par meitenes veselības aizsākumiem, ir jāapzinās, ka tā sākas jau ar viņas mātes un pat vecmāmiņas uzturu, dzīvesveidu un potenciāli teratogēno faktoru ietekmi grūtniecības laikā, jo notiek epiģenētiskā (ārējo faktoru iedarbības un ģenētiskā materiāla) nākamo paaudžu programmēšana. Tādēļ ir ļoti svarīgi izglītot sievietes jau kopš bērniņa plānošanas brīža, ka veselīgs uzturs, aktīvs dzīvesveids un pieejamo slimību profilakses metožu izmantošana grūtniecības laikā labvēlīgi ietekmēs ne tikai viņu pašu grūtniecības un dzemdību norisi un turpmāko veselību, bet arī viņas bērnu un mazbērnu veselību un ar to saistīto dzīves kvalitāti.

Nav obligātu prasību, kādā vecumā meitenei būtu jāsāk regulāri apmeklēt ginekologu, šis lēmums paliek meitenes vai viņas mātes ziņā. Tomēr ginekologi rekomendē jau laicīgi iepazīties ar savu izvēlēto speciālistu, lai varētu izrunāt fizioloģisko norišu un izmaiņu jautājumus, sniegt higiēnas un dzīvesveida rekomendācijas, pārrunāt normālu menstruāciju norisi, izskaidrot cikla skaitīšanas principus un sniegt risinājumus sūdzību gadījumā, kā arī informēt par kontracepcijas metodēm un izskaidrot, kā rīkoties, lai mazinātu iespēju saslimt ar seksuāli transmisīvām slimībām un ierobežotu nevēlamas grūtniecības iestāšanos. Tātad sanāk, ka optimālais laiks pirmajam ginekologa apmeklējumam būtu vēl pirms dzimumdzīves uzsākšanas. Pirmā konsultācija var būt tikai saruna, tas uzreiz nenozīmē, ka nepieciešams izmantot specifiskās ginekoloģiskās izmeklēšanas metodes, ja vien nav kādu sūdzību. Šāda saruna var būt labs aizsākums izpratnei par ginekologa būtisko lomu sievietes veselības uzraudzībā visa mūža garumā, radot uzticēšanos un drošības sajūtu jau agrā vecumā.

Šobrīd ļoti aktuāla ir sabiedrības informēšana par dzemdes kakla vēža profilaksi – HPV vakcināciju. Tā kā vakcīna tiek rekomendēta jaunietēm 12 gadu vecumā, pie mums bieži vēršas sievietes, kas vēlas saņemt konsultāciju un padomu par savu meitu veselību. Šis ir ļoti piemērots brīdis, lai skaidrotu gan mātei, gan arī meitai par vakcinācijas būtību un nozīmīgo lomu jaunietes veselības pasargāšanā.

Lai kāda arī būtu vecāku pārliecība par to, kad jaunietei būtu jāuzsāk dzimumdzīve, tas parasti notiek ātrāk, nekā vecāki iedomājas, kā arī ne vienmēr par šiem jautājumiem ar vecākiem tiek runāts. Veicot pētījumu mūsu populācijas sievietēm, tika konstatēts, ka vidējais vecums, kad notika pirmais dzimumakts, bija 17 gadi (robežās no 12 līdz 25 gadiem), turklāt 46,3% sieviešu norādīja, ka tas noticis mirkļa iespaidā, iepriekš neplānojot, un 88,9% nejuta iepriekš iedomāto baudu no dzimumakta. Tas liecina, ka mums ir kārtējo reizi jāaktualizē seksuālās izglītības nepilnības mūsu izglītības sistēmā, jo jauniešiem trūkst zināšanu par seksuālo veselību, tāpēc palielinās risks, ka agrīna nevēlama pieredze var radīt dzimumdzīves sarežģījumus arī turpmākajā dzīvē. Un realitātē diemžēl joprojām sastopam pacientes, kas pie ginekologa pirmo reizi ierodas jau ar sūdzībām – seksuāli transmisīvu infekciju vai neplānotu grūtniecību.

Analizējot 15 gadus vecu jauniešu uzvedību un paradumus Latvijā, pētījumā tika secināts, ka 9,6% pusaudžu smēķē katru dienu, 10,8% bija lietojuši vairāk nekā 5 alkohola devas vienā reizē, 6,6% smēķējuši marihuānu pēdējā mēneša laikā, 17,4% uzsākuši seksuālas attiecības. Zems ģimenes atbalsts un izjusta slikta attieksme skolā bija augsta riska uzvedību veicinošie faktori, kas uzskatāmi parāda emocionālā atbalsta būtisko lomu. Pusaudža vecuma periods ir riskants posms, kurā biežāk sastopami arī ēšanas traucējumi – anoreksija un bulīmija – vai tiek ievērota kāda specifiska diēta.

Strādājot ar pusaudžu vecuma jaunietēm, ārstam ir jāapzinās arī šie papildu riski un nepieciešamības gadījumā jākonsultē arī par sabalansētu uzturu, ieteicamām fiziskajām aktivitātēm un uzturvielu vai vitamīnu papildu uzņemšanu nepieciešamības gadījumā. Piemēram, aktīvākais kaulu blīvuma pieaugums notiek tieši jaunībā, tā normālai norisei nepieciešamas uzturvielas (kalcijs un D vitamīns), hormoni (estrogēni) un fiziskās aktivitātes. Tādēļ uzturs un dzīvesveids šajā vecumā būs cieši saistīts ar turpmāko kaulu veselību dzīves otrajā pusē, būtiski ietekmējot lūzumu risku.

Ja ginekoloģiska rakstura sūdzības ir mazai meitenei, tad jāvēršas pie bērnu ginekologa, kurš ir sastopams Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā un var sniegt augsta līmeņa ambulatoru un stacionāru palīdzību, nepieciešamības gadījumā iesaistot multidisciplināru komandu.

Ginekologs, dzemdību speciālists ir tiešās pieejamības speciālists, tāpēc jaunietēm nav nepieciešams nosūtījums no ģimenes ārsta. Viņas var pašas izvēlēties, kuru speciālistu kurā iestādē vēlas apmeklēt, vienīgi jāņem vērā, ka maksas sektora iestādēs vizītes un izmeklējumi būs par samaksu. Šo informāciju iepriekš var noskaidrot iestādes reģistratūrā.

Mūsdienu ginekoloģijā ir krietni attīstījušies gan pieejamie instrumenti, gan iekārtas, kā arī kabineti tiek iekārtoti pacientēm draudzīgā un ērtā veidā, mazinot diskomfortu, kas varētu būt saistīts ar intīma rakstura izmeklējumiem. Ārstniecības pieeja ir mainījusies no tādas, kurā dominēja ārsts, uz pacientu orientētu ārstniecību, arvien vairāk skaidrojot un iesaistot pacientu lēmumu pieņemšanā un ārstniecības plāna izvēlē. Tādēļ mūsdienīgs ginekologs noteikti ir uzskatāms par jaunietei draudzīgu ārstniecības personu, kas uzraudzīs viņas veselību arī turpmākajā dzīvē.

Atsauces:

1. Vīberga, I. (red.). Ginekoloģija, 2013.
2. Casey et al. Development of the emotional brain. Neuroscience Letters. February 2019, 693(6), 29–34.
3. https://www.who.int/
4. Vanhees, K., Vonhögen, I. G. C., van Schooten, F. J. et al. You are what you eat, and so are your children: the impact of micronutrients on the epigenetic programming of offspring. Cell. Mol. Life Sci. 2014, 71, 271–285. https://doi.org/10.1007/s00018-013-1427-9
5. Briedīte, I., Brokāne, E. Sieviešu pirmais dzimumakts: vecums, personīgā pieredze, seksuālā uzvedība un attieksme. RSU Zinātniskā konference, 2018.
6. Bezborodovs, Ņ., Pudule, I., Villeruša, A. Augsta riska uzvedības psihoemocionālās determinantes 15 gadu veciem pusaudžiem Latvijā. RSU Zinātniskā konference, 2018.
7. https://www.womenworking.com/new-nationwide-guidelines-suggest-how-often-women-should-get-their-bone-densities-checked/

Foto: shutterstock.com

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2020. gada marta numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!