Iepazīšanās ar homeopātu

Iepazīšanās ar homeopātu nozīmē ne tikai iepazīšanos ar konkrētu ārstu, bet arī iepazīšanos ar viņa uzskatiem par veselīgu dzīvesveidu, vērtību sistēmu, pasaules uzskatu, attieksmi medicīnā un citu pieredzi. 

Mūsdienu zinātne attīstās vairākos virzienos, taču noteicošais ir mehāniskais, materiālais, pārbaudāmais, pierādāmais. Tā ietekmē veidojas arī veselības biomedicīniskais modelis, kas ir mūsdienu medicīnas konceptuālais pamats jeb uz pierādījumiem balstīta medicīna.

Cilvēka ķermenis tiek uzskatīts par bioloģisku mehānismu, un ārstēšana, lai nodrošinātu sabiedrības veselību, ir bojājumu labošana. Tomēr progresīvi domājoši prāti uzskata, ka medicīnas attīstības izteikti tehnoloģiskā ievirze nav tikai pozitīva, proti, ka bez materiālistiskā pasaules uzskata vieta ir arī holistiskajam un ka bez mūsdienu vai Rietumu medicīnas izpratnēm pastāv alternatīva. Piemēram, holistiska pieeja ārstnieciskajā procesā, kas paredz vienotu, sistēmisku izpratni par ķermenī notiekošajiem procesiem, pievēršot nozīmi ne tikai fiziskajiem, bet arī garīgajiem un emocionālajiem aspektiem, kā arī apzinoties, ka cilvēks kā dabas daļa ir pakļauts tajā valdošajai kārtībai.

Homeopātija ir viena no alternatīvās medicīnas nozarēm, kas vienmēr ir darbojusies holistiskās izpratnes ietvaros. Tā ir uz dabas likumiem balstīta medicīnas sistēma, kas ārstēšanas aktā aptver visus cilvēka būtības līmeņus, iedarbojoties uz cilvēku kopumā, un ir ekskluzīva ar to, ka ir individuāla. Homeopātiskās terapijas būtību un likumus S. Hānemanis aprakstīja un publicēja 1810. gadā, piedāvājot jaunu medicīniskās loģikas modeli, kas ļauj ārstēt, izmantojot līdzības principu medikamenta izvēlē un mazas devas. Tie ir teorētiskie aspekti, bet praksē, kabinetā, notiek pacienta apskate un dziļa, ieinteresēta saruna, kuras laikā tiek noskaidrots viss par slimību un saslimušo. Tiek ievākta visplašākā, visnozīmīgākā informācija par konkrēto gadījumu, jo tieši to paredz līdzības principa lietošana.

Daudzos gadījumos viena un tā pati slimība izpaužas vienādi – saslimušie sūdzas par vieniem un tiem pašiem simptomiem. Ja runa ir par čūlaino kolītu, mēs zinām – nogurums, galvassāpes, asiņaina caureja, sāpes vēderā. Ja runājam par artrītu – tās ir locītavu sāpes, pietūkums, apsārtums un citas pazīmes. Ja runājam par kuņģa čūlu, tad ir skaidrs – saasinājumi rudenī un pavasarī, sāpes, dedzināšana un smaguma sajūta. Sūdzības visiem it kā vienas un tās pašas, bet... Atšķirības ir tā dēvētajās modalitātēs – pacienta stāstā par stāvokļa uzlabošanos vai pasliktināšanos. Piemēram, sāpes kuņģī kādam var pāriet no piena, citam – citrona, vēl kādam vajadzīgas kustības. Kādam palīdz siltums, kādam aukstums, citam miegs, vēl kādam vemšana. Tā ir iespējams diferencēt preparātus. Kad ir noskaidrots viss par slimību, jānoskaidro, kādam cilvēkam attiecīgā saslimšana raksturīga. Apkopojot iegūto informāciju, būs iespēja izvēlēties konkrētu preparātu.

Lai sasniegtu labu terapeitisku efektu, jābūt ļoti labai, dziļai, intīmai pacienta un ārsta sadarbībai. Tā ir atbildība, ko pacients un ārsts dala uz pusēm. Ir vajadzīga sadarbība un uzticēšanās ārstam, tieši tāpat kā ārsta pietāte un bezgalīga uzticēšanās savam pacientam. Homeopātiskā terapija bez šāda modeļa nav iedomājama.

Homeopātija, tāpat kā citas Latvijā un citur Rietumu pasaulē lietotas netradicionālas ārstniecības metodes, tiek dēvēta par alternatīvo medicīnu. Alternatīvā medicīna apzīmē praksi, kas ir ārpus konvencionālās/tradicionālās mūsdienu medicīnas. Tā aptver plašu dziedināšanas filozofiju, pieeju un terapiju spektru. Lielākā daļa šo ārstniecības un veselības aprūpes metožu netiek mācītas medicīnas skolu un augstskolu pamata programmās, taču jāteic, ka atbilstoši Latvijas likumdošanai alternatīvajā medicīnā strādā tikai ārsti, tātad arī visi Latvijas homeopāti ir sertificēti ārsti.

Tiesības strādāt par homeopātu ir tikai ārstam, kas ir ieguvis Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) sertifikātu un to atjauno katrus piecus gadus, apliecinot nepārtrauktu pilnveidošanos. Sertifikācijas un resertifikācijas procesu uzrauga LĀB un veic Latvijas Homeopātu asociācija, kas ir LĀB pakļautībā esoša struktūrvienība. Lai kļūtu par homeopātu Latvijā, vispirms ir jāiegūst augstākā medicīniskā izglītība 6 gadu garumā kādā no mūsu divām medicīnas augstskolām, tad jāizvēlas rezidentūras programma un jāiegūst sertifikāts pamata specialitātē. Un tikai pēc tam var kārtot sertifikācijas eksāmenu homeopātijā, iepriekš gan atvēlot laiku vairāku gadu studijām jaunajā profesijā. Nenoliedzami bez dzelžainas motivācijas, neapgāžamas pārliecības, labas atmiņas, zināmas devas brīvdomības un holistiskas pasaules uztveres par homeopātu nekļūt.

Pretēji sabiedrībā valdošajam uzskatam piederība alternatīvās medicīnas sekotājiem nenozīmē konvencionālās medicīnas noliegumu. Ārstam ir jābūt tik zinošam un izglītotam, lai ne tikai noteiktu pareizu diagnozi, bet arī spētu ieteikt optimālu un racionālu ārstēšanu, ievērojot galveno bausli – nekaitēt. Homeopātija un alopātija ir viena otru papildinošas sistēmas, kas necīnās savā starpā un nekonkurē, jo, tāpat kā jebkurai metodei, kas tiek lietota medicīnā, tām ir sava vieta, savas iespējas un, protams, arī savas robežas. 

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv”” 2015. gada oktobra numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!