Iekšpus toksikoloģijas un sepses klīnikas durvīm
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Toksikoloģijas un sepses klīnikas ārsts ROBERTS STAŠINSKIS savā ikdienā saskaras ar dažādiem pacientiem. Vieni savā rīcībā nav zinājuši mēru vai bravūrīgi centušies pierādīt savu spēju tolerēt kādu organismam nedraudzīgu vielu, savukārt citi slimnīcas gultā nokļuvuši kādas organismā, iespējams, jau ilgstoši mājojošas un pēkšņi aktivizējušās infekcijas dēļ.
Jau pats nosaukums saka priekšā, ka Toksikoloģijas un sepses klīnikā ārsti nodarbojas ar divu patoloģisku stāvokļu – toksikožu un sepses – ārstēšanu, taču pirms ķeramies klāt klīnikas ikdienas un raksturīgāko pacientu stāstu iztirzāšanai, Roberts Stašiniskis labākai situācijas izpratnei izklāsta, ko ietver katrs no šiem stāvokļiem.
Toksikoloģijas pārziņā ir situācijas, kad mūsu organismā no ārējās vides nokļūst dažādas toksiskas vielas no ārējās vides, radot organisma akūtu saindēšanos, savukārt sepse ir viens no endotoksikožu veidiem jeb situācijām, kad mūsu organisms ir saindējies ar toksiskām vielām, kas radušās organisma iekšienē (visbiežāk – baktērijām, kuras sākušas augt, vairoties un izplatīties parasti sterilajās asinīs).
Cēlonis sepsei – pat niecīgākā infekcija
Sepse ir smags iekaisums, kas skar vairākas orgānu sistēmas, tāpēc situācijas, kad saslimušais nesaņem agrīnu ārstēšanu, var beigties ar pacienta nāvi. Sepses cēlonis var būt jebkura niecīgākā infekcija: sastrutojis zobs, hronisks deguna blakusdobumu iekaisums, hroniskas brūces vai čūlas uz ķermeņa. Noteiktos apstākļos (piemēram, tad, kad kāda iemesla dēļ baktērijas kļūst stipras un pārvar mūsu organisma aizsargspējas vai kad mūsu organisma aizsargfunkcija krasi mazinās) baktērijas no infekcijas perēkļa sāk izplatīties, un tas, kas līdz šim mums ir bijis nekaitīgs un ar ko esam spējuši sadzīvot, pēkšņi kļūst bīstams un izraisa nopietnas problēmas.
Lai kvalitatīvi ārstētu sepsi, ir jācenšas iespējami ātri atrast infekcijas ieejas vārtus un tos likvidēt, kā arī jādara viss pārējais, lai apturētu infekcijas izplatību organismā.
Runājot par simptomātiku, kas varētu vēstīt par iespējamu sepses sākšanos, ir ļoti grūti nosaukt kādu specifisku pazīmi, kas būtu vienāda visos sepses gadījumos, bet skaidrs ir tas, ka simptomi vienmēr būs atkarīgi no tā, kura orgānu sistēma ir iesaistīta. Piemēram, ja iesaistītas smadzenes, var attīstīties meningīts vai encefalīts, kas noved pie krampjiem vai bezsamaņas; ja skartas plaušas, var attīstīties smags plaušu karsonis ar strutu krāšanos pleiras telpā un izteiktu elpošanas mazspēju; ja iesaistīta gremošanas sistēma, var būt kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi, vēderplēves iekaisums, aizkuņģa dziedzera iekaisums, žultsceļu problēmas un daudzas citas patoloģijas.
Jāpiebilst, ka sākotnēji cilvēks pamanīs tikai tās parādības, kas raksturīgas jebkurai infekcijai: vispārēju vājumu, nogurumu, temperatūras paaugstināšanos, bet laboratoriski būs konstatējamas izmaiņas asinsainā, kas liecina par iekaisuma, kā arī izmaiņas atkarībā no iesaistīto orgānu funkcijas traucējumiem.
Kas par daudz – tas par skādi
Toksikoloģijas jeb saindēšanās sadaļa ir vieglāk izprotama, jo, sākot ārstēt šādus pacientus, parasti ir skaidrs, kas ir izraisījis problēmu (un līdz to ir iespējams paredzēt gaidāmās sekas). Pirms aptuveni 500 gadiem dzīvoja gudrs vīrs Paracelzs, un viņš teica, ka ikviena viela ir inde, taču viss ir atkarīgs no devas. Patīk mums vai ne, bet tā ir absolūta taisnība – kamēr mēs ar jebkuru vielu kontaktējamies saprātīgā robežās, tikmēr mums veselības problēmas nerodas, bet, tiklīdz kaut kā ir par daudz, sākas process, ko pazīstam kā saindēšanos. Varbūt šķiet neticami, bet pat skābeklis, bez kā mēs nespējam dzīvot, lielos daudzumos kļūst toksisks; tāpat arī ūdens – līdzko ūdens organismā ir par daudz, tā sākas veselības problēmas.
Līdzīgs princips attiecas uz visiem medikamentiem – kamēr mēs tos lietojam apstiprinātās devās, tikmēr gūstam maksimālu labumu, bet līdzko devas kādu iemeslu dēļ pārsniedzam (tīšām, netīšām vai nezināšanas dēļ), var sākties nopietni veselības traucējumi.
Raksta turpinājumu par saindēšanās cēloņiem un ārsta viedokli par marihuānas legalizāciju, lasiet žurnāla "ārsts.lv" 2017. gada janvāra numurā!
Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!
