Gunta Andersone: Peldēšana

Vasara mums visiem saistās ar domām par ūdeni un arī par peldēšanos. Lai gan, ja runājam par peldēšanas pozitīvo ietekmi uz mūsu veselību, tad peldēt vajadzētu visu cauru gadu. Varam peldēt gan baseinā, gan apmeklēt SPA, gan arī padomāt par peldēm ziemā atklātās ūdenstilpēs.

Ne vienmēr, dodoties ūdenī, mēs aprēķinām savus spēkus un varēšanu. Ja dodamies peldēt uz atklātām ūdenskrātuvēm, noteikti vajadzētu izvēlēties drošu peldvietu, kas pašiem ir zināma. Ideālā variantā tā varētu būt vieta ar glābējiem. Nebūtu ieteicams arī peldēt tālu jūrā vai, mērojoties spēkiem, mēģināt pārpeldēt ezeru vai upi, kā arī peldēties lielos viļņos, stiprā vējā vai arī negaisa laikā, kas ir īpaši bīstami, jo ūdens labi vada elektrību. Ļoti uzmanīgiem jābūt, lecot ūdenī, sevišķi tas attiecināms uz bērniem, jo tā var gūt traumas, kas nereti beidzas ļoti smagi – ar invaliditāti uz visu atlikušo mūžu vai pat nāvi. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra provizoriskajiem datiem, 2018. gadā noslīkstot dzīvību zaudējuši 124 cilvēki, tajā skaitā četri bērni.

Nedrīkst doties ūdenī, ja ir lietots alkohols, jo tieši pēc alkohola lietošanas bieži vien cilvēki ir pārgalvīgi un neapzinās savu varēšanu. Statistikas dati ir satriecoši – Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka 2016. gadā no 135 noslīkušajiem 74 bija lietojuši alkoholu.

Vēl vajadzētu atcerēties par to, kā doties ūdenī, ja esi saulē pārkarsis. To vajadzētu darīt pakāpeniski, bez strauja skrējiena ūdenī. Ja runājam par drošības pasākumiem peldvietās, vajadzētu padomāt arī par speciālām čībiņām, kas domātas peldēšanai, jo ūdenī mēdz būt arī stikli, asi priekšmeti un nereti gadās savainot kāju pēdas.

Vēl jāpadomā arī par uzturu. Pēc kārtīgas maltītes tomēr būtu vēlams kādas divas stundas atturēties no lielākām fiziskām slodzēm, arī no peldēšanas. Ja dodamies pie ūdens uz ilgāku laiku, tad neaizmirsīsim paņemt līdzi dzeramo ūdeni, kā arī kādu jogurtu vai augli.

Īpaši uzmanīgiem jābūt vecākiem ar bērniem, ja bērns vēl patstāvīgi nepeld. Tad labi noderēs piepūšamās aprocītes vai peldēšanas vestes.

Lai peldēšana nestu prieku un nesagādātu raizes, tad vispirms ir jāiemācās peldēt. Peldēšanā pareizas elpošanas pamatā vispirms ir jāapgūst pareiza izelpa ūdenī (tautas valodā – burbuļu pūšana zem ūdens). Visus vingrinājumus ieteicams veikt, virzoties no dziļākās vietas uz seklāko.

Ir zināmi četri klasiskie peldēšanas stili:

  • krauls – peld uz krūtīm, rokas pēc kārtas vēzējot uz priekšu virs ūdens un turpinot zem ūdens, veicot apli;
  • brass – peld uz krūtīm, vienlaikus darbojoties ar rokām un kājām, neizceļot rokas no ūdens. Vienlaikus strādā abas rokas;
  • uz muguras – peld uz muguras, rokas pēc kārtas vēzējot atpakaļ aiz galvas uz aizmuguri;
  • delfīna jeb tauriņstils – peld uz krūtīm, darbojoties ar kājām kā delfīns, ar rokām kā tauriņš.

Diemžēl Latvijā peldēšanas apmācība nav obligāta un valsts apmaksāta. Vislabākā situācija ir Jelgavā, kur pašvaldība bērniem apmaksā peldēšanas nodarbības no pirmās līdz ceturtajai klasei un bērnu rīcībā ir divi mazie baseini.

Peldēšana un mūsu veselība

Ūdens pozitīvās īpašības, kā arī pati peldēšana ir vēlama ne tikai veseliem cilvēkiem un veselības nostiprināšanai, bet arī dažādu veselības problēmu un slimību gadījumā. Pirmām kārtām varam runāt par mūsu imunitātes celšanu. Regulāras peldes organismu norūda un stiprina. Sportisti, kuru sporta veids ir saistīts ar ūdeni, kā, piemēram, peldētāji, daiļlēcēji, airētāji, slimo retāk. Ilgstoši strādājot ar peldētājiem, esmu novērojusi, ka bērniem, kuri agrāk bieži slimojuši ar angīnu, stāvoklis uzlabojas, nodarbojoties ar peldēšanu. Diemžēl to nevar teikt par tiem bērniem, kuri biežāk slimo ar otītu vai haimorītu.

Peldēšana ir ieteicama arī cilvēkiem ar mugurkaula problēmām. Ģimenes ārsti, kā arī rehabilitologi bērnus ar nepareizu stāju sūta peldēt, jo tas ir viens no iedarbīgākajiem stājas korekcijas līdzekļiem.

Peldēšana ir arī lielisks rehabilitācijas palīglīdzeklis pēc muguras traumām. Ir pacienti, kuriem grūti pārvietoties, bet, regulāri peldot, arī vērojama uzlabošanās. Tomēr nevajadzētu nodarboties ar pašārstēšanos ūdenī, jo muguras problēmas vajadzētu risināt sporta ārsta un fizioterapeita uzraudzībā.

Ūdens palīdz atbrīvoties arī no miega traucējumiem, it īpaši, ja tie ir neirotiskas dabas. Pārslodzes, pārstrādāšanās gadījumā nav nekā labāka par relaksējošu peldi. Labi rezultāti ir arī pacientiem ar tikiem (neirogēnas dabas simptomi bērniem).

Lai ūdens un peldes rada prieku un stiprina veselību!

Foto: pexels.com

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2019. gada jūlija numurā!
Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!