Gunita Žukovska: Kā palīdzēt nogurušām kājām

Dienas beigās, it īpaši vasarā un karstā laikā, liela daļa cilvēku izjūt diskomfortu kājās jeb tā sauktās smagās kājas, sevišķi, ja ir ilgstoši stāvēts kājās vai sēdēts vienā pozā. Vairākumā gadījumu pēc atpūtas un pozas maiņas šis diskomforts pāriet.

Kāpēc rodas diskomforts kājās

Pamatā šo sajūtu cēlonis ir traucēta asins cirkulācija kāju asinsvados – hroniska vēnu mazspēja. Sirds ir asinsrites sistēmas galvenais sūknis, kurš dzen pa artērijām uz citām ķermeņa vietām ar skābekli bagātas asinis, savukārt pa vēnām asinis tiek nogādātas atpakaļ sirdī. Ņemot vērā, ka sirds ķermenī ir novietota augstāk nekā kājas, lai asinis atgrieztos sirdī, tām ir jāpārvar gravitācija. Cilvēkam kustoties, apakšstilbu muskuļi darbojas kā otrs sūknis jeb otra sirds, kas, saspiežot vēnas, veicina asins plūsmu augšup. Atrodoties miera stāvoklī, vēnu sienās esošie kabatveida vārstuļi nodrošina, lai asinis plūstu tikai augšupejošā virzienā. Ja vēnu vārstulis ir bojāts, augšupejošās asinis sāk plūst uz leju, krājas un stiepj vēnu sieniņas.

Ilgstoši atrodoties mazkustīgā stāvoklī, piemēram, ilgstoši atrodoties vienā un tajā pašā stāvus vai sēdus pozīcijā, kāju muskulis kā sūknis nedarbojas. Rezultātā asinis un šķidrums netiek aizvadīts, radot smaguma sajūtu, pietūkumu, sāpes un nogurumu kājās. Ilgtermiņā, atstājot vēnas neārstētas, var attīstīties pastāvīga tūska, varikozas jeb paplašinātas vēnas, salīdzinoši retāk – dziļo vēnu tromboze.

Citi iemesli, kas veicina kāju vēnu mazspēju:

  • Grūtniecība – ne tikai svara pieauguma dēļ, bet arī hormonu ietekmē – progesterons samazina asinsvadu sieniņas tonusu, savukārt estrogēns palielina asinsvada sieniņas caurlaidību  un veicina tūskas rašanos. Šādā vēnā vārstuļi vairs nestrādā, kā vajadzētu, un asinis gravitācijas spēka iedarbībā plūst pretējā virzienā, radot venozo asiņu sastrēgumu un kāju tūsku. Arī dzemde ar tajā esošu augli var mehāniski nospiest iegurņa vēnu. Turklāt jāņem vērā, ka risks rasties vēnu problēmām pieaug ar katru grūtniecību.
  • Palielināta ķermeņa masa, kas ir cieši saistīta ar mazkustīgumu. Jo mazāk fizisku aktivitāšu, jo kāju muskuļi strādā mazāk.
  • Izteikti cieša apģērba nēsāšana un ilgstoša atrašanās sēdus pozīcijā ar pārkrustotām kājām.
  • Izteikts karstums, mitrums vai alkohola lietošana arī veicina vēnu paplašināšanos.
  • Kaitīgie ieradumi – smēķēšana, paaugstināts holesterīna līmenis un paaugstināts asinsspiediens bojā visus ķermeņa asinsvadus.
  • Iedzimtība – ja kādam no ģimenes locekļiem jau ir problēmas ar kāju vēnām.

Vai jāpievērš uzmanība nogurušām kājām

Nogurušas kājas dienas beigās ir pirmā pazīme, kas liecina par kāju vēnu problēmām. Ar laiku diskomforts pieaug, var rasties krampji apakšstilbos (galvenokārt naktīs), aukstas kājas, līdz pat izteikti smagām un sāpošām kājām, attīstās apakšstilbu (sevišķi potīšu) tūska. Vēlīnās stadijās var rasties arī ādas krāsas izmaiņas (hiperpigmentācija) un ādas sabiezēšana (lipodermatoskleroze), parādīties redzami paplašināti asinsvadi un to mezgli, čūlas uz apakšstilbiem. Tāpēc ir būtiski atcerēties, ka hroniska vēnu mazspēja ir slimība, kuras simptomi attīstās pakāpeniski – sākotnēji tikai periodiskas sūdzības dienas beigās, vēlāk – līdz par redzamām paplašinātām vēnām. Tādēļ arī pirmās sūdzības nevajadzētu atstāt bez uzmanības.

Arī kāju tūska rodas dažādu iemeslu dēļ – gan tad, ja problēma ir pašās vēnās, vai tad, ja vēnās rodas palielināts asinsspiediens sirds vai plaušu slimību gadījumā. Citi iemesli ir retāk – nieru, aknu slimību gadījumā, kā arī lietojot specifiskus medikamentus u.c.

Jebkuru kāju vēnu sūdzību gadījumā iespējams veikt salīdzinoši vienkāršu vēnu izmeklēšanu ar duplekso ultrasonogrāfiju. Ar tās palīdzību iespējams precīzi noteikt vēnu stāvokli visā to garumā.

Vienkārši ieteikumi ikdienai (profilakse)

  • Regulāras fiziskās aktivitātes stiprina kāju muskuļus, tādējādi veicinot kāju muskuļu kā sūkņa darbību. Ja ikdienas darbs saistīts ar ilgstošu atrašanos uz kājām vai sēdus pozīcijā – ieteicams periodiski veikt rotējošas kustības ar pēdu un izkustināt kāju pirkstus, kā arī pašūpoties no pirkstgaliem uz papēžiem. Kā arī jāmēģina regulāri pārnest svaru no vienas kājas uz otru, tādējādi novēršot smagumu, kas jātur vienai – balsta kājai. Sēdoša darba darītājiem nekrustot kāju pār kāju, jo tas apgrūtina asins plūsmu vēnās.
  • Atrodoties darbā, ja tas ir saistīts ar ilgstošu stāvēšanu, jānēsā ergonomiski apavi (lai nav cieši) un kompresijas zeķes. Kompresijas zeķes ir veidotas tā, lai nodrošinātu vēnu atbalstu un veicinātu asins cirkulāciju. Kompresijas zeķu gadījumā kompresija graduāli samazinās virzienā no pēdas uz augšu. Visstingrāk tā pieguļ potītes līmenī – tas veicina asins plūsmu virzienā uz apakšstilbu, apakšstilbu daļā kompresija ir vidēja, un vismazākā tā ir augšstilba daļā. Kompresijas zeķes ir ar atšķirīgu kompresijas pakāpi, radot noteiktu spiedienu, tāpēc tās ir paredzētas gan profilaksei, gan kāju vēnu slimību kompleksai ārstēšanai.
  • Ja ir liekais svars, jāmēģina pakāpeniski no tā atbrīvoties, uzņemot sabalansētu, veselīgu uzturu, palielinot uzturā augļu un dārzeņu daudzumu. Jāatsakās no smēķēšanas.
  • Jāizvairās no ļoti ciešu drēbju nēsāšanas, sevišķi gurnu, augšstilbu un apakšstilbu rajonā. Tās traucē asins plūsmas cirkulāciju un var veicināt sāpju rašanos.
  • Jāizvairās no karsēšanās saulē un karstā vannā, jo tas veicina asinsvadu paplašināšanos un asins plūsmu.

Kā mazināt esošo diskomfortu un nogurumu kājās

  • Atvēsināties remdenā dušā vai veikt tikai kāju peldi ūdenī, kura temperatūra nepārsniedz 34 °C.
  • Veikt maigu kāju masāžu ar rokām vai ar dabisku saru masāžas birsti.
  • Atrodoties guļus stāvoklī, pacelt kājas augstāk virs sirds līmeņa uz 5–10 minūtēm (ja iespējams pat vairākas reizes dienā), arī uz nakti.

Ko papildus uzņemt uzturā

Tādas bioloģiski aktīvās vielas kā, piemēram, flavonoīdi, var palīdzēt uzturēt labu kāju vēnu stāvokli. Flavonoīdiem piemīt antioksidatīva, pretiekaisuma, antialerģiska, antibakteriāla, pretvīrusu darbība. Tie ir sastopami daudzos augu atvasinātos produktos, lielākoties augļu mizās. Vēnu veselībai uzturā ieteicams vairāk lietot produktus, kuri ir bagāti ar flavonoīdiem:

  • mellenes, zemenes, ķiršus, vīnogas un ābolus;
  • citrusaugļus;
  • kakao un tumšo šokolādi, kuras sastāvā ir vismaz 70% kakao;
  • Briseles kāpostus, spinātus, brokoļus, pētersīļus;
  • sīpolus un ķiplokus;
  • zaļo un melno tēju.

Vēnu sieniņu stiprināšanai profilaktiski un vēnu mazspējas progresēšanas mazināšanai, kā arī pēc vēnu operācijām iespējams lietot dažādus preparātus (gelu vai tablešu formā), kuru sastāvā ir diosmīns, hesperidīns, rutīns, zirgkastaņas sēklu ekstrakts, vīnogu ekstrakts, ginks u.c. bioloģiski aktīvas vielas.

Biežāk lietotie flavonoīdi, kas tiek iestrādāti tablešu un gelu veidā, – rutīns (tas ir zemenēs, upenēs, avenēs, aprikozēs, citrusaugos – apelsīnos, citronos, greipfrūtos), diosmīns (citronos, piparmētrās), hesperidīns (citrusaugos – apelsīnos, citronos, greipfrūtos), kvercetīns (redīsu lapās, sīpolos, dillēs), C vitamīns, B vitamīns (pilngraudu produktos).

Labākam rezultātam gelu iesaka uzklāt ar masējošām kustībām virzienā no potītes uz augšu. Geli, kas paredzēti iemasēšanai kāju ādā, stimulē asinsriti, atvēsina un atvieglo nogurušas kājas.

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2018. gada jūlija numurā!
Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!