Gunita Žukovska: Izaicinājums ārstam un pacientam- psoriāze

Viena no svarīgākajām ādas funkcijām ir pasargāt organismu no nelabvēlīgas apkārtējās vides iedarbības. Epiderma jeb ādas virsējā daļa nemitīgi nolobās un atjaunojas. Ja rodas šī procesa disbalanss, attīstās psoriāze. Psoriāzes gadījumā cilvēka imūnās sistēmas ietekmē tiek sūtīti nepareizi signāli, kas liek ādas šūnām augt pārāk ātri. Normāli šis process aizņem aptuveni mēnesi, taču psoriāzes gadījumā tas notiek mazāk nekā vienā nedēļā, rezultātā šūnas veidojas pastiprināti un nenobriedušās šūnas krājas ādas virspusē un nolobās. Mūsdienās psoriāze ir ļoti bieži sastopama hroniska ādas slimība, kas ietekmē daudzu cilvēku dzīves kvalitāti. Galvenās problēmas, ar ko saskaras psoriāzes slimnieki, ir pastiprināta cilvēku uzmanība sabiedriskās vietās un tas, ka nereti nezināšanas dēļ to uzskata par lipīgu kaiti.

Uzskata, ka pieaugušo vidū to sastop pat līdz 8% pieaugošo un 2% bērnu. Tās sastopamība palielinās to iedzīvotāju vidū, kas ģeogrāfiski dzīvo tālāk no ekvatora, taču vienlīdz bieži abiem dzimumiem. Lai arī psoriāze var sākties jebkurā vecumā, slimība biežāk sastopama pieaugušo vecumā. Raksturīgi divi vecuma posmi, kad visbiežāk raksturīgs slimības sākums – 30–39 gadi un 50–69 gadi. Psoriāze var būt iedzimta un var attīstīties dzīves laikā, taču būtiski uzsvērt, ka tā nav lipīga ādas slimība, kuru iegūst kontakta ceļā no pieskāršanās psoriāzes slimniekam.

Ģenētika

Nav pilnībā skaidrs, kāpēc vienam attīstās šī slimība, bet citam – ne. Uzskata, ka ģenētikai, cilvēka imūnās sistēmas darbībai un apkārtējās vides iedarbībai ir galvenā loma slimības attīstībā. Novērots, ka ir atsevišķi faktori, kas pasliktina psoriāzes norisi un veicina slimības uzliesmojumu. Ādas bojājums vai trauma, piemēram, grieztas brūces, skrāpējumi un apdegumi, veicina jaunu perēkļu veidošanos. Gada aukstākajā un tumšākajā laikā, kad saules ir ļoti maz, biežāk novēro procesa pasliktināšanos. Tāpat pēc iespējas jāizslēdz alkohola lietošana, smēķēšana, jācenšas mazināt stresu. Cilvēkiem gados, kas nereti lieto sauju ar medikamentiem, ir jāizskata, vai to vidū nav tādi, kas pasliktina psoriāzes norisi. Biežākie no tiem ir bēta blokatori, kas ir plaši lietoti medikamenti vecāku cilvēku vidū sirds slimību ārstēšanā, kā arī litija preparāti, ko lieto psihiatrisku traucējumu ārstēšanai un pretmalārijas līdzekļi.

Kā atpazīt

Visbiežāk sastopamā psoriāzes forma – plēkšņainā psoriāze – sākas ar nelieliem, sarkaniem plankumiem, kas pakāpeniski saplūst un kļūst arvien lielāki. Uz to virsmas veidojas sudrabbaltas zvīņas, kas viegli nolobās. Apakšējos slāņos šīs zvīņas turas cieši viena pie otras. Kad šīs zvīņas cenšas nokasīt, zem tām esošā maigā āda sāk viegli punktveidā asiņot. Biežāk skartās vietas ir elkoņi, ceļi, galvas matainā daļa. Bieži ādas bojājumi ir simetriski abās ķermeņa pusēs. Psoriāze var bojāt arī nagus, tie kļūst nelīdzeni, sabiezēti ar sīkiem iespiedumiem. Izšķir arī vairākus citus psoriāzes paveidus, piemēram, intertriginozā psoriāze, kad perēkļi galvenokārt lokalizējas lielajās ādas krokās, piemēram, padusēs, zem krūtīm, cirkšņos, ap dzimumorgāniem. Pilienveida psoriāze raksturīga bērniem un jauniešiem pēc streptokoku izraisīta rīkles iekaisuma. Šī psoriāzes forma nereti pāriet spontāni. Smagākos gadījumos tiek skarta ne tikai āda, bet arī locītavas. Psoriātisko artrītu biežāk konstatē vairākus gadus pēc slimības pirmajām izpausmēm uz ādas, retos gadījumos to konstatē pirms psoritātisko izsitumu parādīšanās. Visbiežāk tiek skartas tālākās pirkstu locītavas, kas ar laiku rada plaukstu deformācijas un ierobežo kustības, ievērojami ietekmējot dzīves kvalitāti. Reti smagos gadījumos mēdz būt iekšējo orgānu bojājumi. Pateicoties raksturīgajām klīniskajām izpausmēm, psoriāzes diagnostika parasti grūtības nesagādā. Šaubu gadījumā ir iespējams paņemt ādas audu gabaliņu analīzei – veikt biopsiju.

Stress un depresija

Galvenā problēma, ar ko saskaras cilvēki, kam ir šī diagnoze – psoriāze, ir nespēja to pilnībā izārstēt un prognozēt tās gaitu. Pateicoties mūsdienīgiem līdzekļiem, to var efektīvi kontrolēt, bet galvenais – ir jāiemācas sadzīvot ar to, izvairoties no faktoriem, kas veicina slimības uzliesmojumu rašanos. Stress ir viens no biežākajiem psoriāzes un tās uzliesmojumu veicinošajiem faktoriem. Taču tikt galā ar to ir sarežģītāk, nekā šķiet. Tas nenozīmē, ka psoriāzes izsitumi parādās uzreiz pēc stresa situācijas. Lielākoties izmaiņas rodas pēc ilgstošāka laika perioda, tāpēc cilvēki psoriāzes pasliktināšanos nesaista ar stresa situāciju. No otras puses, arī psoriāzes izpausmes uz ādas rada stresu. Ja psoriāzes perēkļi parādās labi redzamās vietās, cilvēki sāk uztraukties par savu izskatu, kas rezultējas ar spriedzi un stresu. Diemžēl liela daļa pacientu ar laiku saskaras ar depresiju. Uzskata, ka tās iemesls ir ne tikai redzamas psoriāzes izpausmes, bet arī bioloģiskas izmaiņas, kam ir nozīme psoriāzes attīstībā. Depresijas nomākts psoriāzes slimnieks naktīs slikti guļ, no rītiem negrib celties no gultas, jūtas nomākts, zaudē interesi par lietām, kas agrāk patikušas, nespēj koncentrēties. Rūpīgi jāpievērš uzmanība šādiem cilvēkiem, jo nereti viņiem mēdz būt pašnāvnieciskas tieksmes. Kā stresu mazinošus līdzekļus iesaka meditāciju, jogu, fiziskās aktivitātes. Savukārt psihologa vai psihoterapeita konsultācijas un grupu nodarbības ir efektīvas, lai palīdzētu cilvēkiem iemācīties sadzīvot ar šo slimību.

Vai ēšanas paradumu maiņa palīdz psoriāzes ārstēšanā? Skaidras atbildes uz to nav. Tomēr daļa pacientu novēro simptomu uzlabošanos saistībā ar diētas maiņu. Svara samazināšana, veselīgs un bezglutēna uzturs tiek uzskatīts par pamatu psoriāzes simptomu uzlabojumā.

Uzlabojums vasarā

Psoriāzei raksturīga sezonalitāte – izšķir vasaras un ziemas formu. Ziemas formu sastop daudz biežāk, tās gadījumā uzliesmojumi ir rudenī un ziemā, bet vasarā vērojama uzlabošanās. UV stari palēnina ādas šūnu augšanu, tādējādi uzlabojot simptomus. Taču nelielam skaitam cilvēku ādas stāvoklis UV starojuma ietekmē pasliktinās, tā ir psoriāzes vasaras forma. Tajā pašā laikā būtiski neaizmirst, ka arī saules apdegumi var radīt simptomu pasliktināšanos. Tāpat jāatceras par aizsargkrēmu lietošanu, izvairīšanos no tiešiem saules stariem laikā no pulksten desmitiem līdz četriem, kā arī piemērota apģērba nēsāšanu, cepuri ar platām malām, saulesbrillēm. Tā kā ziemas formas gadījumā palīdz sauļošanās, psoriāzes slimniekiem nepieciešamos UVB starus iegūst, izmantojot īpašas sauļošanās kabīnes. To sauc par fototerapiju – ārstēšanu ar UV stariem. Jāuzsver, ka tas nav parasts solārijs, kur pamatā ir tikai UVA stari, nevis nepieciešamie UVB.

Ilgstoša cīņa

Cīņa ar psoriāzi katram slimniekam ir individuāla. Visiem tā ietver izraisītājfaktoru novēršanu, bet lokāli un sistēmiski lietojamus līdzekļus, kā arī fototerapiju kā terapijas veidu izvēlas atkarībā no psoriāzes formas, bojājuma plašuma, blakusslimībām, kā arī ņemot vērā pacienta vēlmes un iespējas iegādāties medikamentus. Vieglu formu gadījumos var pietikt ar lokāli lietojamiem līdzekļiem, piemēram, uz ādas klājamiem glikokortikoīdiem, kalcitriolu vai kalcineirīna inhibitoriem jutīgākām ķermeņa daļām. Sistēmiski lietojama terapija ir gan tabletes, gan injekcijas. Orāli lietojami medikamenti tiek plaši lietoti, taču tā noteikti nav pirmās izvēles ārstēšana un šie pacienti ir rūpīgi jāuzrauga. Vidēji smagas un smagas psoriāzes gadījumā efektīvi ir bioloģiskie medikamenti. Diemžēl šie medikamenti ir ļoti dārgi, un Latvijā tie joprojām nav kompensējamo medikamentu sarakstā. Aptiekās šādi medikamenti ir, bet psoriāzes slimnieki Latvijā ar tiem praktiski var ārstēties tikai klīnisko pētījumu ietvaros. Neatkarīgi no lietotās terapijas visiem pacientiem ir svarīga rūpīga ādas kopšana un mitrināšana. Emolienti ir biežāk lietotie ādu mīkstinošie līdzekļi. Dažu emolientu sastāvā ir mentols, kas mazina niezi, vai keratolītiskas vielas, kuras mīkstina ādas zvīņas. Tie jālieto regulāri un tik bieži, cik nepieciešams. Lai arī emolienti nomierina ādu un mazina niezi, tie dod maksimālu efektu, tikai lietojot kopā ar speciāliem medikamentiem. Tomēr, tā kā psoriāze ir hroniska slimība, kas prasa nemitīgu ārstēšanu, joprojām pats būtiskākais veiksmīgas psoriāzes ārstēšanā ir laba un patstāvīga sadarbība starp ārstu un pacientu.

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2016. gada jūlija numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!

Gunita Žukovska