Gunita Žukovska: Gaisa kondicionētāju ietekme uz veselību

Agrāk gaisa kondicionētāji bija privilēģija un retums, bet tagad tā ir ikdiena gan darbavietās, gan dažādās iestādēs un veikalos, gan transportā, tā kļūstot par mūsu ikdienas sastāvdaļu neatkarīgi no tā, vai mēs to vēlamies. Ņemot vērā faktu, ka cilvēks vidēji 80–90% no savas dzīves pavada iekštelpās, nenoliedzami šai iekštelpu videi ir nozīmīga ietekme uz cilvēka veselību un darba efektivitāti. Lai arī gaisa kondicionētājiem ir vairāk plusu nekā mīnusu, šoreiz – vairāk par to negatīvo pusi.

Vai dažkārt šķiet, ka, strādājot telpās, vasaras vidū jūtams pastāvīgs nogurums? Tam iemesls var būt gaisa kondicionētāju darbība. Pētnieki ir pierādījuši, ka cilvēki, kas strādā darba vidē, kurā intensīvi darbojas kondicionētāji, daudz biežāk sūdzas par hroniskām galvassāpēm un nogurumu. Turklāt aukstais gaiss izraisa gļotādu kairinājumu un elpošanas grūtības. Tas savukārt mūs padara daudz jutīgākus pret saaukstēšanos un citām slimībām.

Vasara ir laiks, kad kondicionētāji strādā pastiprināti. Taču, par spīti to sniegtajam atveldzējumam no karstuma, dažkārt tā nav labākā izvēle, kad runa ir par atvēsināšanos. Lai arī veselības problēmas biežāk tiek saistītas ar situācijām, kad gaisa kondicionētāji netiek pietiekami regulāri attīrīti, atsevišķas negatīvās gaisa kondicionētāju ietekmes puses var novērot jebkurā gadījumā.

20. gadsimta sākumā, kas tiek uzskatīts par mūsdienu gaisa kondicionēšanas ēras sākumu, iekārtās tika izmantotas toksiskas un viegli uzliesmojošas gāzes (amonjaks, propāns) un radīja tiešu kaitējumu veselībai. Divdesmitajos gados kondicionētājos tika lietots freons (gāze R-22), kas bija daudz drošāks cilvēka veselībai, taču laika gaitā atklājās, ka tas izraisa atmosfēras ozona slāņa noārdīšanos. Pašlaik gaisa kondicionētājos biežāk izmantotās aukstumu nodrošinošās vielas ir R-410A, R-407C vai lielajās iekārtās – R-134A gāzes, kas videi ir daudz draudzīgākas nekā R-22 gāze.

Ādas sausums

Ilgstoši atrodoties telpās, kurās aktīvi darbojas gaisa kondicionētāji, āda pastiprināti zaudē mitrumu. Tāpat kā gaisa kondicionētāji izvelk mitrumu no apkārtējās vides, arī mūsu āda zaudē tajā esošo dabisko mitrumu. Subjektīvi rodas sausas un iestieptas ādas sajūta. Ja āda netiek pietiekami mitrināta, sausums rada niezes sajūtu. Īpaši to izjūt cilvēki, kuriem ir tendence uz sausu un jutīgu ādu. Pietiekams ūdens daudzums ādā ir būtisks, lai nodrošinātu veselīgu ādas elastīgumu. Tādējādi gaisa kondicionētāju darbības ietekmē nemanāmi tiek veicināts ādas novecošanās process.

Organisma nespēja tikt galā ar karstumu

Ir vērojamas būtiskas atšķirības, kā cilvēki panes karstumu. Organisma reakcija atšķiras tiem, kas ikdienā strādā dabiski ventilētā vidē (piemēram, darba vidē, kur ir atvērti logi), no tiem, kuri aklimatizējušies darbam vidē ar gaisa kondicionētājiem. Pētījumi rāda, ka cilvēki, kuri ikdienā atrodas dabiski ventilētā vidē, daudz labāk iztur karstumu un jūtas daudz komfortablāk brīžos, kad termometra stabiņš kāpj augšup. Pierādīts, ka ilgstošā laika periodā darbs tikai kondicionētā vidē var pazemināt cilvēku adaptācijas spējas temperatūras pārmaiņām. Iziešana no darbavietas, kurā darbojas gaisa kondicionētāji, vidē, kur ir karsts, organismam rada pamatīgu stresu, turklāt šī karstuma nepanesība katru vasaru palielina arī nāves gadījumu skaitu.

Ietekme uz elpceļiem

Gaisa kondicionētāji, uzlabojot gaisa kvalitāti, samazina dažādu ieelpojamo alergēnu klātbūtni, tātad arī astmas epizožu un alerģisku reakciju biežumu. Savukārt, ja iekārtās esošie filtri netiek pietiekami regulāri mainīti, gaisa kondicionētāji var ietekmēt elpceļu stāvokli tieši pretēji, pasliktinot astmas slimnieku stāvokli un palielinot alerģiju biežumu. Šādā gadījumā visi iekārtās savāktie mikroorganismi un alergēni nokļūst un cirkulē atpakaļ vidē, no kuras tie iepriekš savākti.

Ne visiem gaisa kondicionētājiem ir gaisa mitrināšanas funkcija, tāpēc ne tikai āda kļūst sausāka no to iedarbības, bet arī gļotādas, tostarp acu un mutes gļotāda, kas kļūst vieglāk savainojamas un var vieglāk inficēties ar dažādiem mikroorganismiem.

Sausās acs sindroms

Apsārtušas acis, svešķermeņa sajūta acīs, dedzināšana, nieze vai pasliktinājusies redze ir simptomi, kas raksturīgi sausu acu gadījumā. Pasaules Veselības organizācija norāda, ka vasaras periodā cilvēku skaits ar šādām sūdzībām pieaug divas reizes. Turklāt darba vidē, kur gaiss ir ļoti sauss, diskomfortu nereti izjūt pat cilvēki ar normālu asaru produkciju. Sausās acs sindroma gadījumā ieteicams lietot mākslīgo asaru acu pilienus, savukārt profilaksei, lai uzlabotu asaru producēšanos, uzturā ieteicams lietot daudz šķidruma (2 litri dienā).

Troksnis

Kondicionētāju radītais vispārējais trokšņa fons ir zems, taču to var dzirdēt. Šīs skaņas ir ar zemu frekvenci un bieži rada nepatīkamas sajūtas. Rodas grūtības atpūsties, gulēt, skaņa traucē koncentrēties un strādāt. Interesanti, ka sociālajos tīklos atrodami stundām gari video ieraksti ar gaisa kondicionētāju rūkoņu un cilvēki tos klausās, lai iemigtu.

Slimo ēku sindroms

Nē, tās nav ēkas, kas slimo, bet gan cilvēki, kas tajās strādā. Šis termins tika ieviests pirms vairāk nekā četrdesmit gadiem un jau tolaik tika saistīts ar nespecifisku simptomu izpaušanos, cilvēkiem uzturoties kādā konkrētā ēkā vai telpā. Lai arī tie nav dzīvību apdraudoši simptomi (var būt, piemēram, nelabums, slikta pašsajūta, galvas un kakla sāpes, iesnas, miegainība, nogurums), tie ir traucējoši un darba produktivitāti ietekmējoši faktori. Simptomus izraisa gan bioloģiski faktori (pelējuma sēnes, baktērijas, vīrusi, putekļu ērcītes, augu izcelsmes alergēni), gan dažādas ķīmiskas vielas. Par šāda sindroma esamību noteikti var domāt, ja, atstājot savu darbavietu, šīs sūdzības ātri mazinās vai pāriet pavisam. Joprojām līdz galam nav skaidrs, vai gaisa kondicionētājs ir viens no iemesliem šī sindroma simptomu attīstībai. Taču viens ir skaidrs – nepietiekami attīrīti gaisa kondicionētāji situāciju tikai pasliktinās.

Tā kā jūs, visticamāk, nevarēsiet izslēgt kondicionētāju birojā, nekļūstiet no tiem atkarīgi. Mājās dzīvojiet bez tiem, to vietā izvēloties dabisko ventilāciju.

 

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2017. gada jūlija numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!