Gunita Čalovska: Balti punkti uz iesauļotas ādas

Šobrīd, pašā vasaras pilnbriedā, kad cilvēki ir ļāvušies saules glāstiem, arvien biežāk tiek pamanītas ādas izmaiņas, kas izpaužas kā balti plankumi dažādās ķermeņa vietās. Baltajiem plankumiem var būt atšķirīga izcelsme, taču lielākoties izraisītāji nav veselībai bīstami. Divas sastopamākās ādas izmaiņas ir pilienveida hipomelanoze un daudzkrāsainā ēde, kuras īpaši bieži novēro tieši vasaras periodā. Iesauļotās ādas dēļ pamānāmas kļūst arī citas dermatozes.

Balti punkti uz apakšstilbu un apakšdelmu virsmas bieži tiek novēroti cilvēkiem, kas iemīļojuši ilgstoši atrasties saulē un dara to gadiem. To sauc par pilienveida hipomelanozi. “Pilienveida” norāda uz to, ka ādas izmaiņas ir izmērā nelielas – kā pilieni, bet “hipomelanoze” nozīmē, ka skartie ādas laukumi ir gaišāki nekā pārējā āda. Lai arī gaišie punktiņi biežāk lokalizējas tieši uz kājām un rokām, tos var novērot arī citās saulei pakļautajās vietās, piemēram, uz sejas, kakla, dekoltē zonā un uz pleciem. Krāsas ziņā izmainītā āda ir gluda, nav piepacelta virs ādas līmeņa, baltie punkti parasti savā starpā nesaplūst. Lai gan šādas ādas izmaiņas var būt gan vīriešiem, gan sievietēm, biežāk un agrāk to novēro tieši sievietēm, taču gados vecākiem cilvēkiem – vienlīdz bieži abiem dzimumiem.

Pilienveida hipomelanozi uzskata arī par ādas novecošanās pazīmi, kas kļūst īpaši bieži novērojama cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma. Tiek uzskatīts, ka tā ir nenovēršama novecošanās procesa sastāvdaļa, jo ādā pakāpeniski samazinās melanocītu aktivitāte un to daudzums, tāpēc vairs netiek ražots pietiekamā daudzumā ādas pigments melanīns. Jāpiebilst, ka līdzīgi notiek matu nosirmošanas laikā. Pastāv arī teorija, ka baltie punktiņi uz ādas rodas, jo ultravioletā starojuma dēļ tiek bojātas ādas šūnas. Tas izskaidro faktu, ka šādas izmaiņas novēro arī gados jaunākiem cilvēkiem, kam nav pat tuvu četrdesmit un kas intensīvi sauļojas. Taču visbiežāk šie abi cēloņi kombinējas. Būtiski uzvērt, ka šīs ādas izmaiņas neizraisa trauma vai infekcija, tātad pilienveida hipomelanoze nav lipīga.

Ko darīt šādu ādas izmaiņu gadījumā?

Lai arī pilienveida hipomelanoze ir pilnīgi nekaitīga, tā norāda uz ievērojamu saules kumulatīvo ietekmi uz ādu. Atceries – ja tā uz ādas ir parādījusies, ir neiespējami no tās tikt vaļā. Nav iespējams atjaunot pigmentu ādas rajonos, kur tā vairs nav, tādēļ ārstēšana ir vērsta uz ādas krāsas vienmērīguma panākšanu, kas ir samērā sarežģīta un salīdzinoši bieži arī neveiksmīga.

Lai mazinātu iespēju, ka parādīsies pilienveida hipomelanoze, un lai tā mazāk izceltos:

• apzināti nesauļojieties un lietojiet saules aizsargkrēmus ar vismaz SPF 30; arī jau esošie baltie punkti uz neiesauļotas ādas izcelsies krietni mazāk;
• ja tomēr neesat aristokrātiskā bāluma piekritēji, lietojiet paštonējošos līdzekļus kā alternatīvu ultravioletajam starojumam.

Balti plankumi uz muguras, kakla mugurpusē, vēdera, sāniem – saulei nepakļautās vietās savukārt būs raksturīga pavisam citas izcelsmes ādas izmaiņas, ko sauc par daudzkrāsaino ēdi jeb klijveida ēdi. Tā var būt jebkurā vecumā, un ļoti bieži to novēro tieši gados jauniem cilvēkiem. Daudzkrāsaino ēdi izraisa sēnīte malassezia, kas ir daļa no ādas normālās mikrofloras. Tā nav lipīga un to nevar ne iegūt no citiem, ne nodot citam. Tā nav saistīta ar higiēnas neievērošanu.

Nosaukums “daudzkrāsainā” norāda uz iespējami atšķirīgajiem simptomiem atkarībā no ādas toņa. Vasarā, ja āda ir iesauļota, plankumi ir gaišāki nekā pārējā āda, bet ziemā, kad āda ir bālāka, – sārti vai brūnganas nokrāsas. Reizēm var būt smalka ādas lobīšanās, kuru labāk var pamanīt, viegli pakasot ādu. Reizēm var būt neizteikta nieze. Sēnīte aug mitrā un siltā vidē, tāpēc vasarā biežāk novēro tās uzliesmojumus. Ir cilvēki, kam tā parādās katru vasaru, bet uz ziemas periodu izzūd. Biežāk tā skar cilvēkus, kas izteikti svīst.

Ko darīt šādu ādas izmaiņu gadījumā?

Lai arī tā nav lipīga, neārstējot to, tā var skart plašus ādas laukumus un radīt emocionālu diskomfortu. Atkarībā no izplatības ārsts nozīmē terapiju, kas biežāk ir ārīgi lietojami pretsēnīšu līdzekļi, taču plašas izplatības gadījumā, ja lokālā terapija nav bijusi efektīva, izmanto arī iekšķīgi lietojamus medikamentus. Jāpatur prātā, ka pat pēc veiksmīgas sēnītes ārstēšanas ādas tonis var saglabāties nevienmērīgs vairākas nedēļas vai pat mēnešus.

Lai mazinātu ādas problēmu saasinājumu:

• mazgājiet ādu ar speciāliem līdzekļiem – profilaktiski ādas mazgāšanai ieteicams lietot līdzekļus, kas saudzē ādas fizioloģisko līdzsvaru un nodrošina minimāli skābāku ādas vidi (pH līmenis 4–6), turpretī sārmaina ādas vide veicina malassezia augšanu. Ādas mazgāšanai periodiski izmanto šampūnu, kura sastāvā ir aktīvās vielas, piemēram, selēna sulfīds vai ketokonazols;
• nelietojiet ķermeņa eļļas;
• nesauļojieties, jo atrašanās saulē pastiprina svīšanu, bet iesauļota āda padara sēnītes skartos laukumus vēl pamanāmākus;
• atrodoties saulē, lietojiet saules aizsargkrēmus ar vismaz SPF 30;
• nenēsājiet ciešu, sintētisku apģērbu, kas arī veicina ķermeņa svīšanu.

Pievērsiet uzmanību arī citiem gaišiem ādas plankumiem!

Varbūt bērnam ir novēroti balti plankumi uz vaigiem? To sauc par pityriasis alba. Jēdziens “pitiriāze” nozīmē, ka ādai piemīt smalka zvīņošanās jeb lobīšanās, savukārt “alba” norāda uz baltu krāsu – ādas izmaiņām, kas izpaužas ar gaišāku krāsu nekā pārējā āda. Šādu ainu novēro atopiskā dermatīta gadījumā, kas izpaužas ar izteikti sausu, niezošu ādu un periodisku ādas iekaisumu. Pityriasis alba ir paši raksturīga uz vaigiem, zoda un pieres rajonā, retāk – citās ķermeņa vietās bērniem līdz pusaudžu vecumam. Pats svarīgākais ir mitrināt ādu, un cita ārstēšana parasti nav nepieciešama.

Arī ap dzimumzīmi jeb nēvusu var parādīties balts plankums, kuru tad dēvē par halo nēvusu. To īpaši bieži satop bērniem. Ja gaišā zona ir parādījusies, tas nozīmē, ka dzimumzīme un pēc tam arī gaišā zona ar laiku no ādas izzudīs. Šis process var aizņemt vairākus mēnešus vai pat gadus. Jāuzsver, ka tā nav ļaundabīguma pazīme.

Arī vitiligo, kas ir autoimūna slimība, kad organisms pats uzbrūk pigmentu ražojošām šūnām un tās vairs neražo melanīnu, kļūst vairāk pamanāms tieši vasarā iesauļotās ādas kontrasta dēļ. Vitiligo izraisītie gaišie ādas plankumi var būt lokalizēti jebkurā ķermeņa vietā, bet sākotnēji biežāk to novēro uz sejas – ap acīm, muti, kā arī uz pirkstiem un padusēs. Plankumi parasti ir vairāku centimetru diametrā, taču bez ādas lobīšanās.

Foto: Shutterstock

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2020. gada jūlija numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!