Guna Havensone: Metabolais sindroms, kad spēles noteikumi ir mainīti

Metabolisms jeb vielmaiņa ir process, kura laikā organismā tiek pārveidotas un izmantotas uzturvielas. Ja ir metabolie traucējumi, tiek kavēta enerģijas veidošanās no uzturvielām un palielinās tauku uzkrāšanās audos. Palielinātās – izmainītās tauku šūnas ietekmē visu organismu un maina normālu vielmaiņu. Šajā mirklī mainās vielmaiņas spēles noteikumi – mazāk ēst, vairāk kustēties – vairs nesniedz gaidīto efektu. Zaudēt liekos kilogramus kļūst arvien grūtāk, bet iegūt tos kļūst vieglāk. Kāpēc tas ir bīstami?

Jaunākie pētījumu dati liecina, ka dažādās pasaules valstīs 20–30% pieaugušo ir metaboliski jeb vielmaiņas traucējumi. Jāuzsver, ka ar 40–50 gadu vecumu metabolā sindroma (MS) pacientu skaits būtiski palielinās. Metabolā sindroma pacientiem raksturīga:

  • vēdera aptaukošanās: vidukļa apkārtmērs (cm) vīriešiem ≥ 102;

                         vidukļa apkārtmērs (cm) sievietēm ≥ 88;

  • paaugstināts asinsspiediens ≥ 130/85 mm Hg;
  • izmaiņas bioķīmiskajos marķieros asins analīzēs: labā jeb augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīna līmenis ir samazināts, bet triglicerīdu daudzums ir paaugstināts;
  • insulīna jutības indekss HOMA-IR ir paaugstināts, aknu funkcionālie testi bieži ir izmainīti.

Viens no būtiskākajiem momentiem metabolā sindroma pacientiem ir iekaisums, būtībā tas veicina  un uztur metabolās izmaiņas.

Metabolisms jeb vielmaiņa ir process, kura laikā organismā tiek pārveidotas un izmantotas uzturvielas (tauki, olbaltumvielas un ogļhidrāti). Ja ir metabolie traucējumi, tiek kavēta enerģijas veidošanās no uzturvielām un palielinās tauku uzkrāšanās audos. Palielinātās – izmainītās tauku šūnas ietekmē visu organismu un maina normālu vielmaiņu. Šajā mirklī mainās vielmaiņas spēles noteikumi, un princips – mazāk ēst, vairāk kustēties – vairs nesniedz gaidīto efektu. Zaudēt liekos kilogramus kļūst arvien grūtāk, bet iegūt tos kļūst vieglāk. Kāpēc tas ir bīstami?

Šeit vēlos citēt profesori endokrinoloģi Ilzi Konrādi: “Metabolais sindroms ir salīdzināms ar tauriņa efektu fizikā, kur nelīdzsvarotā sistēmā pietiek ar tauriņa spārnu vēdām, lai izraisītu stihisku katastrofu, kuras izpausme jau ir hroniskas slimības ar augstu mirstību.”

Aktīvi nerīkojoties, metabolā sindroma gadījumā attīstās otrā tipa cukura diabēts, kardiovaskulārās slimības, audzēji un reproduktīvās funkcijas izmaiņas. 

Dažādi pētījumi pierāda, ka efektīva dzīvesveida maiņa spēj uzlabot vielmaiņas procesus. Tāpēc nemedikamentozi pasākumi ir galvenā izvēle metabolā sindroma gadījumā. Aktīva rīcība nozīmē mainīt dzīvesveidu, kļūt fiziski aktīvākam, kontrolēt svaru un izvēlēties pareizu uzturu – diētu ar zemu glikēmisko indeksu, vairāk produktu ar pretiekaisuma un antioksidatīvu ietekmi, veselīgu tauku izvēli ēdienkartē. Šiem principiem atbilst Vidusjūras diēta vai mūsu reģionā pielāgotā Ziemeļvalstu diēta, kuras paraugs ir arī somu uztura piramīda, par kuru sīkāk mazliet vēlāk...

Šoreiz metabolo sindromu jeb metaboliskās pārmaiņas organismā apskatīšu no praktiskā uztura speciālista, dietologa viedokļa.

Lielākā daļa cilvēku nezina, ka viņiem ir metabolais sindroms, ja uzzinātu, agrāk varētu novērst vai aizkavēt nopietnus veselības traucējumus.

Nosakiet savu ķermeņa masas indeksu (ĶMI) un izvērtējiet savas veselības riskus saistībā ar savu ķermeņa svaru un vidukļa apkārtmēru.

Ķermeņa masas indeksa aprēķināšana

ĶMI = masa (kg)/augums (m)2. Tas nozīmē, ka svara kg jāizdala ar auguma garumu metros, kurš kāpināts kvadrātā.

•           Ja jūsu ĶMI ≥ 30–35 kg/m², jūsu veselība ir apdraudēta, un jums nepieciešama ārsta konsultācija, lai pielāgotu mērķtiecīgu jums piemērotu svara samazināšanas programmu!

•           Ja jūsu ĶMI ≥ 25 kg/m², izmēriet vidukļa apkārtmēru. Ja konstatējat vēdera aptaukošanos, nepieciešama papildu bioķīmisko marķieru noteikšana, veicot asinsanalīzes.

Kā ārstēt

Pirmais uzdevums, sākot aptaukošanās korekciju, ir noskaidrot, vai esat metaboliski vesels, lai gan svars ir palielināts.

  • Ja esat vesels, tad ķermeņa masas samazināšanas taktika ir tradicionāla – ierobežot uztura kalorāžu un palielināt fiziskās aktivitātes.
  • Ja jums ir metaboliskas izmaiņas, piemēram, ogļhidrātu vielmaiņas traucējumi jeb insulīna rezistence, tas nozīmē, ka organismā nenotiek pareiza bioloģiska reakcija uz insulīnu, ir traucēta enerģijas substrāta – glikozes iekļūšana šūnās.

Bieži vien šādā situācijā cilvēks nespēj samazināt svaru; izjūt pastiprinātu nogurumu; pastāvīgu izsalkuma sajūtu; vēlēšanos apēst kaut ko saldu; jūt nogurumu pēc maltītes. Parasti raksturīga vēdera aptaukošanās. Ir dažādas ādas problēmas: akne, rozācija – sārta seja. Migrējošas sāpes muskuļos un locītavās. Sievietēm raksturīgi menstruālā cikla traucējumi. Īpaša vērība savai vielmaiņai būtu jāpievērš pacientēm premenopauzē (45+).

Lai metabolā sindroma gadījumā veiksmīgi varētu panākt ķermeņa masas samazināšanos, jāsāk ar metabolisko procesu korekciju. Metabolā sindroma gadījumā iesaka pakāpenisku ķermeņa masas samazināšanu, 6–10–12 mēnešos zaudējot 10% no svara, notiek visnozīmīgākā metabolisko procesu uzlabošanās. Galvenais mērķis ir zaudēt cm viduklī, tas liecinās par viscerālo jeb iekšējo tauku mazināšanos un par normālas vielmaiņas atjaunošanos.   

Tikai šajā mirklī vielmaiņas spēles noteikumi ir atjaunoti, to pierāda metabolie bioķīmiskie marķieri asins analīzē, un cilvēks turpmāk spēs veiksmīgi samazināt ķermeņa masu. Jāuzsver, ka liekās ķermeņa masas zaudēšanas periodā lielāka nozīme ir uztura ierobežošanai, bet iegūtā svara uzturēšanai – fiziskai aktivitātei. Nozīmīga ir arī smēķēšanas pārtraukšana un alkohola lietošanas ierobežošana. Ir situācijas, kad metabolo procesu korekcijai līdz ar diētas plāna maiņu ārsti vai uztura speciālisti metabolā sindroma pacientiem nozīmē īpašu vitamīnu, minerālvielu un citu bioloģiski aktīvu vielu vai pat medikamentu terapiju. Jāatceras, ka tikai mērķtiecīgi individuāli piemērota svara samazināšanas programma atjaunos organisma veselību ilgtermiņā un novērsīs vai aizkavēs hronisku slimību attīstību.

Somu uztura piramīda

Somu uztura piramīda

Ziemeļvalstu diēta

Dārzeņi, ogas un augļi satur vitamīnus, minerālvielas un citas veselību veicinošas bioloģiski aktīvas vielas, kā arī šķiedrvielas. Kaloriju, tauku un olbaltumvielu tajos ir maz. Dārzeņi jūsu ēdienam piešķirs krāsas. Ievērojiet principu – jo krāsaināk, jo labāk veselībai. Augļus izvēlieties ēst veselus, nevis sulās. Saldēti dārzeņi un ogas saglabā savu uzturvērtību, un nesezona ir laba izvēle.

Pilngraudu produkti ir ikdienas galvenais enerģijas avots, tie satur galvenokārt ogļhidrātus, olbaltumvielas un šķiedrvielas. Sāciet savu dienu ar rudzu maizes riku, pilngraudu pārslu putru vai brokastu musli. Gremošanas traktam tas patiks. Pusdienās izvēlieties pāris vārītu kartupeļu vai brūnos rīsus, griķus, pilngraudu pastu. Tāds pats vārītu kartupeļu daudzums satur mazāk kaloriju nekā rīsi vai makaroni. Pilngraudi ir B grupas vitamīnu un minerālvielu avots.

Piena produkti ir olbaltumvielu, kalcija, joda un arī D vitamīna avots ziemeļvalstīs. Skābpiena produkti –kefīrs, paniņas, dabiski raudzēti jogurti – labvēlīgi ietekmēs zarnu veselību. Izvēloties jogurtus, jāpievērš uzmanību pievienotajam cukura daudzumam. Gruntīgs siers (produktā ir augsts olbaltumvielu, piesātināto tauku un kaloriju saturs) jāēd ne biežāk kā trīs reizes nedēļā. Tam ir alternatīva, sieram līdzvērtīgs kalcija avots ir biezpiens. Latviešu iemīļotais krējums un sviests no dietoloģijas viedokļa nav piena produktu grupā, bet gan kopā ar majonēzi un eļļu ierindojas taukvielu grupā. Uz šo produktu grupu attiecas izteiciens: “Kas par daudz, tas par skādi!”

Zivis ir lielisks olbaltumvielu avots, no tām organismā labi asimilējas dzelzs. Tas ir omega trīs taukskābju un D vitamīna avots uzturā. Kam zivju diena divreiz nedēļā, tam ar veselību viss kārtībā! Esiet piesardzīgi, izvēloties uzturā Baltijas jūrā zvejotas zivis augstā piesārņojuma līmeņa dēļ.

Gaļa, gaļas izstrādājumi un olas ir olbaltumvielu, dzelzs, selēna un vitamīnu avots. Diemžēl gaļu ikdienā ēdam daudz par daudz. Atcerēsimies, ka pākšaugi un rieksti, sēklas ir laba alternatīva dzīvnieku valsts produktiem. Ikdienā iesaka izvēlēties vistas vai tītara gaļu, un tikai trīs reizes nedēļā rekomendē ēst cūkgaļu, liellopu vai jēra gaļu. Izvēlēsimies pēc iespējas liesāku gaļu! Pietiekami ir apēst 3–4 olas nedēļā.

Pašā piramīdas virsotnē ir saldi un sāļi našķi. Jāatceras, ka tā nav ikdienas izvēle!

Novēlu visiem Jaunajā gadā kļūt veselākiem. Veseli ēduši!

Guna Havensone

  • Ķermeņa estētikas speciāliste, ārste, uztura speciāliste
  • Veselības centra 4 Estētiskās medicīnas klīnika 4. dimensija

Rīgā, Pulkveža Brieža ielā 15,

Tālr. 67016716, 26623624,

www.dimensija.lv

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2018. gada decembra numurā!
Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!