Gita Erta: Vitamīns, kas ietekmē hormonu analīzes

Biotīns ir viens no B grupas vitamīniem. Šis vitamīns piedalās ogļhidrātu, tauku un olbaltumvielu vielmaiņā, palīdzot pārvērst šīs uzturvielas enerģijā. Šī enerģija nodrošina degvielu daudzām ķermeņa funkcijām. Biotīnu dažreiz sauc arī par B7, H vitamīnu vai R koenzīmu.

Biotīns veicina labu ādas veselību un palīdz regulēt zema blīvuma (slikto) holesterīnu un cukura līmeni asinīs. Biotīns ir nepieciešams arī, lai veidotos keratīns – proteīns, kas nodrošina veselīgu nagu un matu struktūru.

Biotīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns. Tas nozīmē, ka tas no organisma ātri izdalās un netiek uzkrāts organismā. Arī zarnu baktērijas sintezē biotīnu.

Biotīna deficīts nav bieži sastopams. Veselam cilvēkam, kas ēd veselīgi un sabalansēti, gandrīz nevar būt šāda veida deficīts. Tas ir tāpēc, ka daudzi pārtikas produkti satur lielu daudzumu šī vitamīna.

Produkti, kuros ir daudz biotīna:

  • dažādi pākšaugi, lēcas, zaļie zirnīši, saulespuķu sēklas, burkāni, ziedkāposti, sēnes;
  • olas, īpaši olu dzeltenums;
  • gaļa, īpaši aknas un nieres;
  • piena produkti, tostarp piens, siers un jogurts;
  • jūras veltes;
  • graudaugu produkti, ieskaitot miežus un kukurūzu.

Rekomendējamā biotīna dienas deva veselam cilvēkam ir 30 mikrogrami (µg).

Biotīns ietilpst arī daudzos uztura bagātinātājos un daudzu multivitamīnu kompleksu sastāvā. Uztura bagātinātājos un vitamīnos, kas nopērkami bez receptes, biotīna deva ievērojami var atšķirties – vienos var būt 50 µg, citos 150 µg, piemēram, Pregnacare un Ortomol junior satur 150 µg; Wellwoman 50 µg.

Biotīns papildterapijā un lielākās devās tiek nozīmēts vairāku slimību gadījumos, piemēram, multiplās sklerozes, dažu reimatoloģisku slimību, iedzimtu vielmaiņas slimību, piemēram, fenilketonūrijas, reizēm arī cukura diabēta gadījumā.

Esmu konsultējusi pacientus, kuri šo vitamīnu lieto megadevā, kas ir vairāk nekā 300 reižu lielāka par ieteicamo dienas devu, kad nav vērojami deficīta simptomi, – ar dažādiem mērķiem. Sabiedrībā tas ir samērā populārs vitamīns, ja tā var izteikties. Cilvēki to lieto, cerot uzlabot matu un nagu stāvokli. Pēdējos gados biotīna popularitāte pieaug skaistumkopšanas industrijā. Un parasti ar šādu mērķi biotīna deva ir vairāk par 10 mg.

Tomēr biotīna deficīts var rasties, un tad tas ir jāārstē.

  • Daži medikamenti var traucēt biotīna uzsūkšanos, piemēram, antibiotikas un pretepilepsijas līdzekļi. Turklāt antibiotikas iznīcina labās baktērijas zarnās, kas dabiski sintezē biotīnu.
  • Hroniskas zarnu trakta iekaisīgas slimības, piemēram, Krona slimība un čūlainais kolīts var radīt biotīna uzsūkšanās traucējumus.
  • Nepārdomātas diētas.
  • Biotīna deficītu konstatē arī dažu reti sastopamu ģenētisku slimību, piemēram, fenilketonūrijas, gadījumos. Šo slimību parasti diagnosticē ļoti agrīnā dzīves laikā. Deficīta simptomi bieži parādās pirmajos mēnešos pēc dzimšanas.

Biotīna deficīta simptomi ir:

  • sausa āda, sausas acis;
  • sarkani izsitumi uz ādas;
  • trausli mati un nagi, matu izkrišana;
  • apetītes zudums, depresija;
  • saplaisājuši mutes kaktiņi;
  • bieži kuņģa darbības traucējumi;
  • muskuļu sāpes u.c.

DER ZINĀT!

Medicīniskajā literatūrā ir atrodami dati, kas liecina – ja biotīna koncentrācija asinīs ir vairāk nekā 30 mg/ml; kas visbiežāk ir, lietojot biotīnu no 10 mg līdz 30 mg dienā, var rasties kļūdas vairāku hormonu analizēs.

Tas notiek nevis tāpēc, ka biotīns maina hormonus vielmaiņā, bet ir saistīts ar pašu laboratorisko metodi.

Lielāko daļu hormonu un biomolekulu mēra ar testiem, izmantojot specifiskas mērķa antivielas. Pašreiz daudzos testos tiek izmantotas biotinilētas antivielas streptavidīna uztveršanas sistēmā. Testa rezultāti var radīt neskaidrības, ja vien klīnicists nezina biotīna ietekmi uz specifisko mērīšanas metodi un to, ka pacients lieto biotīnu.

Biotīna lietošana var mainīt vairogdziedzera hormonu testus. Analīzēs var būt pseidopaaugstināts brīvā tiroksīna līmenis (T4) un kopējais trijodtironīns (T3), zems tireotropā hormona līmenis un paaugstināts tireoīdstimulējošā hormona (TSH) receptoru antivielu titrs, un laboratoriski var šķist, ka pacientam ir smaga hipertireoze, vai arī gluži pretēji – liela biotīna deva var radīt zemu TSH un augstu brīvo tiroksīnu pacientam, kuram patiesībā ir hipotireoze. Gadījumā, ja tiek ņemti vērā tikai analīžu rezultāti, var tikt pieņemts nepareizs lēmums par terapiju!

Tomēr no kļūdainas diagnozes ārstu pasargā objektīva pacienta izmeklēšana, ja izpausmes nekorelē ar laboratorisko analīžu rezultātu, nav simptomu, kas raksturīgi paaugstinātam hormonu līmenim, un ir zināms, ka pacients lieto biotīnu.

Pēc biotīna lietošanas pārtraukšanas, atkārtojot vairogdziedzera testus, tie atgriežas patiesajā līmenī jau pēc 24 stundām.

Ir ziņojumi arī par negaidīti zemu parathormona (PTH) līmeni. Parathormons ir viens no trijiem galvenajiem kalcija vielmaiņu regulējošiem hormoniem. Biotīna lietošana var mainīt arī citus testa rezultātus – radīt zemu troponīna līmeni (miokarda infarkta marķieris) akūta koronāra sindroma gadījumā, negatīvu horiona gonadotropīna līmeni (grūtniecību apstiprinošs tests) grūtniecības gadījumā, zemu adrenokortikotropā hormona līmeni un augstu kortizola līmeni pacientam, kuram ir virsnieru mazspēja.

Dažas laboratorijas iesaka pacientiem pārtraukt biotīna lietošanu 8 stundas pirms testēšanas. Bet laika posms, kad biotīns ietekmē testus, atkarīgs no testa un biotīna devas. Medicīnas literatūrā tiek minēts, ka 30 mg biotīna perorālas (iedzerot) uzņemšanas ietekme uz estradiola, dehidroepiandrosterona sulfāta un testosterona līmeni izzūd pēc 8 stundām, taču brīvā T4, tireoglobulīna analīzei nepieciešamas 24 stundas, lai atgrieztos sākotnējā līmenī un varētu objektīvi izvērtēt.

Kopsavilkums

  • Lietojot biotīnu ļoti lielā devā, tas var radīt nepatiesi augstus un nepatiesi zemus analīžu rezultātus, arī veicot vairogdziedzera hormonālās aktivitātes testus.
  • Šis vitamīns milzu devās bieži tiek lietots, lai uzlabotu matu, ādas un nagu stāvokli, un, iespējams, tāpēc netiek uzskatīts par zālēm, tāpēc par to netiek informēts ārsts, kas izvērtē pacienta laboratoriskos testus.
  • Biotīna radītās pseidoizmaiņas laboratorijas analīzēs var radīt nepareizas diagnozes un pat ārstēšanas kļūdas.
  • Biotīns ir ūdenī šķīstošs, tāpēc tas ātri tiek izskalots no ķermeņa – pietiek pat ar vienu dienu, lai precizētu klīnisko situāciju.
  • Ieteikums – konsultējieties ar savu ārstu, pirms sākat lietot arī vitamīnus. Lai gan tie var šķist dabiski un veselīgi, dažiem cilvēkiem var izraisīt blakusparādības vai problemātiski mijiedarboties ar dažiem medikamentiem, vai pat mainīt laboratoriskos rādītājus!
Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2017. gada novembra numurā!
Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!