Eva Šmite: Ķermeņa masas palielināšana

Lai arī mūsdienās lielāka uzmanība pievērsta aptaukošanās ārstēšanai, ķermeņa masas palielināšana ir tikpat nozīmīgs uztura terapijas virziens kā svara samazināšana. Cilvēkiem ar samazinātu svaru ir lielāks risks infekcijām, nespēkam, lēnākai dzīšanai, kā arī hormonālām un reproduktīvām problēmām. Īpaši svarīgi  identificēt iemeslus un sniegt mērķtiecīgus uztura ieteikumus, kas palīdz veselīgi palielināt svaru.

Kad nepieciešama ķermeņa svara palielināšana?

Ir vairākas klīniskas un fizioloģiskas situācijas, kurās svara pieaugums ir ne tikai vēlams, bet arī kritiski svarīgs pacienta veselības un dzīves kvalitātes nodrošināšanai. Lai novērtētu, vai ķermeņa svars ir atbilstošs, var vadīties pēc ķermeņa masas indeksa (ĶMI) vai iztaujāt pacientu par svara izmaiņām pēdējā pusgada laikā. Ja neplānots svara zudums trīs mēnešu laikā bijis lielāks par pieciem procentiem vai par desmit procentiem sešu mēnešu laikā, tad runa ir par malnutrīciju. Nemērķtiecīga svara samazināšanās un/vai zems ķermeņa masas indekss var liecināt par enerģijas un uzturvielu deficītu, kas ilgtermiņā ietekmē veselību. Pētījumi liecina, ka nepietiekams svars ir saistīts ar paaugstinātu mirstību, lielāku infekciju risku, vājāku imūnreakciju, muskuļu masas zudumu un kaulu blīvuma samazināšanos. Šādos gadījumos svara palielināšana ir būtiska vispārējās veselības stabilizēšanai.

Tālāk aplūkošu galvenās indikācijas svara palielināšanai, balstoties uz aktuālo zinātnisko literatūru.

1. Ēšanas traucējumi (piemēram, anoreksija nervosa)

Anorexia nervosa ir psihiski uzvedības traucējumi, kuru gadījumā ķermeņa svara atjaunošana ir viens no ārstēšanas procesa pamatmērķiem. Svara normalizēšana palīdz atjaunot hormonālo līdzsvaru, uzlabot kognitīvās funkcijas un novērst sirds asinsvadu sistēmas, reproduktīvās un skeleta sistēmas bojājumus.

2. Seniori un sarkopēnija

Gados vecākiem cilvēkiem bieži novērojams muskuļu masas un spēka zudums – sarkopēnija – kas kombinācijā ar nepietiekamu svaru ievērojami palielina krišanas, hospitalizācijas un mirstības risku. Uztura stratēģijas, kas vērstas uz enerģijas un olbaltumvielu daudzuma palielināšanu, var būtiski uzlabot dzīves kvalitāti un funkcionālo neatkarību.

3. Onkoloģiskie pacienti un kaheksija

Vēža pacientiem bieži attīstās kaheksija – sindroms, kam raksturīgs muskuļu un taukaudu zudums, kas nav pilnībā koriģējams ar parastu uztura terapiju. Tomēr svara palielināšana vai vismaz svara zuduma palēnināšana ir svarīgs ārstēšanas komponents, kas var uzlabot pacientu funkcionālās spējas un dzīves kvalitāti.

4. Hroniskas slimības ar nepietiekamu uztura uzņemšanu

Slimības kā hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS), hroniska nieru slimība (HNS), HIV/AIDS un citi stāvokļi var izraisīt paaugstinātu enerģijas patēriņu vai sliktu barības vielu uzsūkšanos. Samazināta uztura uzņemšana šādos gadījumos var veicināt nepietiekamu svaru un muskuļu masas zudumu. Svara palielināšana palīdz samazināt komplikāciju risku un uzlabot ārstēšanas efektivitāti.

5. Bērni ar nepietiekamu svara pieaugumu

Bērniem neatbilstošs svara pieaugums attiecībā pret vecuma augšanas rādītājiem var liecināt par nepietiekamu uztura uzņemšanu vai vielmaiņas traucējumiem. Šādi stāvokļi bieži saistīti ar palēninātu augšanu, kavētu fizisko un kognitīvo attīstību, kā arī paaugstinātu uzņēmību pret infekcijām. Agrīna atpazīšana un mērķtiecīga uztura terapija ir būtiska, lai nodrošinātu bērna veselīgu attīstību un samazinātu ilgtermiņa veselības riskus.

6. Sportisti un aktīvi cilvēki ar augstu enerģijas patēriņu

Cilvēkiem ar intensīvu fizisko slodzi ir paaugstinātas enerģijas un uzturvielu vajadzības. Ja šīs vajadzības neapmierina, var attīstīties enerģijas deficīts, kas ietekmē sportisko sniegumu, atjaunošanās procesus un pat hormonālo veselību. Šādos gadījumos svara palielināšanu veic ar mērķi optimizēt ķermeņa kompozīciju un veiktspēju.

Uzturs kā pamats svara pieaugumam

Enerģijas bilance

Lai palielinātu ķermeņa masu, svarīgi sasniegt pozitīvu enerģijas bilanci – tas ir, uzņemt vairāk enerģijas nekā iztērēts. Cilvēkam ar zemu svaru ieteicams sākt ar papildus uzņemtām 300 līdz 500 kilokalorijām dienā virs esošā svara uzturēšanas vajadzībām. Ja svara pieauguma nav, enerģijas daudzumu var palielināt līdz pat papildus uzņemtām 1000 kilokalorijām dienā.

Uzturvielu izvēle

Lai nodrošinātu efektīvu masas pieaugumu, uzturam jābūt gan enerģētiski bagātam, gan kvalitatīvam. Galvenās uzturvielu grupas:

• olbaltumvielas: būtiskas skeleta muskulatūras uzturēšanai un sintēzei, īpaši svara pieauguma procesā. Tās nodrošina neaizvietojamās aminoskābes, kas nepieciešamas šūnu atjaunošanai, fermentu, hormonu un antivielu sintēzei. Optimāla olbaltumvielu uzņemšana veicina pozitīvu slāpekļa bilanci, kas ir svarīga muskuļu masas atjaunošanai nepietiekama uztura gadījumā.

Biežākie olbaltumvielu avoti uzturā: gaļa, zivis, olas, piena produkti, pākšaugi, rieksti, sojas produkti;

• ogļhidrāti: primārais enerģijas avots organismam, kas nepieciešams ne vien fiziskām aktivitātēm, bet arī pamata metaboliskajiem procesiem un CNS (centrālās nervu sistēmas) darbībai. Pietiekama ogļhidrātu uzņemšana nodrošina glikogēna krājumus muskuļos, palīdz samazināt olbaltumvielu izmantošanu enerģijas ražošanā un atbalsta anaboliskos procesus.

- Salikto ogļhidrātu avoti: graudaugi, to produkti, sakņaugi, cieti saturoši dārzeņi, pākšaugi, sēklas, rieksti, augļi/ogas ar augstu šķiedrvielu saturu.

- Vienkāršo ogļhidrātu avoti: cukurs, medus, sulas, saldumi, rafinēti produkti ar pievienotu cukuru;

• tauki: enerģētiski visblīvākā uzturviela (9 kcal/g), kas ir īpaši nozīmīgi svara palielināšanā. Tauki piedalās šūnu membrānu veidošanā, ir nepieciešami taukos šķīstošo vitamīnu (A, D, E, K) asimilēšanai, kā arī ir vajadzīgo taukskābju avots. Priekšroku dot nepiesātinātajiem taukiem (olīveļļa, avokado, rieksti, sēklas), bet noderīgi ir arī tie produkti, kas satur vidējo ķēžu taukskābes (kokosriekstu eļļa, pilnpiena produkti).

Praktiski ieteikumi:

• ēst piecas – sešas reizes dienā, iekļaujot uzkodas;
• uzkodās izvēlēties ar enerģiju bagātus produktus: riekstus, žāvētus augļus, siera gabaliņus, pilnpiena jogurtu, saldējumu, cepumus, biezpiena krēmu, sieriņus un citu. Drīkst un ir pat nepieciešams uzturā lietot arī produktus, kas satur vienkāršos ogļhidrātus, jo tie organismam būs vieglāk asimilējami;
• gatavot kaloriju ziņā blīvus ēdienus: piemēram, biezputras ar sviestu un pienu, zupas ar krējumu, papildus pievienot sieru, olas vai eļļu;
• neierobežot tauku daudzumu uzturā, ja vien nav citu veselības ierobežojumu.

Vai pietiek tikai ar pārtiku?

Lielākoties svara palielināšana balstās uz parastiem uztura produktiem. Ja cilvēks var uzņemt pietiekamu kaloriju daudzumu ar pārtiku vien, nav obligāti jālieto kādi īpaši papildprodukti. Ar olbaltumvielām un kalorijām bagātus dzērienus vai ēdienus var pagatavot pats vai iegādāties jau gatavus. Praksē bieži novērots, ka daudziem ir grūtības ar apetīti, lielāku porciju uzņemšanu vai laika trūkumu. Tādā gadījumā var apsvērt papildus proteīna pulveru vai dzērienu/ēdienu lietošanu. Var izvēlēties veikalu plauktos pieejamos proteīnu dzērienus, kas kaloriju ziņā gan var nebūt ar augstu enerģijas blīvumu, vai arī lietot medicīnisko papilduzturu, kam sastāvā ir gan daudz olbaltumvielu, gan  kaloriju.

Smūtiji un dzērieni ar augstu kaloriju saturu

• Pašu gatavoti kokteiļi ar pienu, riekstu sviestu, augļiem, medu un proteīna pulveri.
• Medicīniskie dzērieni (piemēram, Ensure, Fresubin, Nestle Resource, Nutridrink un citi).

Uztura bagātinātāji

Svarīgi novērtēt, vai nav vitamīnu vai minerālvielu deficīts, kas kavē svara pieaugumu (piemēram, B12, D vitamīns, dzelzs, cinks). Deficītu gadījumā jālieto arī atbilstošus uztura bagātinātājus. Taču, pirms jebkādu uztura bagātinātāju lietošanas jāveic laboratoriski izmeklējumi, piemēram, pilna asins aina, dzelzs/ferritīna rādītāji, B12, D vitamīns, vairogdziedzera hormoni.

Fiziska slodze un atpūta

Lai gan fiziskās aktivitātes patērē enerģiju, tās ir svarīgas arī cilvēkiem ar zemu svaru. Intensīvas aktivitātes (piemēram, skrējiens), kas var traucēt svara pieaugumam, nebūtu piemērotas, savukārt pastaigas vai mērena slodze varētu būt palīdzoša. Svarīgi izvēlēties atbilstošu slodzi, tāpēc vēlams konsultēties ar fizioterapeitu.

Nozīmīga loma svara atjaunošanā vai palielināšanā ir arī atpūtai un miegam. Nepietiekams miegs vai hronisks stress traucē muskuļu atjaunošanos un apetīti, tāpēc ieteicams gulēt vismaz septiņas - astoņas stundas naktī un samazināt stresa faktorus.

Cik ātri var palielināt ķermeņa masu?

Svara pieaugums bieži vien notiek lēnāk, nekā gribētos – it īpaši, ja mērķis ir veselīgs masas pieaugums, nevis vienkārša tauku uzkrāšana. Vidēji drošs svara pieaugums ir 0,2 līdz 0,5 kilogrami nedēļā, kas nozīmē papildus uzņemt aptuveni 2000 līdz 3500 kilokalorijas nedēļā virs nepieciešamā daudzuma. Taču svara atjaunošanās process var nebūt vienmērīgs - svara pieaugums atsevišķās nedēļās var būt arī lielāks.

Prognozējamais pieaugums:

• viena mēneša laikā: aptuveni viens līdz divi kilogrami;
• trīs mēnešos: aptuveni trīs līdz seši kilogrami.

Svarīgi novērtēt ne tikai kopējo svaru, bet arī ķermeņa sastāvu – cik daudz pieaug muskuļu masa un cik tauku masa. Šim nolūkam labi noder bioimpedances mērījumi. Ar šī izmeklējuma palīdzību var arī uzraudzīt pamatvielmaiņas vajadzības un atbilstoši koriģēt uzņemto kaloriju daudzumu.

Ja pacientam ir samazināts ĶMI un nav redzama progresa pēc viena – diviem mēnešiem, ieteicams piesaistīt uztura speciālistu vai dietologu. Arī tajos gadījumos, ja ir izteikts nespēks, menstruāciju trūkums, novērojami ēšanas traucējumu simptomi (izvairīšanās no ēdiena, bailes no svara pieauguma, kompensējoša uzvedība) vai ir kādas citas hroniskas slimības.

Svarīgi!

• Izvirzīt reālistiskus mērķus – plus divi kilogrami mēnesī ir ļoti labs progress.
• Svara palielināšana var būt izaicinājums – ēst nepieciešams, atbilstoši plānam, nevis gaidot izsalkumu, kas biežu ēdienreižu dēļ var nebūt jūtams.
• Svara atjaunošanā svarīgas ir visas uzturvielas, ne tikai olbaltumvielas vai tauki.

Piezīmes:

• ĶMI = svars (kg) ÷ [augums (m)]²
  (Piemērs: 60 kg ÷ (1,65 m)² = 22,0 kg/m²)
• Šī klasifikācija attiecas uz pieaugušajiem (18 līdz 65 gadiem). Bērniem, pusaudžiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem ĶMI jāvērtē, atbilstoši specifiskām vecuma normām.
• ĶMI nav ideāls ķermeņa tauku daudzuma rādītājs (piemēram, sportistiem ar lielu muskuļu masu ĶMI var būt augsts, bet tauku daudzums – zems).

Izmantotā literatūra

• Academy of Nutrition and Dietetics. (2020). Nutrition Care Manual.
• Cederholm, T., et al. (2019). GLIM criteria for the diagnosis of malnutrition. Clinical Nutrition, 38(1), 1–9.
• Cruz-Jentoft, A. J., et al. (2019). Sarcopenia: revised European consensus. Age and Ageing, 48(1), 16–31.
• Dewey, K. G., & Begum, K. (2011). Long-term consequences of stunting in early life. Maternal & Child Nutrition, 7(s3), 5–18.
• European Society for Clinical Nutrition and Metabolism (ESPEN). (2021). ESPEN Guidelines on Clinical Nutrition.

 

Foto: Shutterstock.com

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2025. gada augusta numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!