Dace Lietavniece: Preventīvie pasākumi ergonomiski pareizas mājas un darba vietas iekārtošanā cilvēkiem ar funkcionālajiem traucējumiem

Ikviens ekonomiski aktīvs cilvēks lielāko savas dzīves daļu pavada darba vietā  un mājas vidē. Liela daļa sabiedrības savus darba pienākumus iemācījusies veikt attālināti, kas savukārt vēl vairāk saistīts ar darba “ienākšanu” mājas vidē. Tāpēc ir būtiski runāt par maksimāli ērtāk iekārtotu mājas vidi, kas veicina produktīvāku nodarbju un arī darba pienākumu veikšanu ikvienai personai attiecīgajā mājsaimniecībā.

Kas ir ergonomika un universālais dizains?

Ergonomika ir zinātne, kas aplūko cilvēka attiecības ar jebkuru darbu vai aktivitāti. Tās uzdevums ir piemērot gan darba vidi, gan darba procesu cilvēka fiziskajām  un garīgajām spējām tā, lai rezultātā darbs norisinātos pēc iespējas produktīvāk un neizraisītu veselības problēmas. Savukārt universālais dizains ir stratēģija, kuras mērķis ir radīt pakalpojumus, produktus, informāciju un vidi, lai tie būtu pēc iespējas pieejami un saprotami ikvienam.

Ergonomiski pareizas darba vietas nosacījumi. Neatkarīgi no tā vai ikdienā dodaties uz ofisu, vai strādājat attālināti, ļoti būtisks ir ergonomiski pareizs darba vietas iekārtojumus, kas var manāmi mazināt dažādas ikdienas problēmas, tādas kā sāpes un diskomfortu muguras jostas vai kakla daļā, roku tirpšanu un cits. Piemēram, pareiza sēdēšanas poza mugurkaulu noslogo par ~ 68 % mazāk nekā sēžot, neievērojot ergonomikas principus. Principi, ko jāievēro sēžot:

• sēdēšana, izmantojot visu sēdēšanas virsmu;
• sēdekļa dziļums (atstarpe starp krēsla malu un ceļa locītavu  ~ divu pirkstu platumā);
• datora monitora augšējā mala novietota acu līmenī, monitors izstieptas rokas attālumā;
• galda augstums ~ 90 ° vai nedaudz vairāk elkoņa locītavā, roku apakšdelmi  atbalstīti uz galda;
• pēdas stabili novietotas uz grīdas,  90° - gūžu, potīšu un ceļu locītavās;
• raudzīt, lai muguras lejasdaļa būtu stabili atbalstīta pret krēsla atzveltni;
• ja mēbeles personai neatbilst, var tikt pielietoti muguras atbalsta spilveni, sēdēšanas ķīļi, «dinamiskā sēdvirsma» un cits;
• stāja – mugura vienmēr jātur taisni;
• jāievēro aktīvas atpūtas pauzes ik pēc 30 līdz 40 minūtēm!

Ergoterapeita ieteikums, lai darbs veiktos raitāk un būtu efektīvāks, iegādāties ergonomisko datorkrēslu un funkcionālo galdu.  Ergonomiskajam datorkrēslam ir iespēja regulēt ne tikai sēdēšanas augstumu, bet arī citas funkcijas, kas nodrošinās pareizu sēdēšanas pozīciju un sniegs nepieciešamo atbalstu muguras jostas daļā. Savukārt  pie funkcionālā galda var strādāt gan stāvus, gan sēdus pozīcijā, turklāt katrai personai  var pielāgot pareizāko augstumu, ņemot vērā gan personas antropometriskos mērījumus, gan veicamā darba specifiku. Šāds galds ir noderīgs ne tikai ofisa darbā, bet arī, piemēram, ēdiena sagatavošanā, jo virtuves darba virsmas lielākoties kādam no ģimenes locekļiem nebūs ērtas, turklāt darbu varēs veikt sēdus pozīcijā. Ja darbā daudz jālieto datorpeli, būtu vēlams iegādāties ergonomisko jeb vertikālo datorpeli. Šādi plaukstas pamatnes locītava saglabās neitrālo stāvokli, kas ir drošākais veids, kā var sevi pasargāt no karpālā kanāla sindroma (vidusnerva nospieduma, kā rezultātā primārā simptomātika ir rokas tirpšana, izteiktāka naktīs).

Kā ergonomiski pareizi iekārtot mājas vidi, ņemot vērā universālā dizaina principus?

Tā, lai  būtu ērta lietošana ikvienam, vēlams, lai pie ieejas būtu gan pakāpieni, gan uzbrauktuve ar neslīdošu segumu, tādējādi atvieglot pārvietošanos, gan cilvēkiem riteņkrēslā, gan māmiņām ar bērnu ratiņiem un citiem. Jāatceras, ka, lai mazinātu kritiena riskus, kāpnēm pakāpieniem jābūt vienāda augstuma un dziļuma. Durvju ailes vēlamais platums ne mazāks par 90 centimetriem.

Kopējie principi, kas attiecās uz visu telpu iekārtojumu:

• krāsas un kontrasti, - lai mēbeles izceļas uz grīdas un sienu fona;
• neslīdoša grīda, bez vai arī ar labi nostiprinātiem paklājiem. Nav vēlami sliekšņi, grīdas augstumam visās telpās jābūt vienā līmenī;
• iekārtas un mēbeles netraucē pārvietošanos;
• gaismas slēdži 90 centimetru augstumā no grīdas līmeņa.

Papildu nosacījumi, kas attiecas uz atsevišķām telpām: gaiteņu platums vismaz pusotrs metrs. Lai nakts laikā atvieglotu pārvietošanos uz labierīcībām, vēlams apgaismojums, kas darbojas ar kustību sensoru. Viesistabā jāatceras par pareizu televizora novietojumu, tā, lai sēdvietas atrastos tieši pretī. Vispārpieņemtā skatīšanās distance ir trīs līdz četri metri no skatīšanās vietas, ekrānam nevajadzētu būt augstāk par acu līmeni. Īpaši piesardzīgi jāiekārto higiēnas telpas, jo statistikas dati liecina, ka biežākie kritieni notiek tieši tur. Jānodrošina, lai durvju vēršanās virziens ir uz ārpusi, tādējādi atvieglojot iekļūšanu telpā, ja notikusi kāda nelaime. Savukārt no tā izvairīties var palīdzēt pretslīdes paklājiņi un rūpīga raudzīšana, lai uz grīdas neveidojas lieks mitrums. Iekārtojot higiēnas telpas personai ar pārvietošanās grūtībām, var lietot dažādas tehniskās palīgierīces: piemēram, vannas dēli, paaugstinātu tualetes sēdekli, atbalsta rokturus un citu. Tomēr visefektīvāk būtu izveidot dušas stūri ar slīpo grīdu, ar regulējumu dušas roktura augstumu, šajā gadījumā tā lietošana būs ērta jebkurai personai. Iekārtojot virtuvi, jāatceras, ka iekārtām un mēbelēm jābūt izvietotām tā, lai ir iespēja brīvi piekļūt visam nepieciešamajam. Vajadzīgs atsevišķs ēdamgalds ar krēsliem, lai neveidojas nevēlams paradums ēšanas aktivitāti veikt citās telpās. Lai pārvietošanās būtu droša, guļamistabā nepieciešama naktslampiņa. Savukārt, runājot par darba veikšanu, jāatceras iekārtot savu darba stūrīti mājas vidē, ņemot vērā iepriekš minētos principus. Bieži vien pati galvenā problēma ir šādas atsevišķas vietas neesamība. Datoru lieto, sēžot pie maza, neērta galdiņa vai dīvānā. Tāpat kā pieaugušajiem, arī bērniem nepieciešams savs darba stūrītis. Lai nodrošinātu pareizu sēdēšanu mācību laikā un mēbeles kalpotu ilgāk, var apsvērt iegādāties mēbeles, kas “aug” līdzi, respektīvi, ergonomisku rakstāmgaldu un krēslu, ko iespējams pielāgot bērna auguma izmaiņām.

Kur saņemt palīdzību mājokļa vides pieejamības vai darba vides uzlabošanai cilvēkiem ar invaliditāti?

Lai saņemtu atbalstu mājokļa pielāgošanai, jāvēršas savas pašvaldības sociālajā dienestā. Katrai pašvaldībai ir savi saistošie noteikumi, kas nosaka finansējuma apjomu un kritērijus, kādiem jābūt, lai saņemtu šo atbalstu. Savukārt palīdzību darba vietas pielāgošanai darbiniekam ar invaliditāti uzņēmumi var saņemt, vēršoties Nodarbinātības valsts aģentūrā. Pielāgošanā ietilpst nepieciešamo iekārtu, aprīkojuma un tehnisko palīglīdzekļu iegāde, kā arī to piegāde un uzstādīšana. Iepriekš minētos tehniskos palīglīdzekļus higiēnas telpu pielāgošanai un citu, personas ar funkcionāliem traucējumiem (arī bez invaliditātes) var saņemt Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centrā, iesniedzot iesniegumu un atzinumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai, ko aizpildījis sertificēts ārstējošais ārsts, vai sertificēts funkcionālais speciālists: fizioterapeits, ergoterapeits,audiologopēds vai tehniskais ortopēds.  Vienreizējais līdzmaksājums par tehniskā palīglīdzekļa pakalpojumu bērnam – 1,42 eiro, bet personai, kura vecāka par 18 gadiem, – 7,11 eiro.

Foto: Shutterstock.com

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2024. gada septembra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!