Betija Jurģe- Pirms analīžu nodošanas

Klīnicisti nereti no pacientiem saņem dažādus jautājumus par ierobežojumiem pirms analīžu nodošanas – vai drīkst ēst, dzert, vai iespējams nodot analīzes pēcpusdienā un tā tālāk. Tāpēc šoreiz vēlējos mazliet precizēt par atsevišķiem laboratoriskajiem rādītājiem, kad tiešām nepieciešama sagatavošanās.

Analīzes, pirms kuru nodošanas nedrīkst ēst

Patiesībā ēšana nozīmīgi ietekmē tikai nedaudzu asins analīžu rezultātus. Piemēram, nosakot nieru, aknu un vairogdziedzera funkcionālos rādītājus, kā arī asins ainu – ēšanai nav nozīmes. Tomēr, lai iegūtu precīzus rezultātus, pirms glikozes (cukura līmenis asinīs) un triglicerīdu (daļa no holesterīna vai lipīdu paneļa) testiem nepieciešams būt tukšā dūšā. Pirms glikozes līmeņa noteikšanas asinīs nevajadzētu ēst astoņas stundas. Alternatīvs glikozes līmeņa tests, kam nav nepieciešama tukša dūša, ir glikētā hemoglobīna (HbA1c) noteikšana, kas atspoguļo vidējo cukura līmeni asinīs iepriekšējo trīs mēnešu laikā.

Līdzīgi ir arī, nosakot triglicerīdu līmeni, ko ietver lipidogramma. Šo tauku daļiņu koncentrācija asinīs saglabājas paaugstināta vairākas stundas pēc ēšanas. Veselīgs triglicerīdu diapazons ir mazāks par 150 mg/dL pēc 10 līdz 12 stundu neēšanas. Svarīgi minēt, ka ēšana būtiski neietekmē kopējā holesterīna un ABL (jeb labā) holesterīna mērījumus. Labā ziņa ir tā, ka gatavojoties asins analīzei, joprojām var dzert ūdeni, kafiju bez piedevām vai melno tēju.

Vēl viens laboratoriskais marķieris, kura līmeni asinīs svarīgi noteikt tukšā dūšā, ir C-peptīds. To visbiežāk nosaka cukura diabēta diferenciāldiagnostikas nolūkos un hipoglikēmijas gadījumā. Tas atspoguļo pankreatiskā jeb endogēnā insulīna sekrēciju. Visprecīzāk C-peptīda līmenis izvērtējams, to nosakot agri no rīta (pirms pulksten 8) un tukšā dūšā.

Tukšā dūšā vajadzētu noteikt arī kalcija līmeni. Lai precīzāk būtu iespējams izvērtēt hiperkalcēmiju vai hipokalcēmiju – kā jau iepriekš minēts, kalciju nosaka no rīta un tukšā dūšā, jo kalcija uzņemšana dienas laikā var paaugstināt tā līmeni pat līdz 0,15 nmol/l. Jāņem vērā, ka arī lipīdu izmaiņas var ietekmēt kalcija līmeni.

Ja nepieciešams noteikt arī kalcitonīna līmeni, vēlams to darīt agri no rīta un tukšā dūšā. Kalcitonīns ir medullāra vairogdziedzera vēža marķieris, bet kā marķierim tam ir zems specifiskums. Jāņem vērā - kalcitonīna līmeni var ietekmēt dažādi faktori un tādējādi tas var būt viltus paaugstināts. Kalcitonīna līmeni var ietekmēt smēķēšana, fiziskās aktivitātes, kā arī dažādu medikamentu, piemēram, protonu sūkņa inhibitoru (PSI), glikokortikosteroīdu un beta-adrenoblakotaru lietošana. Ja pacients regulāri lieto PSI, piemēram, pantoprazolu, bet nepieciešams objektīvi izvērtēt kalcitonīna līmeni vai veikt kalcitonīna stimulācijas testu sakarā ar aizdomīgiem vairogdziedzera mezgliem, tad 14 dienas pirms testa, tā lietošanu jāpārtrauc.

Arī medikamentu lietošana var ietekmēt analīžu rezultātus

Ja nepieciešams veikt vairogdziedzera hormonu kontroli un pacients jau lieto substitūcijas terapiju, jāņem vērā, ka vienas līdz četru stundu laikā pēc medikamenta (levotiroksīna) lietošanas brīvā tiroksīna (FT4) līmenis paaugstinās vismaz par 20 %. Korekti par FT4 līmeni var spriest 12 stundas, optimāli pat 24 stundas pēc medikamenta lietošanas. Tātad visoptimālākā taktika analīžu nodošanas dienā būtu veikt analīzes no rīta un  levotiroksīna devu uzņemt pēc analīžu nodošanas. Svarīgi minēt, ka TSH līmeni levotiroksīna lietošana neietekmē.

Analīzes nodošanas laiks

Pēdējās dekādēs ļoti aktualizējies jautājums par aptaukošanos. Plašās informācijas piekļuves dēļ cilvēki arvien vairāk saprot aptaukošanās ietekmi un sekas. Ja svara pieaugums ir gana straujš un nemērķtiecīgs, cilvēki vēršas pie endokrinologa un nereti nepieciešams izslēgt Kušinga sindromu. Svarīgi, lai analīze būtu interpretējama, kortizola līmenis nosakāms noteiktā laikā, tas ir, asinīs no rīta, vēlams pulksten 8 (vēlākais pulksten 10). Kortizola sekrēcijai raksturīgs diennakts ritms – visaugstākā tā koncentrācija ir starp pulksten 6 un pulksten 8 no rīta. Ja nepieciešams noteikt kortizola līmeni siekalās, tās jāsavāc starp pulksten 23 un pusnakti. Ļoti svarīgi piebilst, - ja nepieciešams noteikt kortizola līmeni, noteikti jāinformē ārsts par glikokortikoīdu lietošanu – ne tikai sistēmiskas, bet arī inhalāciju vai topiskas formas lietošanas gadījumā. Nepieciešamības gadījumā (ja ārsts sniedzis šādu ieteikumu) 24 stundas pirms testa veikšanas glikokortikoīdu lietošanu iespējams pārtraukt. Nevajadzētu aizmirst, ka kortizols ir stresa hormons, līdz ar to tā līmeni paaugstina kā fizisks, tā arī psihoemocionāls stress, attiecīgi, vēlams tā līmeni nenoteikt, ja darbā paredzēta liela prezentācija vai iepriekšējā dienā veikts smags fizisks darbs. Tāpat kortizola līmeni paaugstina arī augsts estrogēnu līmenis, ko novēro, piemēram, grūtniecības vai perorālas kontracepcijas lietošanas gadījumā. Nepieciešamības gadījumā estrogēnu terapija jāpārtrauc sešas nedēļas pirms testa.

Endokrinologa kabinetā nereti sastopamas sievietes ar sūdzībām par hirsutismu jeb pārmērīgu matu augšanu pēc vīrišķā tipa paaugstinātu androgēnu dēļ. Biežākie hirsutisma cēloņi ir policistisko olnīcu sindroms (PCOS) un iedzimta virsnieru hiperplāzija (KAH) neklasiskā forma. Lai izslēgtu iedzimtas virsnieru hiperplāzijas, neklasiskās formas diagnozi, nepieciešams noteikt 17- OH progesteronu un paaugstināta tā līmeņa gadījumā veikt sinaktēna testu. Jāņem vērā, ka šis rādītājs ir nosakāms tikai folikulārās fāzes sākumā, tas ir, menstruālā cikla otrajā līdz trešajā dienā.

Menstruālā cikla traucējumu gadījumā pēc algoritma nosaka folikulu stimulējošo hormonu (FSH), luteinizējošo hormonu (LH), prolaktīnu un citus hormonus. Svarīgi saprast, ka gandrīz visi hormoni nosakāmi no rīta. Kas attiecas uz prolaktīnu – tas ir gana viegli ietekmējams hormons, tā koncentrāciju paaugstina dažādi faktori – fizioloģiski, piemēram, grūtniecība, krūtsgalu stimulācija (zīdīšana, dzimumakts, pat krūšu implanti), stress (arī psihoemocionāls). Ja nepieciešams noteikt prolaktīna līmeni, ārsts vienmēr pajautās par medikamentiem, ko lietojat, jo prolaktīna līmeni paaugstina tādi medikamenti kā antipsihotiķi, antidepresanti, antiemētīķi un pat daži antihipertensīvie medikamenti. Nereti šos medikamentu lietošanu nav iespējams atcelt, tādēļ galvenais ir informēt savu ārstu, lai analīze tiktu objektīvi interpretēta.

Ja nepieciešams noteikt LH, FSH un estradiolu, vajadzētu ņemt vērā, ka visvērtīgāk tos noteikt tieši menstruālā cikla pirmajās dienās (trešajā līdz piektajā) jeb folikulārajā fāzē. Nevajadzētu aizmirst, ka, ja lieto kombinētu perorālo kontracepciju, ar fertilitāti saistīto hormonu un androgēnu laboratoriska noteikšana ir  nemērķtiecīga, jo rezultāti nav interpretējami.

Arī nosakot androgēnu, īpaši testosterona līmeni asinīs, jāievēro analīzes ņemšanas laiks. Ja rodas aizdomas par hipogonādismu, testosterona koncentrācija jānosaka no rīta tukšā dūšā, jo paaugstināts glikozes līmenis var ietekmēt tā rezultātus. Svarīgi arī ārstu informēt par dažādu substrātu (steroīdu, testosterona preparātu) lietošanu, jo tas ietekmē analīžu rezultātus, atsevišķos gadījumos testostetona līmenis nosakāms viduspunkta laikā starp testosterona devām.

Foto: Shutterstock

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2023. gada augusta numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!