Betija Jurģe: Parazītu laboratoriskā noteikšana

Pēdējā laikā ļoti aktuāla tēma ir higiēnas ievērošana, lai pasargātu sevi no koronavīrusa, bet patiesībā roku mazgāšana vienmēr ir bijusi ļoti svarīga aizsardzībā pret nevēlamiem organisma viesiem – parazītiem. Rakstā aplūkoti daži Latvijā izplatītākie parazīti un to laboratoriskā noteikšana.

Parazītu oliņas

Dažādi parazīti var izraisīt kuņģa un zarnu trakta infekcijas. Iekļūstot cilvēka organismā, parazīti barojas, izdala toksīnus un vairojas. Vairošanās rezultātā rodas oliņas, kas tiek izdalītas ārējā vidē. Pārsvarā cistas vai oliņas pārnes fekāli orālā ceļā, lietojot kontaminētu pārtiku vai ūdeni. Parazitāras infekcijas biežāk sastopamie simptomi ir ilgstoša vai asiņaina caureja, gļotu piejaukums fēcēm, slikta dūša, vēdersāpes. Smagāk parazitārās infekcijas norit jaundzimušajiem, cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem, un imūnkompromitētiem cilvēkiem.

Askaridoze ir invāzijas slimība, ko ierosina cērme – Ascaris lumbricoides. Cērmes ir iedzelteni, sārti vai tumšsārti tārpi, kuru garums ir aptuveni 15–40 cm. Cērmes dzīvo tievajās zarnās un barojas ar to saturu un gļotādas epitēliju. Ar cērmēm var inficēties, lietojot uzturā nemazgātus dārzeņus vai ogas, kā arī kārtīgi nemazgājot rokas. Biežāk askaridozi sastop bērniem. Askaridozei raksturīgie simptomi ir diskomforta sajūta vēderā, tā uzpūšanās, aizcietējums vai caureja, nogurums un apetītes zudums.

Laboratoriskās analīzes izmeklējamais materiāls ir fēces. Paraugu savāc ar speciālā konteinerā ievietotu karotīti, ko var iegādāties laboratorijā vai aptiekā. Savāc apmēram 10–15 g fēču no kopējās masas dažādām vietām un dziļuma. Laboratorijā paraugs jānogādā divu stundu laikā pēc tā savākšanas.

Ārsts nozīmē veikt analīzi, lai diagnosticētu parazitāru infekciju, piemēram, iepriekš minēto askaridozi. Parazītu invāziju apstiprina to oliņu konstatēšana fēcēs.

Enterobioze

Enterobioze ir invāzijas slimība, ko ierosina spalītis – Enterobius vermicularis, parazitējot cilvēka zarnās. Enterobioze pieder pie helmintozēm jeb parazitāro tārpu infekcijām. Tās izplatība ir atkarīga no cilvēka sanitārās kultūras līmeņa. Enterobiozei raksturīgi kuņģa un zarnu trakta un nervu sistēmas darbības traucējumi. Raksturīgi tādi simptomi kā slikta dūša, vemšana, caureja, sāpes vēderā un perianāla nieze.

Šīs laboratoriskās analīzes izmeklējamais materiāls ir nokasījums no perianālajām krokām. Materiālu ņem no rīta pirms defekācijas un mazgāšanās – ar vates kociņu no perianālā rajona un ievieto stobriņā, to cieši aizverot. Laboratorijā materiāls jānogādā tā ņemšanas dienā. Pozitīva vērtība liecina par enterobiozi.

Ārsts nozīmē veikt analīzi, ja ir caureja ar gļotainiem izdalījumiem un perianāla nieze. Jāpiemin, ka nereti šī analīze nepieciešama cilvēkiem, kuru profesionālai darbībai ir nepieciešama sanitārā grāmatiņa.

Anti Trichinella Spiralis av

Trichinella Spiralis antivielas ir antivielas pret spirālisko trihinellu. Tā ir sīka nematode (parazitārs tārps), kas izraisa trihinelozi. Trihinelozes gadījumā pieauguši parazīti lokalizējas saimnieka tievajās zarnās, bet kāpuri – muskulatūrā. Inficēties iespējams, ēdot termiski nepietiekami apstrādātu gaļu, kas satur trihinellu kapsulas. Kapsulas kuņģa skābajā vidē noārdās, un atbrīvotie parazīti virzās uz divpadsmitpirkstu zarnu. Tur tie nobriest un veido jaunus kāpurus, kas caur limfātisko sistēmu izplatās uz muskuļiem. Pirmajās 2–3 dienās raksturīgi nespecifiski simptomi: slikta dūša, vemšana, caureja, nogurums un sāpes vēderā. Pēc 8–15 dienām pievienojas tādi simptomi kā drudzis, mialģija, plakstiņu un sejas tūska, acu gļotādas iekaisums, niezoši alerģiski izsitumi uz ādas, sāpes elpojot (atsevišķos gadījumos), pastiprināta svīšana, vispārējs vājums un artralģija. Trihinelozes diagnoze tiek apstiprināta, konstatējot antivielas asins serumā.

Taenia solium IgG

Taenia solium imūnglobulīns G (IgG) ir antivielas pret cūkas lenteni. Cūkas lentenis izraisa teniozi, kas pieder helmintozēm. Tenioze sastopama visur, kur audzē cūkas un uzturā izmanto mazsālītu un termiski nepietiekami apstrādātu cūkgaļu. Pieaudzis cūkas lentenis ir 1,5–2 m garš un parazitē cilvēka tievajā zarnā. Raksturīgie simptomi ir slikta dūša, vemšana, smaguma sajūta vēderā un pakrūtē, aizcietējumi vai caureja. Cūkas lenteņa kāpura stadija var ierosināt cisticerkozi. Cisticerkozes gadījumā kāpuri ar asinīm nokļūst acīs vai smadzenēs, retāk ādā un muskuļaudos. Antivielas pret cūkas lenteni veidojas 2–4 nedēļu laikā. Ja asins serumā konstatē antivielas pret cūkas lenteni, tas liecina par Taenia Solium invāziju vai pārslimotu helmintozi.

Toxocara canis IgG

Toxocara canis (suņu kāpurs) ir nematode, kas parazitē suņu, vilku un lapsu zarnu traktā. Toksokaroze ir plaši izplatīta parazitārā slimība. Pārneses ceļš ir fekāli orāls, cilvēks var inficēties, norijot kontaminētu augsni. Pēc norīšanas no oliņas izšķiļas kāpurs, kas izsūcas cauri zarnas sieniņai un ar asinsriti nonāk dažādos audos. Lielākoties toksokaroze norit asimptomātiski, bet ļoti retos gadījumos var izraisīt orgānu palielināšanos, acu saslimšanas un nervu sistēmas bojājumus. Lai noteiktu diagnozi, par pamatu ņem klīnisko ainu, testu izmanto diagnozes apstiprināšanai. Ja asins serumā tiek konstatētas Toxocara canis IgG antivielas, tas var liecināt vai nu par toksokarozi/parazītu invāziju, vai arī par pārslimotu helmintozi.

Echinococcus species IgG

Echinococcus species IgG ir antivielas pret ehinokoku sugu antigēniem (E. granulosus, E. multilocularis). Antivielas rodas kā atbildes reakcija uz ehinokoku invāziju. Ehinokoks ir lentenis, kas izraisa ehinokokozi, tā pieder pie helmintozēm. Invadēties iespējams, norijot lenteņa oliņas vai posmus. Gremošanas traktā no oliņām atbrīvojas kāpuri, kas caur asinsvadiem nonāk aknās, plaušās, smadzenēs u. c. orgānos. Kāpuri attīstās un veido pūšļus. Klīniskā aina ir atkarīga no pūšļu lokalizācijas. Šie pūšļi aug un spiež uz apkārtējiem audiem, kas atrofējas un rada attiecīgā orgāna disfunkciju. Aknu ehinokokozes gadījumā raksturīgas smeldzošas sāpes labajā paribē un pakrūtē, kā arī labajā plecā un mugurā. Savukārt plaušu ehinokokozes gadījumā raksturīgs sauss un ilgstošs klepus, asiņainas krēpas, smaguma sajūta krūtīs un elpas trūkums. Ehinokokozi pierāda radioloģiski un seroloģiski.

Laboratoriskā interpretācija: ja asins serumā tiek konstatētas Echinococcus species IgG antivielas, tas liecina par ehinokokozi, dažreiz antivielas ir viltus pozitīvas sakarā ar krustenisku reakciju ar citiem lenteņiem. Negatīvs testa rezultāts neizslēdz ehinokokozi, jo iespējama arī seronegatīva ehinokokoze.

Toxoplasma Gondii IgM un IgG

Toxoplasma Gondii ir intracelulārs parazīts, kas izraisa plaši izplatītu infekcijas slimību – toksoplazmozi. Parazītu var uzņemt ar kontaminētu pārtiku, tieša kontakta ceļā no mājdzīvnieka vai transplacentāri. Lielākoties toksoplazmoze norit asimptomātiski vai ar viegliem simptomiem – galvas sāpēm, nogurumu, faringītu. Imūnkompromitētiem cilvēkiem slimības gaita ir smagāka un var izraisīt miokardītu, hepatītu, pneimoniju, meningoencefalītu, retinohoroidītu. Bīstama toksoplazmoze ir tieši grūtniecēm, jo var apdraudēt augli. Slimības gaita un prognoze atkarīga no trimestra, kurā notikusi inficēšanās. Diagnosticējot toksoplazmozi, svarīgi noteikt gan Toxoplasma Gondii IgM, gan IgG antivielas. Specifiskas IgM antivielas pret Toxoplasma Gondii parādās 2–4 nedēļu laikā pēc klīnisko pazīmju sākuma un pakāpeniski samazinās. Pozitīvas IgM antivielas gadījumā, ja IgG antivielas ir negatīvas vai pozitīvas zemā līmenī, liecina par akūtu toksoplazmozi, bet pozitīvas IgM antivielas gadījumā, ja IgG antivielas atkārtoti ņemtos paraugos ir pastāvīgi pozitīvas vienā līmenī vai ja to līmenis krītas, norāda uz subakūtu infekciju.