Audzēju radiofrekvences ablācija

Onkoloģisko pacientu ārstēšanas pamatmetodes ir ķirurģija, staru terapija un sistēmiska ķīmijterapija. Katrai no šīm ārstēšanas metodēm ir sava vieta, laiks un efektivitāte ārstēšanas procesā.

Arvien plašāku lietojumu onkoloģijā gūst invazīvās radioloģijas metodes, kas ir salīdzinoši jaunas un efektīvas. Viena no šīm invazīvās radioloģijas metodēm ir radiofrekvences ablācija.

Radiofrekvences ablāciju pasaulē veiksmīgi izmanto jau vairāk nekā divdesmit gadus dažādu audzēju ārstēšanā. Pašlaik šī metode ir pieejama arī Latvijas pacientiem.

Kas ir radiofrekvences ablācija

Radiofrekvences ablācija ir piemērota pacientiem, kam nav iespējama ķirurģiska audzēja ārstēšana (rezekcija). Tā ir minimāli invazīva ārstēšanas metode – pacientam nav nepieciešami plaši griezieni un ilgstoša palikšana slimnīcā. Procedūras pamatā ir augstas frekvences elektriskā strāva, kas tiek nogādāta precīzi audzējā, tādējādi to iznīcinot.

Pacients nav piemērots ķirurģiskai ārstēšanai, ja:

• audzējs atrodas grūti aizsniedzamā vietā;
• pacienta vispārējā stāvokļa dēļ operācija nav iespējama;
• veselo aknu audu ir pārāk maz, lai aknas varētu funkcionēt pēc plašas operācijas;
• audzējs ir pārāk izplatījies (vairāki nelieli audzēji), lai to būtu iespējams izoperēt.

Kā notiek radiofrekvences ablācija

Procedūras kopējais ilgums ir variabls, to nosaka sarežģītības pakāpe, bet caurmērā tā aizņem ne vairāk kā stundu. Procedūru veic lokālā anestēzijā, ja ir gaidāmas stiprākas sāpes, anesteziologs ievada spēcīgākus pretsāpju līdzekļus. Atsevišķos gadījumos procedūru nepieciešams veikt vispārējā anestēzijā.

Procedūras laikā caur dūrienu ādā redzes kontrolē audzēja masā ievada tievu elektroda adatu jeb radiofrekvences adatu. Adatu pievieno speciālam ģeneratoram, kas uz adatas galu nogādā augstas frekvences elektrisko enerģiju, ap adatas galu audzēja audi noteiktā rādiusā uzkarst un neatgriezeniski iet bojā. Precīzu elektroda adatas ievietošanu audzēja masā palīdz nodrošināt ultrasonogrāfijas vai datortomogrāfijas aparatūra, ko ikdienā izmantojam diagnostikai un procedūras iznākuma izvērtēšanai. Mēnesi pēc procedūras mirušās audzēja šūnas un neliela veselo audu zona ap audzēju pārvēršas rētaudos.

Kādos gadījumos lieto radiofrekvences ablāciju

• Dažādu aknu audzēju veidu ārstēšanā. Divi biežākie ir:
  • hepatocelulāra karcinoma – primārs aknu audzējs – sākotnēji izveidojies aknās;
  • metastāzes aknās – audzēja šūnas, kas no citur lokalizēta audzēja izsējušās uz aknu audiem.
• Radiofrekvences ablācija ir efektīva arī nieru un plaušu audzēju gadījumos.

Vislabākais rezultāts ir sasniedzams audzējiem ar diametru, kas nepārsniedz 3 cm, taču ir iespējams ārstēt arī lielāka diametra veidojumus. Tas gan neizslēdz iespēju šo metodi izmantot arī lielāka apjoma audzēju ārstēšanā. Ne mazāk svarīga ir arī audzēja atrašanās vieta, piemēram, lielu asinsvadu tiešs tuvums var mazināt ablācijas efektivitāti. To, vai metode ir piemērota konkrētajā gadījumā, nosaka invazīvais radiologs. Šo metodi var izmantot kā papildu metodi ķīmijterapijai, staru terapijai vai kā alternatīvu ķirurģijai. Par sagatavošanos procedūrai, rezultata kontroli, metodes priekšrocībām un, kas notiek pēc procedūras, lasi žurnāla "ārsts.lv" augusta numurā!