Asinsvadu diagnostiskie izmeklējumi Latvijā

Precīza diagnoze ir jebkuras slimības efektīvas ārstēšanas pamatnoteikums. Pašlaik Latvijā ir gan pieejamas pasaules līmeņa diagnostikas metodes, gan nemitīgi paaugstinās mūsu speciālistu zināšanas, nodrošinot arvien kvalitatīvākus un precīzākus diagnostiskos rezultātus. Ar radioloģiskajiem izmeklējumiem iespējams diagnosticēt gan asinsvadu paplašinājumus (aneirismas) un sašaurinājumus (stenozes), gan iedzimtas kaites (malformācijas). Izvērtējot pacientu sūdzības un veselības stāvokli, Latvijā tiek izmantotas četras asinsvadu diagnostikas pamatmetodes.

Doplerogrāfija ir asinsvadu izmeklēšana ar ultraskaņu. Izmeklējuma laikā ar ultrasonogrāfijas iekārtu iegūst asinsvadu attēlus, reģistrē asiņu plūsmas virzienu un ātrumu asinsvada lūmenā jeb diametrā. Izmeklējums rekomendējams visa organisma artēriju stāvokļa primārai izvērtēšanai.

Datortomogrāfijas angiogrāfija ir asinsvadu izmeklēšanas metode, kuras laikā tiek uzņemti daudz attēlu dažādās plaknēs. Izmeklējuma laikā pacientam perifērajā vēnā tiek ievadīta kontrastviela, paralēli skenējot. Apstrādājot ar datorprogrammas palīdzību, attēlā tiek analizēts asinsvadu stāvoklis. Jāuzsver, ka jaunās paaudzes datortomogrāfos starojums ir būtiski samazināts, kā arī ir iespējams to pieregulēt katra pacienta individuālajām vajadzībām. Datortomogrāfijas angiogrāfija ir maztraumatiska, pacientam draudzīgāka izmeklēšana metode salīdzinājumā ar invazīvo angiogrāfiju. Datortomogrāfijas angiogrāfija veicama ambulatoros apstākļos, izmeklējums aizņem vien 20 minūtes. Šo diagnostikas metodi iesaka, lai atlasītu tos pacientus, kuriem nepieciešama tālāka operatīva ārstēšana un, iespējams, detalizētāka izmeklēšana ar invazīvās angiogrāfijas metodi.

Magnētiskās rezonanses angiogrāfija ir vizuālās diagnostikas metode asinsvadu vizualizēšanai bez jonizējošā starojuma izmantošanas. Attēlu jeb angiogrammu iegūšanai lieto nejodēto kontrastvielu, kas pretstatā datortomogrāfijas izmeklējumam nerada papildu slodzi nierēm. Izmeklējuma rezultāti ir precīzi, taču jāņem vērā ilgais izmeklējuma laiks. Izmeklējumu nedrīkst veikt pacientiem ar kardiostimulatoriem un neirostimulatoriem, kā arī pacientiem, kam organismā ir magnētiska metāla svešķermeņi (implanti). Izmeklējumu iesaka gados jauniem pacientiem, pacientiem ar nieru mazspēju, kā arī nepieciešamības gadījumā to var veikt grūtniecēm (pēc pirmā trimestra).  

Digitālās subtrakcijas angiogrāfija ir specializēta invazīvās radioloģijas procedūra, kur lielajās artērijās vai vēnās tiek ievadīts katetrs, visbiežāk tiek veikta cirkšņa artērijas punkcija. Izmeklējums ir ļoti precīzs, tomēr jāņem vērā, ka to iespējams veikt tikai specializētajos stacionāros. Digitālās subtrakcijas angiogrāfija ir zelta standarts asinsvadu diagnostikā, bet vienlaikus tā ir invazīva un jonizējoša metode. Tāpēc to izmanto tikai tādos gadījumos, kad doplerogrāfijas un datortomogrāfijas dati ir pretrunīgi. Metode ir laika un darba ietilpīga, kā arī prasa ievērojamus finansiālus ieguldījumus.

Asinsvadu aterosklerozes ceļš līdz insultam

Izmantojot aprakstītās metodes, ir iespēja izmeklēt asinsvadus praktiski visā cilvēka organismā. Visbiežāk tās izmanto, lai izmeklētu galvas, kakla un kāju asinsvadus. Pēc pasaules datiem, insults ir trešajā vietā pēc miokarda infarkta un audzēju izraisītiem nāves iemesliem. Visbiežākais insulta cēlonis ir kakla un smadzeņu asinsvadu ateroskleroze – zemā blīvuma holesterīna un trombu nogulsnes artērijās. Cilvēks šos procesus var pat nejust, un tie var noritēt bez simptomiem līdz mirklim, kamēr asinsvadi jau ir ievērojami sašaurināti, kas var radīt neatgriezeniskus veselības bojājumus – ķermeņa daļu paralīzi, runas, intelektuālo spēju un citus traucējumus.

Galvas un kakla asinsvadu diagnostika ieteicama, ja ir:

• galvassāpes, reiboņi un nelabums;
• troksnis ausīs, nestabilitāte, galvassāpes pēc fiziskas slodzes.

Uz izmeklējumiem ieteicams nosūtīt arī pacientus, kuri plāno fiziskas aktivitātes (sporta ārsts mēdz ieteikt izmeklējumus pusaudžiem, lai izslēgtu tādas problēmas galvas asinsvados, kuru gadījumos ļoti uzmanīgi jānodarbojas ar sportu, piemēram, strauji pagriežot galvu).

No asinsvadu slimībām var izvairīties

Visa pamatā ir veselīgs dzīvesveids – pilnvērtīgs uzturs un kustīgs dzīvesveids. Jāatzīst, ka cilvēkam pēc 50 gadiem ir samērā grūti pēkšņi radikāli mainīt dzīvesveidu. Tāpēc veselīgas ēšanas pamatprincipi, aktīvs dzīvesveids ir jāmāca bērnam jau no mazotnes un jāīsteno arī ikvienam pašam, atceroties, ka bērns ir vecāku dzīves stila spogulis. Veselības stāvokli uzraudzīt palīdzēs regulāras vizītes pie ģimenes ārsta – pēc 30 gadu vecuma vismaz reizi gadā.