Analīžu noslēpumi pacientiem. Vēža marķieri

Mūsdienu medicīnā ir divi galvenie mirstības cēloņi – sirds slimības un vēzis. Cīņā ar vēzi medicīna nepārtraukti attīstās un meklē jaunus ceļus ļaundabīgu slimību ārstēšanai. Galvenā problēma – konstatēt vēzi tad, kad pacients vēl jūtas vesels un neplāno apmeklēt ārstu. Vēža marķieru laboratoriskajai diagnostikai ir sava loma šīs problēmas atrisināšanā, jo ir atklāti vairāk nekā divi simti un medicīnā lietoti vairāk nekā divdesmit audzēju marķieri.

Kas ir audzēju marķieri

Audzēju marķieri ir makromolekulas, kuru parādīšanās vai koncentrācijas maiņa serumā vai citā izmeklējamā materiālā saistāmi ar ļaundabīga audzēja ģenēzi un augšanu.

Pēc savas dabas vēža marķieri ir ļoti daudzveidīgi. Visbiežāk audzēju marķierus klasificē pēc ķīmiskās struktūras (olbaltumvielas, glikoproteīni, polipeptīdi, lipīdi, poliamīni u.c.) vai bioloģiskās funkcijas (antigēni, hormoni, fermenti u.c.).

Audzēju marķieru koncentrācijas paaugstināšanās ne vienmēr liecina par vēzi. Tas var būt novērojams pie dažādu orgānu (piemēram, aknu, nieru vai aizkuņģa dziedzera) iekaisuma slimībām. Nelielā koncentrācijā audzēju marķieri var būt arī veselā organismā, jo daļu no šīm vielām izdala veseli audi, un tie piedalās dažādu bioloģisko procesu norisē. Tomēr vairākumā gadījumu marķierus sintezē audzēju audi, tie veidojas kā organisma atbildes reakcija uz audzēju vai atbrīvojas, audzējam sabrūkot. Tāpēc audzēju marķieru koncentrācijas paaugstināšanās pacienta asins serumā, it īpaši nozīmīga paaugstināšanās, ir nopietns pamatojums ārstam padziļināti izmeklēt pacientu. Tālākās izmeklēšanas apjoms un taktika ir atkarīga no konstatētā marķiera veida.

Kāpēc nosaka audzēju marķierus

Audzēju marķieru noteikšanu izmanto dažādiem mērķiem – primārai vēža diagnostikai, labdabīgu un ļaundabīgu audzēju diferenciālai diagnostikai, onkoloģisko slimnieku dinamiskai novērošanai pēc radikālās ārstēšanas, terapijas efektivitātes novērtēšanai, agrīnai ļaundabīgo audzēju recidīvu un metastāžu diagnostikai pirms klīnisko simptomu parādīšanās.

Kādi ir audzēju marķieri

Audzēju marķiera diagnostiskā nozīme ir atkarīga no tā jutības un specifiskuma. No pašreiz zināmiem audzēju marķieriem neviens nav simtprocentīgi jutīgs un simtprocentīgi specifisks. Ir divu veidu audzēju marķieri – marķieri ar augstu specifiskumu, kad novirze no normas liecina par konkrēto orgānu bojājumu, un marķieri, kurus konstatē dažāda tipa audzēju gadījumos.

Piemēram, prostatas specifiskais antigēns (PSA) un PSA brīvais raksturīgs tikai prostatas vēzim, bet audzēju marķieris CA 19-9 var būt paaugstināts aizkuņģa dziedzera vēža vai kuņģa vēža gadījumos. Tāpēc nevar noteikt diagnozi vēzis, pamatojoties tikai uz audzēju marķieru rādītāju. Audzēju marķieru laboratoriskās diagnostikas galvenā priekšrocība ir tā, ka, veicot pacienta asins parauga izmeklēšanu, var noteikt slimību agrīnā stadijā, kad citas diagnostikas metodes (piemēram, ultrasonogrāfija, magnētiskā rezonanse, rentgenogrāfijā u.c.) vēl neparāda novirzes no normas.

Vienā asins paraugā vienlaikus var noteikt vairākus audzēju marķierus. Parasti analīžu rezultāti ir gatavi 24 stundu laikā vai ātrāk.

Visu rakstu lasi žurnāla "ārsts.lv" augusta numurā!