Agnese Ritene: Saaukstēšanās vasarā! Kā tas var būt?

Vasara saistās ar siltu un saulainu laiku, patīkamu peldi vēsā ūdenī, smaržojošu gaisu, ziedošām pļavām un mežiem. Vai iespējams vasarā saaukstēties? Aptiekāri teiks, ka noteikti jā, jo savā ikdienā arī vasaras laikā konsultē pacientus, kuri sūdzas par kakla sāpēm, iesnām, klepu, ausu sāpēm, sliktu pašsajūtu. Statistika liecina, ka gada griezumā var būt pat vairākas augšējo elpošanas ceļu saslimšanas epizodes, pieaugušajiem 2–4 reizes gadā un bērniem 6–8 reizes gadā. Lielāks risks saslimt ir gada aukstajos mēnešos, kas saistās ar palielinātu vīrusu izplatību.

 

Kā var saaukstēties vasarā, un ko darīt

Iestājoties karstam laikam, automašīnās un telpās pastiprināti tiek izmantoti gaisa kondicionētāji, lai vēsinātu telpas un auto salonu un būtu viegli tajās uzturēties. Tomēr bieži vien tiek uzstādīta pārāk zema gaisa temperatūra (vairāk nekā 7 grādu atšķirība) ar vēlmi ātri sasniegt vēsuma efektu. Dažkārt arī tiek ieslēgts maksimāls ventilatora režīms, kad, sēžot automašīnas salonā, mati plīvo. Rezultātā ķermenim ir strauja temperatūras maiņa – atdzišana, kas samazina imunitāti, un organisms kļūst vieglāk uzņēmīgs pret vīrusu infekcijām, kas attiecīgi noved pie saaukstēšanās. Turklāt gaisa kondicionētāji papildus sausina gaisu, padarot sausāku arī ādu un gļotādu, un organisms kļūst uzņēmīgāks pret infekcijas slimībām. Tas pats arī attiecas uz ceļošanu, ja dodamies uz valsti, kuras klimats krasi atšķiras no ierastā, tad ir paaugstināts risks saslimt ar saaukstēšanos, jo īpaši maziem bērniem. Pirms dodaties ceļojumā, padomājiet par aptieciņu ar medikamentu minimumu, ko paņemt līdzi.

Ja nu tomēr saaukstēšanās ir piemeklējusi, jāizvērtē simptomi – klepus, iesnas, vai ir paaugstināta temperatūra. Ja temperatūra nepārsniedz 38,5 °C, var lietot sviedrējošus ārstniecības augus saturošus līdzekļus, kas satur salviju, liepziedus, mārsilu u.c. Būtiska nozīme ir papildu šķidruma lietošanai – 8–10 glāzes ūdens dienā ir jāizdzer obligāti. Ja temperatūra tomēr turas augsta un jūtaties slikti, sāp galva, var lietot pretdrudža un pretsāpju medikamentus – paracetamolu vai ibuprofēnu. Ja ir kairinošs klepus, var lietot kaklā pūšamu aerosolu uz smiltsērkšķu eļļas bāzes, jo eļļas sastāvā ir vitamīni, īpaši, A vitamīns, kam piemīt gļotādu un ādu reģenerējošas īpašības, arī sāpes mazinošas īpašības. Kakla sāpju mazināšanai labi noder sūkājamas tabletes ar lokālu pretsāpju un antibakteriālu iedarbību. Pret klepu labi noder ķīmiska sastāva zāles, gan ārstniecības augu aktīvās vielas saturošas zāles (efejas ekstrakts, Islandes ķērpis, priežu pumpuri, timiāna ekstrakts u.c.), bet uztura bagātinātājus var lietot kā terapijas palīglīdzekļus. Populāro kombinēto saaukstēšanās preparātu lietošana pieļaujama gadījumos, ja pacientam ir visi sastāvam atbilstošie simptomi. Šos preparātus nedrīkst uztvert vieglprātīgi un lietot kā “tējiņas”, jo tie satur pietiekami lielas zāļu devas. Nav nekādas vajadzības dzert zāles pret simptomiem, kādu jums nav. Tomēr, lai izvēlētos piemērotāko medikamentu pacienta vecumam, simptomiem, stāvoklim, saslimšanas ilgumam, pirms tam konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu, rūpīgi izstāstot par visām veselības problēmām. Noteikti uzklausiet farmaceita konsultāciju un ievērojiet zāļu lietošanas norādījumus.

Nepatīkamā aukstumpumpa arī vasarā

Aukstumpumpu (herpes labilis) izraisa vīrusa infekcija. Daudzi ir pamanījuši, ka tik nepatīkamās aukstumpumpas arī bieži parādās tieši vasaras laikā, it īpaši pēc intensīvas sauļošanās, krasām laikapstākļu maiņām, kad aizceļojam uz daudz siltāku vai daudz aukstāku vietu. Aukstumpumpu izraisošais vīruss pēc būtības mīt gandrīz katra cilvēka organismā un ikdienā mums būtiski netraucē, toties tas aktivizējas organismam nelabvēlīgos apstākļos, pavājinoties imunitātei, – periodā pēc slimošanas, bieži vien aukstumpumpa parādās, slimojot ar gripu, pēc lielāka stresa un noguruma periodā.

Aukstumpumpa ir arī ļoti lipīga, un viegli varam aplipināt arī citus mājiniekus. Ko darīt? Pirmkārt, ievērot veselīga dzīvesveida paradumus un profilaksi, lai imunitāte būtu spēcīga. Otrkārt, ārstēšana jāsāk, tikko parādījušies pirmie simptomi – kņudēšana, nieze.

Treškārt, jāievēro personiskās higiēnas pasākumi, jāmazgā rokas pirms un pēc aukstumpumpas apstrādes, lai samazinātu iespēju inficēt citus.

Ko darīt aukstumpumpas gadījumā:

  • pretvīrusu krēmi – aciklovīru, pentaciklovīru saturoši krēmi, kurus lieto uzreiz pēc simptomu parādīšanās, lietošanas biežums ir 5–8 reizes dienā četras dienas. Nelielu daudzumu krēma uzziež tieši uz aukstumpumpas ar tīru pirkstu vai vates kociņu, noteikti jānomazgā rokas pirms un pēc krēma lietošanas;
  • plāksteri, kas dziedē un darbojas kā vairogs un samazina vīrusa izplatību. Plāksteri turas līdz pat 12 h.
  • ēteriskās eļļas ar antiseptisku iedarbību, piemēram, tējas koka eļļa;
  • aptiekā pieejama arī Latvijā ražots higiēniskais lūpu zīmulis, kuru lieto ikdienā profilaktiski, lai samazinātu risku saslimt ar vīrusu.

Kā nesaaukstēties

Daži ieteikumi, lai vasarā nesaslimtu ar saaukstēšanos

  • Ģērbties atbilstoši sezonai – lai nav karsti un lai nav auksti. Jo īpaši jāpiedomā par bērnu apģērbu, lai nebūtu pārmērīgi satuntulēti, bet arī lai nesaltu. Apģērbjot bērnu, jāņem vērā, ka bērni kustas daudz vairāk par pieaugušajiem.
  • Neuzturēties aukstā ūdenī pārmērīgi ilgi.
  • Dzert vēsus dzērienus, bet ne ledainus.
  • Uzmanīgi lietot gaisa kondicionētājus. Pareizi būtu telpas un automašīnas salona gaisu vēsināt pakāpeniski, neslēdzot ļoti zemu temperatūru un neizmantojot ventilatora maksimālo jaudu, pēc iespējas arī ventilatoru gaisa plūsmu novirzīt projām no sevis. Kondicionētājiem telpās būtu jāatrodas tālāk no darbavietas, lai nebūtu tiešas vēsa gaisa plūsmas uz kādu no ķermeņa daļām. Nepārtraukta auksta gaisa plūsma uz kādu no ķermeņa daļām var izraisīt muskuļu savilkumu, galvassāpes, nervu kairinājumu, pat trīszaru nerva un starpribu nervu kairinājumu.

Stiprināsim imunitāti

Lai stiprinātu imunitāti, arī vasarā ir jāievēro vienkārši ieteikumi visam gadalaikam:

  • Kārtīgi izgulēties. Dabā ir iekārtots, ka cilvēks noguļ trešo daļu no sava mūža un miegs ir fizioloģiska nepieciešamība, lai organisms atpūstos, uzkrātu spēkus un enerģiju, apstrādātu dienas laikā iegūto informāciju, atsijājot nevajadzīgo un noglabājot svarīgo. Kvalitatīvam miegam nepieciešams veltīt 6–8 stundas. Bērniem miegam jāvelta garākas stundas – 10–12 stundas, zīdaiņiem – 15–16 stundas. Būtiska ir miega higiēna – gulēšanas režīms – katru dienu iet gulēt un celties vienā un tajā pašā laikā, trīs stundas pirms gulēšanas nelietot kofeīnu saturošus dzērienus, nodrošināt komforta temperatūru guļamistabā, izvēdināt telpas, atslābināties un neskatīties satraucošas ziņas, filmas, nelietot internetu un spēles. Pirms gulētiešanas var iedzert krūzi nomierinošas zāļu tējas – melisas, piparmētras, raudenes, vīgriezes u.c.
  • Lietot sabalansētu un pilnvērtīgu uzturu. Vasara ir laiks, kad jāēd vietējās ogas, augļi, dārzeņi un zaļumi, kas ir bagāti ar vitamīniem, mikroelementiem un darbojas kā antioksidanti.
  • Rūdīties. Baseina apmeklējumu atstāsim gada aukstajiem mēnešiem un vasarā izmantosim dažādas tīras un drošas dabiskas ūdens tilpes, ar kurām Latvija ir īpaši bagāta, – jūru, ezerus, dīķus.
  • Kustēties, kustēties un kustēties. Svaigā gaisā jāuzturas katrā gadalaikā, tomēr vasara ir īpaši piemērota pastaigām un peldēm brīvā dabā. Latvijā ir daudz pastaigu taku, apskates objektu, putnu vērošanas torņu, kuru apmeklējums būs ne tikai labs treniņš, bet arī pozitīvas emocijas. Cilvēkiem, kuriem patīk sacensības gars, ir plašas iespējas piedalīties dažādās kolektīvos velobraucienos, maratonos, orientēšanās sportā utt. Galvenais ir pareizi novērtēt savas spējas un sagatavotības pakāpi.
  • Uzturieties saulītē, bet ar mēru. Saules starojums nepieciešams D vitamīna sintēzei organismā, tāpēc 10–15 min ir ieteicams uzturēties saulītē, nelietojot saules aizsargkrēmu. Tomēr pārmērīga sauļošanas un neaizsargāta āda var izraisīt ādas ātrāku novecošanos, pat termisku apdegumu, kas rada paaugstinātu risku saslimt ar ādas vēzi.
  • Ikdienā lietot pietiekami daudz ūdens – vasarā tie būtu 1,5–2 l ūdens dienā.
  • Atrast laiku nodarbei, kas sagādā prieku un rada pozitīvas emocijas, – dziedāšanai korī, tautisko deju dejošanai, gleznošanai utt.

Lai būtu izdevusies vasara, jāpiedomā par veselīgu dzīvesveidu ikdienā. Droši jautājiet padomu savam ģimenes ārstam vai farmaceitam aptiekā.

 

Agnese Ritene, farmaceite, Centra aptieka Tukumā

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2018. gada jūlija numurā!
Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!