Agnese Ritene: Nepatīkamais klepus

Latvijas ģeogrāfiskais novietojums mums ļauj būt to laimīgo valstu iedzīvotāju vidū, kuri var piedzīvot visus četrus gadalaikus. Pie mums novērojami gan bieži nokrišņi, gan vējaināks un mitrāks laiks.

Gada vidējais gaisa relatīvais mitrums ir 81%, saule mūsu valstī gadā spīd 1790 stundas, kas ir aptuveni puse no iespējamā saules spīdēšanas ilguma. Vidēji rudens un ziemas mēnešos – novembrī, decembrī un janvārī – ir 10–12 dienās saulainas dienas, kurās saule spīd vidēji tikai 2–3 stundas dienā.

Gada vidējā gaisa temperatūra Latvijā ir +5,9 ºC. Visaukstākie mēneši ir janvāris un februāris, kad vidējā gaisa temperatūra ir -4,6 ºC un -4,7 ºC, vidējā minimālā: -7,5 ºC un -7,9 ºC. Siltākais gada mēnesis ir jūlijs.

Šādā klimatā, kam raksturīgas straujas laikapstākļu pārmaiņas, kurām mēs nespējam tik strauji pielāgoties, labi iedzīvojas un vairojas dažādu veidu baktērijas un vīrusi. Parasti tie izraisa augšējo elpošanas ceļu iekaisumus jeb saaukstēšanos, kam raksturīgākās izpausmes ir klepus, kakla sāpes un iesnas, mēdz paaugstināties arī ķermeņa temperatūra. Nereti mēdz būt tikai kāds no šiem simptomiem.

Saaukstēšanās profilakse

Būtiska saaukstēšanās profilaksē ir piemērota apģērba izvēle, ņemot vērā, ka apģērbs nedrīkst būt pārāk plāns vai pārāk biezs. Īpaši tas attiecas uz mazu bērnu apģērbu. Dažkārt vecāki un vecvecāki pārcenšas, saģērbjot mazuli krietni pārspīlēti. Rezultātā bērns sasvīst, un, piekļūstot aukstam gaisam, ir lielāka iespēja saaukstēties.

Gan pieaugušajiem, gan bērniem ir būtiski izvēlēties piemērotus apavus, lai kājas vienmēr būtu siltas un sausas. Tas pats attiecas arī uz kakla rajonu, ko vajag uzturēt siltu un pasargāt no vēja. Tad jau labāk uzvilkt plānāku mētelīti, toties ap kaklu aplikt siltāku šalli.

Veselīgs dzīvesveids ir būtiskākā profilakses sastāvdaļa, jo ar vīrusu saslimst cilvēki, kuru imunitāte ir vājāka un kuru organisms nespēj uzveikt vīrusa izraisītājus. Ikdienas profilakse ir sabalansēts uzturs, pietiekams ūdens patēriņš, fiziskās aktivitātes jebkuros laikapstākļos, svaigs gaiss, veselīgs miegs un atbrīvošanās no kaitīgiem ieradumiem. Vasaras laikā jālieto uzturā svaigas ogas, augļi, dārzeņi, vairāk jāuzturas ārā, jāpeldas, savukārt aukstajā sezonā ir jāseko līdzi, vai savu uzturu nevajadzētu papildināt ar D vitamīnu, zivju eļļu vai multivitamīniem.

Norūdīšanās imunitātei

Rūdīšanās uzlabo organisma aizsargspējas. Rūdīšanās var būt gan gaisa, gan ūdens peldes. Norūdīšanās ir sistemātisks un pakāpenisks asinsrites un nervu treniņš, kuru no fizioloģijas viedokļa vislabāk sākt tieši vasarā, kad āra gaisa un ūdens temperatūras ir komfortablas. Tā ne tikai stiprina imūnsistēmu, bet arī uzlabo cilvēka psihoemocionālo labsajūtu – attīsta organisma spēju pretoties stresam, sliktiem laikapstākļiem, sniedz atslodzi ķermenim un prātam.

Ūdens iedarbojas uz mūsu organismu termiski un mehāniski. Auksta ūdens ietekmē sašaurinās ādas asinsvadi, samazinās siltuma atdeve, nedaudz paaugstinās asinsspiediens un paātrinās sirdsdarbība, tiek tonizēta nervu sistēma, rodas aukstuma sajūta, āda kļūst bālāka un vēsāka. Pēc tam asinsvadi atkal paplašinās, āda kļūst sārtāka, cilvēks sāk justies mundrs un svaigs. Silts ūdens paplašina asinsvadus, pazemina asinsspiedienu, nedaudz palēnina pulsu, atslābina muskuļus un iedarbojas nomierinoši. Mehānisko kairinājumu rada ūdens masas spiediens uz ķermeni (baseinā vai peldoties brīvā dabā) un ūdens kustība (duša, upes straume, jūras viļņi). Ķīmiskais faktors izpaužas kā ūdens iedarbība uz ādas receptoriem.

Rūdīšanās jāsāk pakāpeniski, pieradinot organismu pie temperatūras izmaiņām. Ar laiku peldes vēsā ūdenī būs ikdienas neatņemama sastāvdaļa. Pie rūdīšanās varētu pieskaitīt arī pirts rituālu, kur pamīšus karsējas augstā temperatūrā, kairina ādas receptorus, peroties ar pirts slotām, un tad dzesējas vēsā/aukstā ūdenī.

Ja tomēr ir klepus

Pēc būtības klepus ir organisma aizsargreflekss, kas attīra bronhus un augšējos elpceļus. Izšķir sausu klepu un produktīvu klepu jeb klepu ar krēpām.

Sausa klepus gadījumā, ja tas nav ilgāks par divām dienām, ieteicamas sūkājamās tabletes un lokāli lietojami aerosoli, kas satur eikalipta, anīsa, Islandes ķērpja vai piparmētras u.c. ēteriskās eļļas. Gļotādu nomierinoša un reģenerējoša iedarbība ir aerosoliem, kas veidoti uz smiltsērkšķu eļļas bāzes, dažkārt pievienotas arī kliņģerītes, piparmētras, citronu ēteriskās eļļas. Pašsajūtu uzlabo arī hialuronskābi saturošas sūkājamās tabletes ar nomierinošu un/vai mitrinošu darbību. Var izmantot arī anestezējošas vielas (piemēram, lidokaīnu) saturošu aerosolu, kas parasti ir kombinācijā ar kādu iekaisumu mazinošu antiseptisku vielu. Tas noņems kairinošo klepu un atvieglos pašsajūtu.

Ja sauss klepus ir ilgāk par 2–3 dienām, lieto pretklepus līdzekļus (piemēram, dekstrometorfānu vai ārsta parakstītas recepšu zāles prenoksdiazīnu), kas apslāpē klepu un samazina tā biežumu. Pieļaujama arī kombinācija ar prethistamīna līdzekļu lietošanu (2–3 dienas), jo tiem piemīt pretklepus darbība. Tikko attīstās produktīvs klepus, terapija jāmaina, lai izvairītos no šķidruma uzkrāšanās elpceļos. Kombinētie pretsaaukstēšanās līdzekļi parasti satur vienu vai divus pretklepus līdzekļus un arī prethistamīna līdzekli, tāpēc pirms to izvēles vajadzētu konsultēties ar farmaceitu, vai tas būs piemērotākais variants. Produktīva (ar krēpām) klepus gadījumā kombinētos prettsaaukstēšanās līdzekļus neiesaka.

Produktīvam (mitram) klepum raksturīga pastiprināta krēpu veidošanās. Pastiprināto sekrēciju rada kairinājums elpceļos, kas var būt saistīts gan ar infekciju, gan alerģiju vai arī smēķētāju klepu (skropstiņepitēlija funkciju traucējumi).

Produktīva klepus gadījumā lieto atkrēpojošos un mukolītiskos līdzekļus: acetilcisteīnu, karbocisteīnu, ambroksolu, bromheksīnu. Mukolītiskie līdzekļi šķidrina krēpas, tāpēc ir vieglāk atklepot. Bieži šie līdzekļi ir inhalējami, bet var būt arī tablešu vai sīrupa veidā. Atkrēpošanas līdzekļi veicina atkrēpošanu, atvieglojot klepu.

Medikamenti produktīva klepus ārstēšanai veicina klepus refleksu, paplašina bronhus, veido un šķidrina krēpas un izvada tās no elpceļiem. No dabas līdzekļiem produktīva klepus gadījumā izmanto priežu, timiāna, Islandes ķērpja, ceļtekas, mārsila ekstraktus. Pacientam, kam jālieto šādi preparāti, vēlams uzņemt papildu šķidrumu – preparātus ieteicams lietot kopā ar bronhu tējām, jo karstā tēja atvieglo krēpu izvadīšanu.

Svarīgi atcerēties!!

  • Atkrēpošanas līdzekļu lietošanas pirmajās 2–3 dienās klepus var pastiprināties, kas norāda, ka ārstēšana ir efektīva un krēpas tiek izvadītas ārā.
  • Šī iemesla dēļ šīs grupas līdzekļus lieto vismaz trīs stundas pirms gulētiešanas.
  • Lietojot atkrēpošanas līdzekļus, svarīgi uzdzert krietnu glāzi ūdens, jo krēpu mīkstināšanai nepieciešams šķidrums. Iesaka lietot atkrēpošanas līdzekļus kopā ar ārstniecības augu tējām, taču to nevajadzētu darīt pirms gulētiešanas. Atkrēpošanas līdzekļus nevajag lietot, ja elpceļos nav krēpu.

Produktīvs klepus var būt arī kā aizdegunes pilēšanas simptoms, ko ierosina iesnas, alerģisks rinīts vai rinosinusīts. Šajā gadījumā klepus ārstēšana jāveic no deguna puses, un ieteicams skalot degunu ar jūras ūdeni saturošiem līdzekļiem.

Papildu ieteikumi klepus gadījumā

  1. Papildu šķidruma lietošana – jāizdzer vismaz divi litri dienā, īpaši vērtīgs ir silts šķidrums: tēja, buljons, zupa. Tomēr jāatceras, ka dažiem pacientiem ar sirds un nieru slimībām papildu šķidruma uzņemšana nav ieteicama.
  2. Istabas gaisa mitrināšana – tas uzlabo elpceļu gļotādas funkcijas.
  3. Elpošanas vingrinājumi, kas uzlabo šķidruma/krēpu izvadīšanu no plaušām.
  4. Var izmantot arī ēteriskās eļļas saturošas ziedes, kuras plānā kārtiņā lieto uz krūtīm, starp lāpstiņām un uz kāju pēdām. Neiesaka, ja ir alerģiskas reakcijas.

Obligāti jādodas pie ārsta!!

  • Ja klepus ir maziem bērniem – līdz divu gadu vecumam.
  • Ja ir drudzis virs 39 °C.
  • Ja elpošanas kustības un klepus izraisa sāpes.
  • Ja elpošana ir apgrūtināta.
  • Ja klepus ar nemainīgu stiprumu ir ilgāk par trim nedēļām.
  • Ja krēpas ir ar asins stīdziņu piejaukumu vai sarkanbrūnā krāsā.

Pret klepu nedrīkst izturēties vieglprātīgi, jo tas var liecināt arī par citām slimībām vai būt kā zāļu lietošanas blakusparādība. Neārstēts vai nepareizi ārstēts klepus var novest pie smaga elpceļu un pat plaušu iekaisuma, tāpēc vienmēr konsultējieties ar savu ģimenes ārstu vai farmaceitu.

Agnese Ritene- Farmaceite

Centra aptiekas Tukumā vadītāja

Elizabetes ielā 8 Tukumā

Tālr. 22009187,

www.manaaptieka.lv

 

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2019. gada janvāra numurā!
Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!