Agnese Ritene: Mājas aptieciņas veidošanas pamatprincipi

Katras ģimenes mājas aptieciņas saturu nosaka vairāki faktori – ģimenes locekļu vecums, hroniskās saslimšanas, dzīvesvieta un cits. Jebkurā gadījumā lietderīgi ir savlaicīgi nodrošināties ar nelielu zāļu un pārsienamo līdzekļu sortimentu, lai esam sagatavoti neparedzētām dzīves situācijām.

Katrs no mums biežāk vai retāk saskaras ar kādām veselības problēmām. Vienam mēdz sāpēt galva, otrs laiku pa laikam saaukstējas, citam mēdz būt alerģiskas reakcijas un tā tālāk. Katrs veido savu mājas aptieciņu, vadoties no savām vajadzībām un dažkārt mājas aptieciņu neveido apzināti, bet gan tā izveidojusies laika gaitā. Mājas aptieciņā nepieciešamo medikamentu minimumu nosaka biežākās veselības problēmas, ar kādām varētu saskarties ikviens no mums.

Kam vienmēr vajadzētu būt mājas aptieciņā?

  1. No diagnostikas līdzekļiem mājās noteikti jābūt termometram, lai varētu izmērīt precīzu ķermeņa temperatūru nevis vadītos tikai pēc sajūtām. Ja ir tendence uz paaugstinātu asinsspiedienu, tad ieteicams iegādāties asinsspiediena aparātu lietošanai mājas apstākļos un ikdienā ieviest asinsspiediena dienasgrāmatu mērījumu fiksēšanai.
  2. Mājas aptieciņā jābūt arī medikamentiem pret paaugstinātu ķermeņa temperatūru un dažāda veida sāpēm, kur attiecīgi pirmās izvēles medikaments bērniem un pieaugušajiem ir paracetamols. Efektīvs augstas temperatūras samazināšanā ir arī ibuprofēns. Kombinētos pretsaaukstēšanās līdzekļus jālieto tikai gadījumos, kad ir visi sastāvam atbilstošie simptomi.
  3. Mājas aptieciņa jābūt arī zālēm, kas mazina nepatīkamus saaukstēšanās simptomus. Deguna pilieni vai aerosols, kas atvieglo elpošanu un mazina gļotādas tūsku. Kakla sāpes mazinošas sūkājamās tabletes vai aerosols.
  4. Mājas aptieciņā jābūt arī zālēm gremošanas traucējumu gadījumā. Gremošanas sistēmas galvenais uzdevums ir apēstās barības pārveidošana līdz sastāvdaļām, ko organisms spējīgs uzņemt un lieko izvadīt. Caurejas gadījumā ir būtiski papildus uzņemt šķidrumu un lietot probiotikas, kas normalizē zarnu mikrofloru un būtiski paātrina atveseļošanās laiku. Caurejas mazināšanai var lietot drošus līdzekļus - adsorbentus. Fermentus saturoši medikamenti noder gadījumā, ja apēsta “smagi gremojama” pārtika un nepieciešami papildus gremošanas fermenti.  Dažkārt novēro arī funkcionālu vēdera uzpūšanos, kas saistīta ar nepareiza uztura izvēli. Būtiski ir samazināt nepatīkamās sūdzības – pilnuma sajūtu, sliktu dūšu, atraugas, kur arī lieliski palīdz adsorbentu  (diosmektīns, aktivētā ogle) kā arī probiotiku lietošana. Zarnu trakta motoriku uzlabo arī ārstniecības augus saturoši produkti - ķimenes, fenheļa un anīsa augļi.
  5. Mājas aptieciņā jābūt līdzekļiem sadzīves traumu gadījumā – dekspantenolu saturošs pretapdegumu aerosols vai krēms, ko izmanto nelielu saules, liesmas vai karsta ūdens apdegumu pirmajai palīdzībai un dziedēšanai. Nelielu nobrāzumu, brūču apstrādei un kopšanai jānodrošinās ar antiseptisku spreju, ziedi vai gēlu. Mājās jābūt arī pārsienamo materiālu komplektam un dažādu izmēru plāksteriem. Sasitumu, sastiepumu, muguras sāpju, sporta traumu gadījumā efektīvi ir gēli un krēmi, kas mazina iekaisumu un sāpes.
  6. Īpaši pavasara un vasaras sezonā ir aktuāli, lai mājas aptieciņā būtu alerģiju mazinošas zāles. Tās mazina alerģisku reakciju simptomus, kas lielākoties izpaužas kā tekošs deguns, asarojošas acis un nātrene. Kukaiņu kodumiem, saules izraisītai alerģiskai reakcijai noderēs ārīgi lietojami gēli un krēmi, kas mazina niezi, pietūkumu, ādas apsārtumu.

Pret savu veselību jāizturas atbildīgi. Šķietami viegli slimības simptomi tik pat labi var liecināt par nopietnu saslimšanu, tāpēc jebkurā gadījumā drošāk ir konsultēties ar ārstu vai farmaceitu. Speciālistu konsultācija zāļu izvēlē vienmēr nepieciešama arī grūtniecēm, barojošām māmiņām un bērniem.

Kā pareizi uzglabāt zāles mājas apstākļos

Mājas aptieciņas uzglabāšanas procesā, galvenais ir ievērot divus nosacījumus:

  • pirmkārt, saglabāt zāļu kvalitāti visā uzglabāšanas laikā līdz zāļu izlietošanas brīdim vai derīguma termiņa beigām;
  • otrkārt, nodrošināt zāļu drošu uzglabāšanu – nepieejamību bērniem.

Katrs ražotājs norāda, kāda ir augstākā temperatūras robeža zāļu uzglabāšanai. Lielākā daļa bezrecepšu zāļu jāuzglabā līdz 250C (istabas temperatūra) vai 300C, tomēr atsevišķas zāļu formas uzglabā vēsā vietā (no 8 līdz 150C) vai pat aukstā vietā (2 līdz 80C). Mājas apstākļos vēsu un aukstu vietu nodrošina ledusskapis. Zāļu krājumu uzglabāšanai jāizvēlas sausa vieta, tāpēc paaugstinātā mitruma dēļ zāļu krājumus nevajadzētu uzglabāt vannas istabā. Tāpat zāles labāk ievietot kādā slēgtā kastē, lai pasargātu no tiešiem saules stariem. Būtiski ir ievērot brīdinājumu zāles novietot bērniem nepieejamā vietā, jo krāsainās tabletītes, kapsuliņas un to forma rada asociācijas ar konfektēm, turklāt bērniem domātās zāļu formas tiešām arī ir garšīgas un rada vilinājumu izēst tukšu paciņu.

Ja mājās ir dzīvnieki, tad noteikti jāpadomā arī par zāļu nepieejamību  mīluļiem. Dzīvnieki var spēlējoties sagrauzt zāļu iepakojumu un tikt pie to satura.

Ideālā variantā zāļu uzglabāšanai būtu jāizvēlas kaste ar vāku, ko novieto virtuves vai istabas kādā no augšējiem plauktiem, pēc iespējas tālāk no radiatoriem.

Zāļu derīguma termiņš ir norādīts uz zāļu ārējā un arī uz iekšējā iepakojuma, ja tāds ir. Zāles ir derīgas lietošanai un drošas visā derīguma termiņa laikā, ja tās ir pareizi uzglabātas. Ja zāļu derīguma termiņš kādu iemeslu dēļ nav nosakāms, tās lietot nedrīkst.

Īpaša uzmanība jāpievērš šķidrajām zāļu formām, piemēram, sīrupiem, suspensijām, ziedēm, geliem, jo neatvērts to iepakojums var būt derīgs vairākus gadus, taču pēc atvēršanas – vien dažus mēnešus. Uzmanīgiem jābūt ar acu pilieniem – tie visbiežāk jāizlieto viena mēneša laikā pēc atvēršanas. Pēc derīguma termiņa beigām pilieni nav sterili. Ja derīguma termiņš vēl nav beidzies, bet ir redzamas vizuālas izmaiņas, piemēram, nogulsnes, mainījusies struktūra vai krāsa, arī šādus medikamentus lietot nedrīkst. Zāļu derīguma termiņš pēc atvēršanas vai sagatavošanas norādīts uz iepakojuma, bet noteikti jautājiet padomu farmaceitam. Ieteicams uz zāļu iepakojuma uzrakstīt to atvēršanas datumu, lai zinātu, cik ilgi tās vēl ir derīgas.

Mājas aptieciņas revīzija. Ko darīt ar nederīgām zālēm?

Mājas aptieciņas pārbaudi vēlams veikt divas reizes gadā – pirms vasaras un pirms ziemas sezonas sākuma.

Jāpievērš uzmanība, vai visām zālēm ir skaidri salasāms nosaukums, vai nav mainījies to izskats, vai ir zināmi lietošanas nosacījumi, vai zāļu derīguma termiņš nav beidzies.

Ja zāles ir derīgas, tās var novietot tālākai uzglabāšanai. Nederīgas zāles nedrīkst izmest sadzīves atkritumos vai noskalot kanalizācijā, jo tie ir bīstamie atkritumi un tādējādi ķīmiski aktīvās vielas nokļūst notekūdeņos un tālāk dabā.

Nederīgās zāles iespējams nodot atsevišķās aptiekās. Lai zāles nodotu aptiekā, tās jāizņem no kastītes, rūpīgi jāaizskrūvē vāciņus pudelītēm un tūbiņām, jāieliek maisiņā.

Saplīsušus dzīvsudraba termometrus jāievieto plastmasas pudelē vai traukā, rūpīgi jāaizskrūvē vāku un jānodod aptiekā.

Pirms nesat zāles uz aptieku, noskaidrojiet, vai konkrētā aptieka pieņem nederīgās zāles.

Foto: Pexels.com

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2023. gada augusta numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!

 

Smecta