Agita Medne: Neredzamais senioru drauds – kaulu slimības

Lai cik strauja bijusi dzīve, mūža nogalē gan ikdienas ritms, gan arī mūsu pašu soļi kļūst lēnāki un apdomīgāki. Fizisks nesteidzīgums, saudzējot locītavas un vairoties no sāpēm, visbiežāk ir vecuma nepatīkamā pavadoņa – kaulu slimību – sekas. Senioru vecumā izpaužas dzīves laikā uzkrātie veselību negatīvi ietekmējošie faktori un palēninās atjaunošanās procesi organismā – arī kaulu reģenerācija. Mūsdienās, pateicoties ārstu kompetencei, ārstniecības un diagnostikas attīstībai, no kaulu slimībām iespējams izvairīties vai vismaz atvieglot to norisi, saglabājot kustību prieku un spēkus vēl ilgus gadus.

Klusējošā epidēmija – osteoporoze!

Visizplatītākā kaulu slimība senioru vecumā nemainīgi ir osteoporoze – hroniska un progresējoša slimība, kuru raksturo samazināta kaulu masa un kaulu struktūras izmaiņas, rezultātā samazinās kaulu izturība un būtiski pieaug lūzumu risks. Pasaulē no osteoporozes cieš aptuveni 200 miljoni cilvēku. Sabiedrībai novecojot, saslimšanas gadījumu skaits ik gadu pieaug. Sievietes šī slimība pārsvarā skar menopauzē pēc 50 gadu vecuma, savukārt vīriešus – andropauzē pēc 65 gadu vecuma. Kauli ir dzīvi, tāpēc to noārdīšanās un veidošanās norisinās visu cilvēka mūžu.

Bērnībā un pusaudža gados kaulu augšana ir straujāka par kaulu veco daļu noārdīšanos. Veselam pieaugušajam šis process ir līdzsvarā. Osteoporoze attīstās, ja ir izjaukts līdzsvars starp kaulu veidošanās un noārdīšanās procesiem – kauls noārdās ātrāk nekā atjaunojas.

Osteoporozes risku nosaka:

• Ģenētiskie faktori – vai kādam no tuvākajiem asinsradiniekiem bijusi osteoporoze un osteoporotiski lūzumi.
• Cilvēka piederība kādai no rasēm – eiropieši un aziāti ir pakļauti lielākam osteoporozes riskam.
• Fiziskās aktivitātes – nepietiekama fiziskā slodze mūža laikā.
• Uztura īpatnības un ēšanas paradumi – veģetāriešiem un jo sevišķi vegāniem ir lielāka iespēja saslimt ar osteoporozi.
• Dažādas slimības: onkoloģiskās slimības, diabēts, endokrīnās slimības, multiplā skleroze u.c.
• Medikamentu lietošana – glikokortikosteroīdi, daži onkoloģijā un psihiatrijā izmantotie medikamenti.
• Nepietiekama uztura uzņemšana bērnībā, kad intensīvi veidojas kaulu masa.
• D vitamīna trūkums vai deficīts organismā.

Lai arī par osteoporozi runāts bieži, tomēr arvien novērojama tendence pacientiem par šo slimību uzzināt jau novēlotā stadijā – pēc negaidītiem kaulu lūzumiem.

Lūzums bez brīdinājuma

Pasaulē osteoporoze ik gadu izraisa vairāk nekā 1,5 miljonus kaulu lūzumu. Latvijā pēc aptuveniem statistikas datiem osteoporozes izraisīti lūzumi skar 200 000 pacientu – katru trešo sievieti pēc 50 gadu vecuma un katru piekto vīrieti.

Osteoporozes izraisītie lūzumi rodas pat pēc mazas enerģijas kritiena vai vienkārši spontāni, bez redzama iemesla, piemēram, saliecoties klājot gultu. Mazas enerģijas kritiens ir kritiens, kas noticis, vienkārši nokrītot, ejot pa līdzenu virsmu, nekur nepakāpjoties vai krītot no neliela augstuma. Šādam kritienam parastos apstākļos nevajadzētu radīt nopietnas sekas.

Osteoporozei raksturīgākās lūzuma vietas ir gūžas kaula kakliņa lūzums, mugurkaula skriemeļu lūzums, spieķa kaula lūzums tipiskā vietā (delnas locītavas rajonā), kā arī pleca kaula ķirurģiskā kakliņa lūzums, tās ir vietas, kur ir daudz spongiozā jeb šūnainā kaula un mazāk kompaktā kaula, jo osteoporoze vispirms skar tieši šo spongiozo kaulu.

Pēc Starptautiskās Osteoporozes asociācijas sniegtajiem datiem, 20% pacientu pirmajā gadā pēc gūžas kaula lūzuma mirst, 30% – sadzīvo ar kustību traucējumiem, invaliditāti vai pilnīgu nespēju sevi aprūpēt, samazinās dzīvildze. Atveseļošanās pēc šiem lūzumiem ir ilgstoša un dārga, turklāt pēc pirmā lūzuma bieži seko atkārtoti lūzumi. Osteoporoze var apgrūtināt arī citu veselības problēmu ārstēšanu, piemēram, protezēšanas operācijas. Tātad galvenais uzdevums cīņa ar osteoporozi ir nepieļaut pirmo lūzumu! Tas ir iespējams, laikus veicot osteoporozes diagnostiku.

Apsteidzot nelaimi – glābjošā diagnostika

Osteoporoze var būt primāra (var attīstīties pēc menopauzes un andropauzes) vai sekundāra – kā hroniskas slimības vai medikamentu lietošanas sekas. Pašlaik visplašāk lietotā metode, kā diagnosticēt osteoporozi, ir osteodensitometrija (DXA) – kaulu minerālā blīvuma mērījums. Osteodensitometrijas izmeklējums ir diagnostikas zelta standarts. Metodes pamatā ir divu dažādu intensitāšu rentgenstaru atšķirīgā absorbcija dažāda apjoma un blīvuma audos, iegūtos rezultātus salīdzina ar vecumam un dzimumam atbilstošu pieņemto normu. Diagnostika ilgst aptuveni 15–20 minūtes, tā ir nesāpīga, un izmantotais rentgenstarojums – minimāls. Turklāt “Veselības centra 4” filiālē “Diagnostikas centrā” ir uzstādīta jaunākās paaudzes osteodensitometrijas iekārta ‑ “Hologic Horizon W” osteodensitometrs, kas diagnostiku ļauj veikt ar vēl mazāku starojuma devu, augstāku precizitāti un attēlu izšķirtspēju, turklāt ar šīs iekārtas palīdzību iespējams veikt pilnīgu ķermeņa kompozīcijas noteikšanu un analīzi, kas, ņemot vērā kaulu slimību saistību ar lieko vai nepilnīgo svaru, ir ļoti svarīgi.

Standarta mērījumu vietas ir L1–L4 mugurkaula jostas daļas skriemeļi, augšstilba kaula augšējā trešdaļa, nepieciešamības gadījumā – apakšdelma spieķa kaula distālā (delnai tuvākā) trešdaļa.

Latvijā osteodensitometrija ar ģimenes ārsta nosūtījumu ir valsts apmaksāta (pacientam jāmaksā tikai noteiktā pacienta iemaksa).

Kad un kam jāveic osteodensitometrija?

• Visām sievietēm pēc 65 gadu vecuma.
• Vīriešiem pēc 70 gadu vecuma.
• Sievietēm, kurām menopauze iestājusies pirms 45 gadu vecuma.
• Gan sievietēm, gan vīriešiem, kuriem osteoporoze varētu būt iedzimta – tā bijusi kādam no pirmās pakāpes radiniekiem.
• Ja ir bijis kaula lūzums maznozīmīgas traumas rezultātā vai bez traumas.
• Ja novērots auguma garuma samazinājums par 3–4 cm salīdzinājumā ar augumu 30 gadu vecumā, mugurkaula krūšu daļas pastiprināts izliekums (kifoze), ilglaicīga imobilitāte.
• Ja noteikts nepietiekams D vitamīna un kalcija daudzums organismā.
• Blakusslimību gadījumā – reimatoīdais artrīts, ilgstoši neārstētas vairogdziedzera slimības, kuņģa un zarnu trakta slimības, hipogonādisms (nepietiekama dzimumdziedzeru funkcija), mielomas slimība, hroniskas nieru slimības, diabēts, onkoloģiskas slimības, anoreksija.
• Ja ķermeņa svars mazāks par 58 kg.
• Cilvēkiem, kuriem ikdienā ir sēdošs darbs un mazkustīgs dzīvesveids.
• Ja orālie glikokortikoīdi lietoti ilgāk par 3 mēnešiem.
• Ilgstošu kaitīgu ieradumu gadījumā – ja smēķē, pārmērīgi lieto alkoholu, kafiju un tēju (melno, zaļo) – 5–6 krūzītes dienā.

Ārstēšana un prevencija

Lai arī osteoporoze visbiežāk skar tieši vecāka gada gājuma pacientus, tās novēršana sākas jau cilvēka dzimšanas brīdī.

Veselīga un atbildīga dzīvesveida ieteikumi jāievēro visa mūža garumā:

• jāseko pietiekamam D vitamīna (palīdz uzsūkties kalcijam) līmenim organismā;
• fiziski aktīvs dzīvesveids visa mūža garumā;
• sabalansēts uzturs (noteikti jāiekļauj olbaltumvielas, produkti, kas satur kalciju un D vitamīnu);
• smēķēšanas un pārmērīgas alkohola lietošanas atmešana;
• regulāri ārsta apmeklējumi.

Tā kā osteoporoze ir visas pasaules veselības problēma, pastāvīgi notiek arvien jauni ārstniecības metožu pētījumi un neefektīvo medikamentu nomaiņa. Pašlaik osteoporozes ārstēšanā izmanto bisfosfonātu grupas medikamentus, cilvēka monoklonālo antivielu medikamentu, hormonu aizstājterapiju, selektīvos estrogēna receptoru modulatorus, paratireoīdo hormonu. Ārstniecības kursu nedrīkst sākt, pārtraukt vai regulēt patvaļīgi – tikai ārsts var noteikt, kurš medikaments pacientam ir vispiemērotākais.

Veselības aprūpes speciālisti pastāvīgi uzsver – lai osteoporozes ārstēšana būtu efektīva un cilvēks maksimāli ilgāk saglabātu savas dzīves kvalitāti, ir nepieciešams laikus veikt diagnostiku un dialogs ar ārstu. Ja esat osteoporozes riska vecuma grupā, jūtat pašsajūtas izmaiņas vai jums ir aizdomas, ka dzīves laikā ilgstoši esat bijis pakļauts slimības riska faktoriem, konsultējieties ar savu ģimenes ārstu par tālākiem izmeklējumiem – vēl pirms osteoporozes izraisītiem lūzumiem un smagākām slimības sekām.

Starptautiskā Osteoporozes fonda jautājumi, lai izvērtētu kaulu veselību

Veicot šo testu, vienas minūtes laikā iespējams noteikt, vai jums ir paaugstināts osteoporozes risks. Atzīmējiet atbilstošo atbildi ar X. Pēc aizpildīšanas parādiet testu savam ārstam. Šis tests nediagnosticē osteoporozi!

Apstiprinošas atbildes norāda uz klīniski pierādītiem riska faktoriem, kas palielina iespēju saslimt ar osteoporozi, bet ne pašu slimību.

Riska faktori, kurus nevarat ietekmēt:

1. Vai kādam no jūsu vecākiem bija diagnosticēta osteoporoze vai bija kaulu lūzums nenozīmīgas traumas rezultātā vai bez traumas?

Jā         Nē

2. Vai kādam no jūsu vecākiem bija izteikts muguras krūšu daļas izliekums (kupris)?

Jā         Nē

3. Vai jums ir vairāk nekā 40 gadu?

Jā         Nē

4. Vai jums pēc 18 gadu vecuma ir bijis kaulu lūzums nenozīmīgas traumas rezultātā vai bez traumas?

Jā         Nē

5. Vai pēdējā gada laikā esat kritis vairāk nekā vienu reizi, un vai jums ir bailes nokrist, jo jūtaties nestabili?

Jā         Nē

6. Vai pēc 40 gadu vecuma jūsu auguma garums ir samazinājies par 3 vai vairāk centimetriem?

Jā         Nē       Man ir mazāk nekā 45 gadi

7. Vai jūsu ķermeņa svars ir samazināts (mazāks nekā 58 kg)?

Jā         Nē

8. Vai jūs lietojat medikamentus tablešu veidā, ko sauc par glikokortikosteroīdiem (piemēram, prednizolons, metilprednizolons vai deksametazons), ilgāk par 3 mēnešiem? Šie medikamenti jālieto, piemēram, bronhiālās astmas vai reimatoīdā artrīta gadījumā.

Jā         Nē

9. Vai jūs slimojat ar reimatoīdo artrītu?

Jā         Nē

10. Vai jūs slimojat ar kādu no te minētajām slimībām: 1. tipa cukura diabēts, pastiprināta vairogdziedzera darbība jeb hipertireoze, pastiprināta epitēlijķermenīšu darbība jeb hiperparatireoīdisms, kuņģa un zarnu trakta slimības, piemēram, celiakija vai Krona slimība?

Jā         Nē

Jautājumi sievietēm:

11. Vai jums menopauze iestājās pirms 45 gadu vecuma?

Jā         Nē       Man ir mazāk nekā 45 gadi

12. Vai jums kādreiz ir izzudušas menstruācijas ilgāk nekā 12 mēnešus (neņemot vērā grūtniecību, menopauzi vai dzemdes operācijas)?

Jā         Nē

13. Vai jums līdz 50 gadu vecumam kāda iemesla dēļ ir bijusi ķirurģiska olnīcu operācija, kuras rezultātā tās tika izoperētas bez tālākas hormonu aizvietošanas terapijas?

Jā         Nē

Jautājumi vīriešiem:

14. Vai Jums ir erektila disfunkcija, seksuālās vēlmes pazemināšanās vai citi simptomi, saistīti ar testosterona līmeņa pazemināšanos?

Jā         Nē

Riska faktori, kurus jūs varat ietekmēt:

15. Vai jūs lietojat alkoholu – vairāk nekā 2 vienības dienā (1 alkohola vienība ir 250 ml alus vai 80 ml vīna, vai 25 ml stiprā alkohola)?

Jā         Nē

16. Vai jūs pašreiz smēķējat vai esat kādreiz smēķējis?

Jā         Nē

17. Vai jūs ikdienā fiziskām aktivitātēm veltāt mazāk nekā 30 minūtes (piemēram, pastaigas, skriešana, mājas vai dārza kopšana)?

Jā         Nē

18. Vai jūs ikdienā atturaties no piena produktu lietošanas, vai jums ir alerģija no tiem (un papildus nelietojat kalciju saturošus medikamentus)?

Jā         Nē

19. Vai jūs ikdienā pavadāt mazāk nekā 10 minūtes saulē ar atklātu seju (un papildus nelietojat D vitamīnu saturošus medikamentus)?

Jā         Nē

Testu pēc Starptautiskā Osteoporozes fonda materiāliem sagatavojusi Maija Mukāne, interniste un endokrinoloģe

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2019. gada jūlija numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!