Neviena cita slimība valstī nenodara tik lielus zaudējumus ekonomikai un labklājībai kā gripa

Neviena cita slimība valstī nenodara tik lielus zaudējumus ekonomikai un labklājībai kā gripa, ceturtdien preses konferencē par gripu teica Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Viņš norādīja, ka, neraugoties uz bieži vien īsu epidēmijas ilgumu, ikgadējais gripas izraisītās ekonomiskās un veselības aprūpes slogs ir ievērojams.

Perevoščikovs uzsvēra, ka gripas epidēmijas sākumu ir grūti prognozēt, taču parasti gripas slimojošo skaits sāk pieaugt decembrī, kas nozīmē, ka janvāra pēdējā nedēļā varētu tikt sasniegta gripas epidēmijas kulminācija, tomēr ar nosacījumu, ka viss notiek kā ierasts.

SPKC speciālists atgādināja, ka pērn no gripas bojā gāja 76 cilvēki, turklāt visiem no viņiem bija viena vai vairākas hroniskas slimības. Vismaz 14 gadījumos inficēšanās ar gripu notika slimnīcā.

Gripa ir akūta, īpaši lipīga vīrusu infekcijas slimība, kas skar elpceļus un var izraisīt smagas komplikācijas. Gripa Latvijā parasti parādās ziemas mēnešos un pavasara sākumā. Tā strauji izplatās no cilvēka uz cilvēku, sasniedzot epidēmijas līmeni. Latvijā epidēmijas laikā ar gripu slimo 5% līdz 15% iedzīvotāju.

Perevoščikovs sacīja, ka parasti gripas slimnieks inficē līdz diviem cilvēkiem, kuri nav imūni pret gripu, tomēr, tā kā inkubācijas periods ir īss, infekcija izplatās ļoti strauji, turklāt cilvēks ir infekciozs pirms viņam parādās simptomi.

Gripa ir bērnu un jauniešu infekcija, tāpēc, pēc speciālista paustā, bērni lielākoties ir infekcijas avoti saviem vecākiem, savukārt vecāki šo slimību aiznes uz darbu. Šī iemesla dēļ nedrīkst aizmirst par bērnu vakcinēšanu. Kaut arī bērnus līdz sešiem mēnešiem nevar vakcinēt, zīdaini iespējams pasargāt, ja vakcinējusies ir māte un pārējie ģimenes locekļi, piebilda Perevoščikovs.

Viņš informēja, ka katru gadu Eiropas Savienības (ES) valstīs sezonālā gripa var izraisīt līdz pat 50 miljoniem simptomu gadījumu un katru gadu mirst līdz pat 70 000 iedzīvotāju.

Pēc Veselības ministrijas (VM) paustās informācijas, aizvadītajā gripas sezonā saslimušo skaits bija gandrīz divas reizes lielāks nekā iepriekšējā sezonā un gripas izraisīto pneimoniju skaits, kad bija nepieciešama pacientu hospitalizācija, bija par trešdaļu lielāks nekā 2015.-2016.gada sezonā. Vissmagāk gripa pagājušajā sezonā skāra gados vecākus cilvēkus.

Latvijā ir vieni no zemākajiem pretgripas vakcinācijas rādītājiem Eiropā. Katru gadu pret gripu vakcinējas mazāk nekā 1% Latvijas iedzīvotāju un vecuma riska grupā virs 65 gadiem - no 2% līdz 4%, uzsver VM.

Kā norāda SPKC, gripas vīrusi nepārtraukti mainās un to mainīgās dabas dēļ cilvēki ar gripu slimo katru gadu, tāpēc arī katru gadu tiek izstrādāta jauna gripas vakcīna un pret to jāvakcinējas atkārtoti.

Gripas pazīmes parasti parādās 48 līdz 72 stundās pēc inficēšanās. Slimībai raksturīgs pēkšņs sākums un tādas pazīmes kā drudzis, nespēks, stipras galvassāpes, rīkles iekaisums, kas izraisa stipras sāpes, aizlikts deguns, sauss klepus, "kaulu laušanas" sajūta un sāpes acu ābolos.