9 no 10 Latvijas iedzīvotājiem nejūtas patiešām veseli

Teju puse Latvijas iedzīvotāju jeb 48 % domā, ka viņiem ir salīdzinoši laba veselība, taču pilnīgi veseli jūtas vien 13 % aptaujāto. Savukārt četri no desmit iedzīvotājiem (38 %) uzskata, ka viņiem ir slikta veselība – kā drīzāk sliktu savu veselību vērtē trešdaļa (28 %) aptaujāto, bet kā pavisam sliktu – 9 %, liecina Mana aptieka & Apotheka nu jau astotā ikgadējā Veselības indeksa pētījuma dati.

Veselāki jūtas respondenti, kuri kopumā savu dzīvesveidu vērtē kā veselīgu, kā arī tie, kuri uzskata, ka veic pietiekami daudz fizisko aktivitāšu, un tie, kuri ieguvuši augstāko izglītību. No tiem, kuri savu dzīvesveidu vērtē kā neveselīgu, tikai 2 % jūtas patiešām veseli, bet katrs ceturtais (25 %) – drīzāk vesels.

Pēc veselības ekspertu domām, pētījuma rezultāti ir satraucoši, turklāt tie nav uzskatāmi vien par subjektīvu un kritisku savas veselības izvērtējumu, tos apliecina arī objektīvi dati, jo daudzas saslimšanas ir novērojamas arvien agrākā vecumā. Eksperti uzsver, ka ir apstākļi, ko ietekmēt nav mūsu spēkos, tomēr būtiska un reizēm pat izšķiroša nozīme ir dzīvesveidam un preventīvām pārbaudēm.

“Diemžēl pavirša attieksme pret savu veselību, neapdomīgs dzīvesveids, stress un citi apstākļi veicina to, ka slimības kļūst arvien “jaunākas”, to apliecina arī Pasaules Veselības organizācijas apkopotie dati. Ja insultu kādreiz uzskatīja par vecu cilvēku slimību, tad šobrīd to pārcieš pacienti jau arvien agrākā vecumā. Arī kardiologi un onkologi zvana trauksmes zvanus, ka vidējais pacienta vecums ar asinsvadu un onkoloģiskām saslimšanām turpina samazināties. Ja mēs rūpīgāk attiektos pret savu veselību, potenciāls dzīvot labāk, justies labāk un būt veselākiem ir milzīgs,” uzskata Apotheka izpilddirektors Māris Lūks.

Būtisks veselības vērtējuma kritums 35 un 55 gados

Palielinoties respondentu vecumam, sarūk iedzīvotāju īpatsvars, kuri savu veselību vērtē pozitīvi. Ja jaunieši vecuma grupā no 18 līdz 25 gadiem 40 % gadījumos piekrīt, ka veselība ir ļoti laba, tad, sasniedzot 55 gadu vecumu, tādi ir vairs tikai 6 %.

Būtisks kritums novērojams jau vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem, kad savu veselību kā ļoti labu vērtē uz pusi mazāk aptaujāto nekā jauniešu grupā (19 %).

“Pieņemu, ka, sasniedzot zināmu vecumu, iedzīvotājiem rodas arvien labāka izpratne par to, ko tiešām nozīmē laba veselība un veselīgs dzīvesveids, tāpēc personiskā veselības stāvokļa novērtējums strauji krīt. Ja pacientam ir mērķis saglabāt labu veselību ilgtermiņā, tad, kļūstot vecākam, tai tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība. Novērojumi liecina, ka pēc 35 gadiem daudziem pacientiem veselība sāk šķobīties, un šis ir brīdis, kad profilaktiskas pārbaudes būtu jāveic daudz regulārāk, lai aizkavētu dažādu slimību attīstību,” saka ģimenes ārsts Jānis Dreimanis.

Sasniedzot 55 gadu vecumu, būtiski sarūk arī to iedzīvotāju īpatsvars, kuri savu veselību vērtē kā drīzāk labu. Ja vecuma grupā no 45 līdz 54 gadiem šādam apgalvojumam piekrita 54 % iedzīvotāju, tad no 55 līdz 64 gadiem vairs tikai 33 %.

Labas veselības stūrakmens – sabalansēts dzīvesveids

„Kas īsti ir laba veselība? Reizēm cilvēkam šķiet, ka viņš ir vesels, taču, noskaidrojot situāciju, izrādās, ka pacients nemaz nezina savus svarīgākos veselības rādītājus – asinsspiedienu, holesterīna līmeni un citus. Sajūtas ir viens, taču objektīvie rādītāji nereti ir kaut kas cits. Laba veselība ir tad, ja ir ne vien laba pašsajūta, bet arī dzimuma un vecuma normām atbilstoši veselības rādītāji,” uzsver gastroenteroloģe, Anti-Aging Institute metodiskā vadītāja Vita Skuja.

Mūsdienu medicīna un farmācija spēj darīt brīnumus, un ir tikai mūsu rokās noķert īsto brīdi, kad tā patiešām var palīdzēt, uzskata Mana Aptieka farmaceite, Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene.

“Tad, kad cilvēks sajūt, ka kaut kas tomēr nav kārtībā, ļoti būtiski ir laikus doties pie speciālista, un tad pēc situācijas veikt papildus izmeklējumus, uzsākt ārstēšanu un/vai medikamentu lietošanu. Jāņem vērā, ka vairākas bieži sastopamas saslimšanas attīstās pakāpeniski un nerada būtisku diskomfortu, piemēram, osteoporoze, 2. tipa cukura diabēts, arī hipertensija, tāpēc veselības rādītāji jākontrolē arī tad, kad šķietami esam veseli. Taču vēl pirms tam, patiešām svarīgi apzināties, ka laba veselība ilgtermiņā pieprasa ievērot sabalansēta dzīvesveida pamatprincipus gan attiecībā uz ēšanu un fiziskām aktivitātēm, gan pietiekami ilgu atpūtu. Tāpat jāvērtē, cik lietderīgi izmantojam brīvo laiku, vai patiešām kvalitatīvi atpūšamies, vai visu laiku esam virtuālajā vidē un noslogojam sevi divtik, no rīta pamostoties neizgulējušies,” norāda A. Ritene.

Par pētījumu

“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir daudzveidīgākais Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un dzīvesveida tendenču mērījums, kas tiek veikts jau astoņus gadus. Indekss tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Katru gadu tiešās intervijās tiek aptaujāts reprezentatīvs iedzīvotāju skaits, proti, 1016 cilvēki, vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Pētījuma mērķis ir veicināt sabiedrību aizdomāties par savu veselības stāvokli un mudināt vairāk pievērsties veselīgam dzīvesveidam. Pētījums veikts 2023. gada augustā.

Papildu informācija:

Inga Supe

Apotheka Komunikācijas vadītāja

E-pasts. Inga.supe@apotheka.lv

Mob. 20279688

Foto: Freepik.com