Vita Skuja: Zarnu mikrobiota sievietēm. Kā to uzlabot

Mikrobiota ir mikroorganismu sugu kopums kādā no ķermeņa daļām, piemēram, zarnās vai makstī. Zarnu mikrobiota mūsdienās tiek uzskatīta par atsevišķu orgānu, kas caur zarnu sieniņu ar asinsrites palīdzību sazinās ar citiem ķermeņa orgāniem un mūsu imūnsistēmu, ietekmējot to, ar ko mēs slimojam, cik daudz un cik ilgi spējam kustēties, kā mēs izskatāmies un cik ilgi dzīvojam.

Mikrobiotas izpēte mūsdienās ir nozīmīga joma. Kuņģa un zarnu trakta mikrobiota ir viena no lielākajām un nozīmīgākajām cilvēka organismā. Zarnas tiek ļoti labi apasiņotas un satur daudzus imūnsistēmas elementus. Zarnu mikrobiotai iedarbojoties uz imūnsistēmu, asinsritē tiek izdalītas dažādas bioloģiski aktīvas vielas – iekaisuma un pretiekaisuma mediatori. Ja zarnu mikrobiotas sastāvā vairāk ir labo jeb pretiekaisuma baktēriju, imūnsistēma izdala pretiekaisuma vielas, turpretī, ja zarnu mikrobiotas sastāvā vairāk ir slikto jeb iekaisuma baktēriju, – imūnsistēma izdala vairāk iekaisuma vielu. Šie imūnsistēmas izdalītie ķīmiskie savienojumi caur asinsriti izplatās pa visu organismu, nonākot līdz citiem orgāniem un arī līdz dzimumorgāniem.

Mikrobiota sver ap 2–3 kg, un divām trešdaļām cilvēku šī mikrobiota ir vienāda, pārējais ir individuāli atšķirīgs. Atšķirīgas ir arī vīriešu un sieviešu mikrobiotas, jo mikrobiotas sastāvu ietekmē hormoni. Šis īpašais vīrieša un sievietes mikrobiotas sastāvs ietekmē arī to, ar kādām slimībām sievietes un vīrieši biežāk slimo un cik ilgi dzīvo.

Vīrieši vairāk slimo ar sirds un asinsvadu slimībām un metabolajām slimībām (lieko svaru, 2. tipa cukura diabētu) un dzīvo vidēji trīs gadus mazāk nekā sievietes. Liela loma te ir sievišķo dzimumhormonu – estrogēnu aizsargājošajai ietekmei uz zarnu barjerfunkciju, mikrobiotas sastāvu un imūnsistēmu. Mikrobiotai ir arī liela ietekme uz dzimumhormonu aktivāciju un līdz ar to arī dzimumfunkciju, auglību un potenci. Labā ziņa ir tāda, ka mikrobiota dzīves laikā mainās, un paši to varam padarīt veselīgāku, aktīvi līdzdarbojoties.

Cilvēkam jau uzreiz pēc dzimšanas veidojas mikroorganismu kopums gan kuņģa un zarnu traktā, gan ģenitāliju zonā. Nedzimuša bērna zarnas ir gandrīz sterilas, mikroorganismi gremošanas traktā iekļūst dzemdību un pirmo dzīves dienu laikā – dabisku dzemdību laikā baktērijas, sēnītes un vīrusi no mātes dzemdību ceļiem un zarnām caur mazuļa muti nokļūst viņa kuņģa un zarnu traktā un sāk veidot bērna zarnu mikrofloru, pamazām veidojot to par stabilu mikrobiotu.

Šobrīd mēs jau noteikti zinām, ka zarnu mikrobiotai ir ārkārtīgi liela nozīme organisma imūnajā aizsardzībā: tā kā zarnu gļotādas virsma ir ļoti liela – no 300 līdz 500 kvadrātmetriem un labās baktērijas, kuras tur mīt, aizkavē slikto un slimības izraisošo baktēriju vairošanos, tā veic neatsveramu darbu, lai mēs justos labi, lai imūnsistēma darbotos nevainojami. Turklāt mikrobiota ar īpašu signālstruktūru palīdzību vingrina jeb trenē zarnās lokalizēto imūnsistēmu jeb zarnu sieniņu lokālo imūnsistēmu (zarnu gļotādas struktūrā ir daudz imūnkompetentu šūnu –T un B limfocīti, plazmas šūnas, makrofāgi un segmentkodolainie limfocīti). Ne velti arī saka, ka lielākā daļa imūnsistēmas dzīvo zarnu traktā.

Mikrobiotai un slimībai ir abpusēja ietekme – gan mikrobiota atsaucas uz slimību, gan slimība uz mikrobiotu. Ja, piemēram, atbrīvosimies no liekā svara, mikrobiota uzlabosies. Ir pētīta arī mikrobiotas saistība ar ādas slimībām (rozāciju, akni, psoriāzi, atopisko dermatītu) un psihoneiroloģiskām slimībām (hronisku depresiju, šizofrēniju, Alcheimera slimību) – piemēram, ja ārsts un pacients ir darījuši visu, lai pacienta veselības stāvoklis uzlabotos, bet tas nenotiek, tad, uzlabojot mikrobiotu, tas varētu uzlaboties. Šāda sakarība novērojama ar jebkuru slimību, kuras patoģenēzē mikrobiota spēlē nozīmīgu lomu.

Mikrobiotas saistība ar dzimumhormoniem

Pastāv zarnu un dzimumhormonu ass: gan estrogēni, gan androgēni – tātad gan sievišķie, gan vīrišķie hormoni – vispirms tiek pārstrādāti zarnu traktā. Pētījumi rāda, ka dzimumhormonu līmenis asinīs ir saistīts ar zarnu mikrobiotas sastāvu. Un, tāpat kā mikrobiotai un slimībai ir abpusēja ietekme, tā dzimumhormonu līmenim asinīs un zarnu mikrobiotas sastāvam ir savstarpēja iedarbība.

Vīriešiem hormonu ietekmē ir ātrāks zarnu tranzīts un samazināts zarnu gļotādas gļotu slānis – samazināta zarnu barjerfunkcija, diemžēl līdz ar to arī lielāks risks saslimt ar zarnu slimībām. Vīriešiem raksturīga zemāka glikozes tolerance, lielāka iespēja saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, 2. tipa cukura diabētu, agrīnākā vecumā piedzīvot liekā svara problēmas. Savukārt sievietēm zarnu–estrogēnu ass nodrošina augstāku zarnu barjerfunkciju jeb aizsargfunkciju, lielāku zarnu gļotādas gļotu slāni, līdz ar to aizsardzību pret vairākām slimībām. Šis tad arī ir iemesls, kādēļ sievietes salīdzinoši daudz retāk un vēlākā vecumā saslimst ar iepriekš minētajām slimībām.

Ar zarnu–estrogēnu asi var būt saistītas arī ginekoloģiskās slimības (endometrioze, policistisko olnīcu sindroms, endometrija hiperplāzija), arī kardiovaskulārās un metabolās slimības, kas saistītas ar paaugstinātu ķermeņa svaru, kā arī onkoloģiskās slimības, tostarp kuņģa un zarnu vēzi. Zarnu–estrogēna ass ir saistība arī ar smadzeņu darbību. Protams, ir saistība arī ar neauglības jautājumu – kādēļ grūtniecība neiestājas vai pātraucas. Iedarbojoties uz mikrobiotu, uzlabojot to, noteikti var palīdzēt risināt visas šīs veselības problēmas un neauglību.

Kā var pārbaudīt, vai ar zarnu mikrobiotu viss kārtībā

Mūsdienās labs un nesāpīgs veids, kā noteikt mikrobiotas funkciju, ir elptesti. Tādējādi pārbauda, vai zarnu mikrobiota tiek galā ar visiem cukuriem (glikozi, fruktozi, laktozi, saharozi, maltozi, galaktozi u. c.) un vai baktērijas atrodas pareizā zarnas posmā – vai no resnās zarnas tās nav pārvietojušās uz tievo zarnu un nerada nevēlamus simptomus. Iespējams veikt arī baktēriju ģenētiskā materiāla noteikšanu (16S rRNS un metagenoma sekvenēšanu), bet šīs ir metodes, kuras vairāk pielieto zinātniskos nolūkos un medicīnas praksei pašlaik sniedz maz vērtīgas informācijas.

Lai saprastu, kāda ir cilvēka mikrobiota, jādodas pie gastroenterologa, kas specializējas mikrobiotas jautājumos. Ārsts uzklausīs, izjautās, ņems vērā dzimumu, vecumu, ar ko un kad pacients slimojis, ar ko un kad radinieki slimojuši, analīžu un vairāku citu izmeklējumu rezultātus, lai saprastu, kā strādā iekšējie orgāni, vai nav slēptās asinis fēcēs, kādi ir iekaisuma rādītāji, vai nav helikobaktērijas, kā pārstrādājas uzturvielas, vai nav pārtikas alerģijas, nepanesības, laktozes vai glutēna nepanesības, vai nav kādas nopietnas slimības priekšvēstneši. Ja ir kāds disbalanss, tad jāsāk ar diētas sakārtošanu, pievēršot uzmanību prebiotikām, probiotikām, vēlamajām un izslēdzamajām uzturvielu grupām. Ja būs nepieciešams, gastroenterologs uzsāks ārstēšanu ar medikamentiem. Arī Latvijā tagad ir iespējams precīzi noteikt zarnu mikrobiotas sastāvu un funkciju ar visām pasaulē pieejamajām tehnoloģijām un metodēm, tomēr ļoti svarīgi uz izmeklējumiem pareizi sagatavoties: fēču paraugu nepieciešams ātri un pareizi savākt, citādi analīžu dati nebūs vērtīgi.

Kā cilvēks var ietekmēt savu zarnu mikrobiotu

Pirmām kārtām, rūpējoties par to, ko ēd, – mikrobiotai patīk viss, kas ir veselīgs, nepatīk tauki, sarkanā gaļa, saldumi u. c. Izpētīts, ka zarnu mikrobiotai vislabākās ir Vidusjūras un Ziemeļu diētas. Var lietot prebiotikas – šķiedrvielas, kas atrodas dārzeņos, pilngraudu produktos, skābētos produktos, – tas ir ēdiens labajām baktērijām, un probiotikas – labās baktērijas, kā arī sinbiotikas jeb prebiotiku un probiotiku apvienojumu. Probiotikas gastroenterologs izvēlas, balstoties uz pacienta sūdzībām un veikto izmeklējumu rezultātiem. Pētījumos pierādīts, ka sievietēm īpaši noderīgi ir probiotiku Lactobacillus plantarum P 17630, Lactobacillus paracasei I 1688 un Lactobacillus salivarius I 1794 celmi. Ir preparāti, kas selektīvi nogalina sliktās baktērijas, bet saglabā labās. Pastāv arī radikāla metode – fēču mikrobiotas transplantācija, taču tai ir ļoti stingras indikācijas, to veic tikai īpašas infekcijas Clostridium difficile gadījumā, kas dažreiz rodas, lietojot antibiotikas. Šī transplantācija var krietni samazināt mirstību cilvēkiem, kuriem ir šī infekcija.

Tam, kurš ēd sabalansētu uzturu, ir fiziski aktīvs, stiprina organisma aizsargspējas, kontrolē svaru, ierobežo stresu, zarnu mikrobiota, visticamāk, būs vesela. Ļoti svarīgi ir atmest smēķēšanu un ļoti ierobežot alkohola lietošanu – te der moto: jo mazāk, jo labāk, jo nikotīns un alkohols bojā zarnu mikrofloru un rada toksiskas izmaiņas. Par maksimāli pieļaujamo alkohola daudzumu vīriešiem tiek uzskatīti 24 grami (atbilst 200 gramiem vīna vai 0,5 l alus) dienā, ievērojot vismaz divas alkohola brīvas dienas nedēļā. Sievietēm šis daudzums ir uz pusi mazāks. Nekaitīgākais dzēriens mikrobiotai ir sarkanvīns.

Zarnu mikrobiotai draudzīgs dzīvesveids

  • Fiziskās aktivitātes, sports – vismaz 10 000 soļu dienā un vidējas fiziskas slodzes aktivitātes 60 min. vismaz trīs reizes nedēļā.
  • Efektīvas stresu mazinošas stratēģijas – relaksēšanās tehnikas, meditācija, klātesamība, psihoterapija.
  • Vidusjūras un Ziemeļu diēta – daudz dārzeņu, pilngraudu produkti, zivis, rieksti, avokado un skābpiena produkti. Vairāk šķiedrvielu – linsēklas, auzu pārslas, lēcas, žāvētas plūmes, mandeles, amarants, kvinoja. Ierobežots dzīvnieku olbaltumvielu un gaļas patēriņš – pietiek ar 100 gramiem gaļas divas trīs reizes nedēļā.
  • Nesmēķēt un nelietot alkoholu, vienīgais pieļaujamais būtu sarkanvīns – bet ne vairāk par vienu glāzi dienā.
  • Nepieciešamības gadījumos par zarnu mikrobiotu rūpēties ar prebiotiskiem un probiotiskiem līdzekļiem – īpaši noderīgi sievietes mikrobiotas uzlabošanai ir probiotiku Lactobacillus plantarum P 17630, Lactobacillus paracasei I 1688 un Lactobacillus salivarius I 1794 celmi.
  • Lietojot medikamentus ilgstoši, konsulējieties ar ārstu par to ietekmi uz zarnu mikrobiotu – zarnu mikrobiotu ietekmē jebkurš medikaments, bet jo īpaši to izmaina antibiotikas, kuņģa skābi samazinošie medikamenti un holesterīnu mazinošie medikamenti. Šajā gadījumā zarnu mikrobiotai varētu būt nepieciešams papildu “atbalsts” probiotiku veidā.

 

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2020. gada oktobra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!