Madara Štekerhofa: Zobu saspiestība un spraugas jeb trēmas

Ja zobiem zobu lokā ir par maz vietas, var novērot zobu saspiestību. Savukārt, ja tās ir par daudz, - spraugas jeb trēmas un diastēmas.

Ar zobu saspiestību mūsdienās populācijā saskaras 70 līdz 80% cilvēku. Pētot mūsu senču galvaskausus, novērots, ka zobu saspiestība paleolīta jeb senajā akmens laikmetā (8000 gadus pirms mūsu ēras) praktiski nebija sastopama. Savukārt no  bronzas laikmeta (1500 līdz 600 gadus pirms mūsu ēras) līdz 16 gadsimtam jau pieaugusi no 1 līdz 6 %. (Andrik P., 1963). Teorijas, kādēļ zobu saspiestība mūsdienās kļuvusi aizvien izplatītāka, ir dažādas - evolūcijas, iedzimtības un vides faktoru kombinācija.

Taisnās zobu rindas senajās populācijās varētu būt skaidrojamas ar neapstrādāto pārtiku, kuras sagremošanai bija nepieciešama ilga un pamatīga košļāšana, līdz ar to zobi ar laiku nodila zem izvelvētākās zobu vietas un zobu loks saīsinājās. Savukārt mūsdienu industrializācijas laikmetā lietotais uzturs jau ir apstrādāts un nav nepieciešams to intensīvi košļāt. Zobi nenodilst, līdz ar to zobu loka garums ar gadiem nesamazinās, bet vieta žoklī, kur zobiem atrasties, gan…

žoklis

Vēl viens no skaidrojumiem zobu saspiestībai, ir žokļa un zobu izmēru savstarpējās proporcijas. Zobu aizmetņi sāk veidoties intrauterīni un to izmērus ietekmēt nevaram. Ja pastāvīgie zobi ir ļoti lieli, visiem vietas žoklī, taisnā zobu rindā var būt par maz. Tomēr ļoti liela daļa zobu saspiestības gadījumu, ar ko ortodonts saskaras ikdienas praksē, ir saistīti ar pāragrām piena zobu ekstrakcijām. Tādēļ jācenšas pēc iespējas ilgāk mutes dobumā saglabāt veselus piena zobus un ļaut notikt secīgai piena-pastāvīgo zobu nomaiņai. Gadījumā, ja kāds piena zobs tiek agrīni zaudēts un turpmākajos sešos mēnešos neizšķiļas pastāvīgais zobs, ieteikts doties pie ortodonta un izgatavot vietas noturēšanas aparatūru (uz zobiem fiksēta vai izņemama aparatūra), ko saglabā līdz mirklim, kad novēro pastāvīgā zoba šķilšanos. Jo īsāks ir laiks no piena zoba zaudēšanas, līdz vietas noturēšanas aparatūras izgatavošanai, jo labāk. Tādēļ, ja vien piena zoba ekstrakcija nav akūta, var ieplānot vizīti pie ortodonta konsultācijai par aparatūras izgatavošanas nepieciešamību. Ja vieta zobu lokā jau zaudēta, šāda tipa aparatūra vairs nepalīdzēs un var tikt piedāvāta aktīvas ortodontiskās ārstēšanas uzsākšana.

zobi

Visgrūtāk izšķilties zobu saspiestības gadījumā ir tiem pastāvīgajiem zobiem, kas grupā šķiļas pēdējie – tie ir augšžokļa kanīni jeb acu zobi un apakšžokļa piektie zobi jeb otrie mazie dzerokļi. Tāpēc nereti zobu rinda izskatās taisna, bez spraugām un vecāki sāk satraukties tikai mirklī, kad ievēro, ka augšžokļa acu zobi jau šķiļas otrajā rindā un zobu lokā ir novietoti krietni augstāk.

Ar ortodontiskās ārstēšanas palīdzību iespējams rast risinājumu gan vieglas, gan izteiktas zobu saspiestības ārstēšanai. Ja vieglākos gadījumos var pietikt ar zobu loka paplašināšanu, nelielu starpzobu rajonu saslīpēšanu, molāru distalizāciju, tad izteiktas saspiestību gadījumos var būt nepieciešama pat kāda/kādu zobu ekstrakcija.

Daudziem ortodontiskā ārstēšana veikta bērnībā vai pusaudžu gados, bet atkārtoti ortodonta kabinetā viņi nonāk pēc 10 līdz 20 gadu pauzes. Arī tad ortodonts var palīdzēt, tomēr jāatceras, ka zobi atrodas periodonta saitēs un visas dzīves laikā notiek kaulaudu remodelācija. Tādējādi arī nelielas izmaiņas zobu novietojumā un zobu loku dimensija visas dzīves laikā nedaudz samazinās, tādēļ, novecojot, saspiestība ir aizvien biežāka. Arī gadījumos, ja zobi sākotnēji bijuši rotēti, ja starp tiem bijušas spraugas un zobi pēc primārās ortodontiskās ārstēšanas nav bijuši līdz galam izlīdzināti, atkārtotas ārstēšanas risks ir lielāks. Ja ilgstoši ir vēlme zobu pozīcijas saglabāt nemainīgas, tad nepieciešams lietot retensijas aparatūras - retensijas kapes/plates, un/vai fiksētos reteinerus.

Savukārt Viljams Roberts Profits vēlīnu apakšžokļa priekšzobu saspiestību saista ar to, ka visi apakšžokļa priekšzobi pārvietojas atpakaļ (uz aizmuguri) relatīvi pret apakšžokļa ķermeni vēlīnās apakšžokļa augšanas laikā. Ja mugurpusē neatrastos 3.molāri jeb gudrības zobi, tad, iespējams, būtu vieta, kur zobiem pārvietoties, tādēļ 3.molāri varētu būt “pēdējais salmiņš” notikumu ķēdē, kas rezultējas vēlīnā incisīvu jeb priekšzobu saspiestībā. Tomēr interesants ir fakts, ka vēlīnu incisīvu saspiestību novēro arī cilvēkiem, kuriem gudrības zobu aizmetņu nav vispār. Tādēļ zinātniski pierādītu argumentu, ka, šķiļoties gudrības zobiem, tie spējīgi sastumt visu zobu rindu, īsti nav.

Bieži vien ar vietas pārpalikumu jeb spraugām zobu lokā cīnīties ir daudz grūtāk, nekā ar zobu saspiestību. Spraugu iemesli var būt dažādi - mazi zobi lielā žoklī, zobu formu izmaiņas (tapveida formas zobi), kas visbiežāk novērojamas augšžokļa otrajiem priekšzobiem, Boltona nesakritība, kad augšžokļa zobu platumu summa nepārsniedz vai ir ļoti tuva apakšžokļa zobu platumu summai, ģenētisks kāda zoba trūkums, ekstrahēti zobi un citi.

Ja ģenētiski noteiktos žokļu un zobu izmērus nav mūsu varā mainīt, tad no pastāvīgo zobu pāragras zaudēšanas gan varam censties sevi pasargāt - cītīgi tīrot zobus, nepieciešamības gadījumā tos laikus salabojot, neatverot pārtikas produktu iepakojumus, pudeles ar zobiem, nodarbojoties ar kontakta sporta/cīņas sporta/ ekstrēmajiem sporta veidiem, lietojot sporta kapes. Un, ja zobs zaudēts, pēc iespējas ātrāk jācenšas šo vietu aizpildīt protezējot, lai nenotiktu nevēlama zobu migrācija zaudētā zoba rajonā un jaunu spraugu rašanās.

Šādos gadījumos risinājumu var rast, ortodontam sadarbojoties ar zobu protēzistu un terapeitu, lai izveidotu vispiemērotāko, optimālāko un estētiskāko ārstēšanas variantu.

Izmantotā literatūra:

/Andrik P., 1963 Die Entwicklung der Bißomalien vom Neolithikum
bis zur Gegenwart. Fortschritte der Kieferorthopädie 24: 12–21/

Foto: Pexels.com

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2022. gada maija numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!