Daniels Pavļuts: Plecu pie pleca jaunajā realitātē

Krīzes menedžeris, administrators ar politisko pieredzi ir apzīmējumi, kurus man velta masu mediji. Neizpaliek arī kritika par acīmredzamo – par pieredzes trūkumu veselības aprūpē. Jā, neesmu ministrs – jomas lietpratējs, tehnokrāts. Esmu politiķis ar sarežģītu un steidzamu projektu vadības pieredzi. Tomēr uzdrīkstos domāt, ka šobrīd Veselības ministrijai mana pieredze ierēdniecībā, ministra postenī un Saeimas gaiteņos lieti noderēs.

Zinu, ka mums jāatgūst sabiedrības uzticēšanās un ka ministra durvīm vienmēr jābūt atvērtām. Nozares profesionāļu viedoklis, kas veidojas arī saskarsmē ar pacientiem un kas balstīts zinātnē un pētījumos, man būs labs orientieris jaunajā realitātē ar daudziem nezināmajiem. Līdzīgi savulaik rīkojos Ekonomikas ministrijā – ieviesu jēdzienu “industriju dialogs”, proti, regulāri tikos ar nozaru un apakšnozaru pārstāvjiem, lai iedziļinātos viņu būtiskajās problēmās un risinājumos.

Šobrīd katru dienu stacionāros nonāk vidēji simts cilvēku, smagi slimo pacientu skaits aug.* Veselības ministrija kopā ar ārstniecības iestādēm un iesaistītajiem dienestiem strādā pie risinājumiem – meklē papildu gultasvietas, iekārtas un, būtiskākais – personālu. Tomēr vienīgā reālā iespēja nenonākt līdz kara medicīnai, kurā ārsti būtu spiesti izšķirties, kuram pacientam palīdzēt un kuram ne, ir ierobežot vīrusa izplatību.

Cilvēkiem būtu daudz vieglāk ievērot drošības pasākumus, kas lieguši darbu un iztiku, ja viņi laikus saņemtu atbalstu no valdības. Tas ir visa Ministru kabineta uzdevums. Vienlaikus esmu rosinājis kolēģiem valdībā kardināli mainīt veidu, kā tiek pārskatīti drošības pasākumi. Piedāvāju slēgt jaunu vienošanos ar Latvijas iedzīvotājiem, dodot viņiem skaidru signālu, pie kādiem saslimstības rādītājiem viņu ikdiena kļūs līdzīgāka savulaik ierastajai. Ja par tā dēvēto luksofora principu spētu vienoties Eiropas Savienības līmenī, ieguvumi būtu vēl lielāki.

Gaisma pandēmijas tuneļa galā ir vakcīnas – to man apliecināja arī mūsu kolēģi, kas strādā ar Covid-19 pacientiem Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. Uzdevums īsā laikā nodrošināt iespēju brīvprātīgi vakcinēties pusotram miljonam Latvijas iedzīvotāju ir pārbaudījums. To, cik tas ir liels, jūs zināt vislabāk! Visaptveroša vakcinācija nedrīkst būt tikai vakcinācijas kabinetu un ģimenes ārstu uzdevums. Tas nedrīkst būt tikai veselības aprūpes uzdevums. Tas ir nacionāla mēroga pārnozaru projekts, kurā jāmobilizē visi – valsts, privātā sektora un arī no brīva prāta atvēlētie – resursi.

Rekordīsā laikā Veselības ministrija ir izveidojusi Vakcinācijas projekta biroju. Speciālistiem, kas koordinēs vakcinācijas procesu, ir gan zināšanas darbam liela mēroga nacionālos projektos, gan pieredze darbā ar respektabliem un augstu vērtētiem starptautiskiem uzņēmumiem, tostarp veselības aprūpē. Biroja darba uzdevums ir vienkāršs – nodrošināt plānus un gatavību, lai mēs spētu vakcinēt Latvijas iedzīvotājus tādā tempā, kādā ienāks vakcīnu kravas.

Ar informācijas tehnoloģiju industrijas labāko speciālistu palīdzību veidojam digitālu rīku, kas atbalstīs visus vakcinācijas procesa posmus. Prioritārās vakcinējamo grupas nemainīsies (pēc iespējas ātrāk jāsāk vakcinēt sociālās aprūpes centru darbinieki un klienti), bet nevaram atļauties nevakcinēt tos, kas ir gatavi, ja piepeši vakcinēties gribētāju trūks! Biroja saziņas speciālisti sniegs atbildes un iedrošinās cilvēkus pieņemt jauno un nezināmo. Gluži tāpat kā savulaik pieradām pie Eiropas Savienības vienotās valūtas – eiro. Par to, kāpēc un kā vakcinēties, runāšu ar cilvēkiem arī krievu valodā. Lai katrs Latvijas iedzīvotājs varētu pieņemt informētu lēmumu par vakcinēšanos neatkarīgi no valodas, kādā mājās runā.

Paldies tiem mediķiem, kas ir jau vakcinējušies (tostarp daļa jau saņēmuši abas vakcīnu devas). Šobrīd, kad rakstu šos vārdus, mēs precizējam vakcinēšanās plānu un nepacietīgi gaidām nākamās vakcīnu piegādes. Latvijas vakcīnu portfelis kļūst aizvien plašāks un daudzveidīgāks, par vakcīnu trūkumu nākotnē varēsim neraizēties, tomēr tagad – gada sākumā – mums jāapbruņojas ar pacietību.

Pandēmija ir smaga, bet labi zinu, ka tā nav atcēlusi pārējās veselības aprūpes likstas. Jau tagad jādomā par nozares attīstības vīziju – kāda būs veselības aprūpe pēc pandēmijas, kad SARS CoV2 vīruss būs savaldīts.

Veselības nozares pārbaudījums joprojām ir zemās algas, kas liedz saglabāt kvalificētus darbiniekus. Pandēmijā lemjam par piemaksām mediķiem, kas strādā uz spēka izsīkuma robežas. Tikko šim mērķim piešķīrām vairāk nekā 69 miljonus eiro. Sekošu līdzi tam, lai šā gada budžetā mediķu algām izcīnītie papildu 183 miljoni eiro sasniegtu tos, kam tie pienākas. Mums jāpanāk, ka gan sabiedrībai, gan mediķiem rodas pārliecība, ka atalgojuma sistēma ir taisnīga, caurskatāma un visiem viegli saprotama. Tāpēc valdības lēmumi par jaunu, motivējošu atalgojuma sistēmu nedrīkst kavēties.

Latvijā nebūs jauno ārstu, ja nepārskatīsim rezidentūras plānošanu un organizēšanu un, cik iespējams, nepalielināsim valsts budžeta finansēto vietu skaitu. Kādas rezidentes, kas par studijām maksā pati, saslimšana ar Covid-19 aktualizējusi arī neatrisināto jautājumu par sociālajām garantijām. Risinājums mums ir padomā, lūkosim to ātri ieviest.

Par spīti pandēmijai, šogad veiksim virkni iepriekš sāktu darbu. Turpināsim slimnīcu līmeņu izvērtēšanu, strādāsim pie jauna plāna onkoloģisko slimnieku ārstēšanai, meklēsim risinājumus un piesaistīsim finansējumu paliatīvās aprūpes pilnveidei. Turpināsim iesāktās iniciatīvas psihiskās veselības jomā. Psihiskā veselība gadiem ilgi bijusi pabērna lomā, tas beidzot mainās, un šīs nozares pakalpojumiem jābūt cilvēcīgiem un ar profesionālu pieeju. No tā iegūs arī valsts ekonomika. Arī digitālo iespēju potenciāls veselības aprūpē šobrīd netiek pilnībā izmantots. E-veselības sistēma ir jāpārbūvē un jāveido uz jauniem, moderniem pamatiem. Mēs esam pelnījuši sistēmu, kas strādā!

Mana vīzija ir no budžeta finansēta kvalitatīva veselības aprūpes sistēma, kas pieejama katram Latvijas iedzīvotājam neatkarīgi no viņa rocības un dzīvesvietas. Tiesības laikus saņemt veselības aprūpi ir vienas no cilvēktiesībām.

Jūs, veselības aprūpes speciālisti, Hipokrata zvērestu solāt, misijas, nevis tradīcijas vadīti. Jūs cīnāties par savu pacientu veselību un dzīvību. Taču jūsu uzdevums nav panākt drošības pasākumu kontroli vai ekonomisko atbalstu tiem, kas palikuši bez darba un ienākumiem. Cīņā ar pandēmiju vēlos mobilizēt ne tikai gadiem badināto veselības nozari, bet visu valsts pārvaldi, pulcēt arī privātā sektora profesionāļus un gaišākos prātus. Strādāsim kopā – plecu pie pleca!

*Veselības ministrs rakstu rakstīja janvāra nogalē.

Foto: Natālija Golubova

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2021. gada februāra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!