Anželika Gudreniece: Amnēzija

Amnēzija ir pilnīgs vai daļējs atmiņas zudums. Šīs atmiņas var būt gan par notikumiem un pieredzi dažu pēdējo minūšu laikā, gan pēdējās dienās vai pat tālā pagātnē.

Amnēzijas veidi

Retrogrāda amnēzija – zūd spēja atcerēties notikumus tieši pirms atgadījuma, kas izraisīja šo amnēziju. Lielākoties tas ietekmē nesen radušās atmiņas, nevis tās, kas izveidojušās pirms gadiem.

Anterogrāda amnēzija – nespēja atcerēties jaunu informāciju kopš amnēzijas, taču saglabājas atmiņas, kas izveidojušās pirms amnēziju izraisošā notikuma. Šis amnēzijas veids ir biežāks, nekā retrogrāda amnēzija.

Tranzitora jeb pārejoša globālā amnēzija – īslaicīga amnēzijas forma, kas pāriet 24 stundu laikā. Tā notiek biežāk pusmūža cilvēkiem un gados vecākiem indivīdiem. Kad šī amnēzija pāriet, tā reti kad atkārtojas. Tranzitoras globālas amnēzijas laikā cilvēks lielākoties uzdod vienu un to pašu jautājumu un neatceras pēdējo stundu notikumus. Atmiņa lēnām atjaunojas nākamās diennakts laikā. Eksperti nav vienisprātis, kas izraisa šāda veida amnēziju.

Pēctraumatiskā amnēzija – attīstās pēc nopietnas galvas traumas un var izpausties kā anterogrāda amnēzija, retrogrāda amnēzija vai abas vienlaicīgi.

Disociatīvā amnēzija – izraisa psihoemocionālais un fiziskais stress vai trauma, un tā izpaužas kā konkrētu notikumu vai kāda dzīves perioda aizmiršana. Dažos gadījumos persona ar disociatīvo amnēziju pēkšņi var aizmirst pat lielāko daļu savas identitātes un dzīves vēstures. Retos gadījumos cilvēks aizmirst visu vai lielāko daļu par savu personību un var doties prom no mājām vai pat iegūt jaunu identitāti. To sauc par disociatīvo fūgu.

Amnēzijas papildus simptomi

Atkarībā no amnēzijas veida un iemesla, papildu simptomi ir dezorientācija, apjukums un viltus atmiņas (izkropļotas reālās atmiņas vai pilnībā izdomātas atmiņas).

Amnēzijas cēloņi

Atmiņas procesos iesaistītas vairākas galvas smadzeņu daļas. Traumas vai jebkura slimība, kas nelabvēlīgi ietekmē galvas smadzenes, var negatīvi iespaidot arī atmiņu.

Daži iespējamie amnēzijas cēloņi ir:

• insults;

• encefalīts jeb galvas smadzeņu iekaisums saistībā ar vīrusu, baktēriju, sēnīšu infekciju vai autoimūnu reakciju;

• nepietiekams skābekļa daudzums galvas smadzenēm, piemēram, sirdslēkmes vai elpošanas traucējumu dēļ;

• galvas smadzeņu audzēji;

• ilgstoša alkohola vai citu atkarību veicinošo vielu lietošana;

• dažādi medikamenti, piemēram, benzodiazepīni;

• krampju lēkme;

• Alcheimera slimība un citas demences formas;

• smaga galvas trauma;

• psihoemocionāla trauma.

Amnēzijas diagnostika

Lai noteiktu īsto diagnozi, ārsts apkopo detalizētu slimības vēsturi un uzdod jautājumus, lai izprastu atmiņas zudumu smagumu un veidu. Liela palīdzība šī mērķa sasniegšanā ir ģimenes locekļiem, draugiem vai aprūpētājiem.

Pamatā izjautā par:

• jebkuriem iespējamiem izraisītājiem, piemēram, operāciju vai galvas traumu;

• laiku, kad sākās atmiņas problēmas;

• alkohola un narkotisko vielu lietošanu;

• ģimenes vēsturi;

• to, vai slimo ar audzēju, depresiju, galvassāpēm vai krampjiem.

Ārsts pacientam uzdod vispārīgus jautājumus par pašreizējiem vai pagātnes notikumiem, par personas autobiogrāfisko informāciju, pārbauda spēju iegaumēt jaunu informāciju un var papildus veikt dažus kognitīvos testus.

Visbiezāk veic arī papildus izmeklējumus:

• magnētisko rezonansi (MRI) vai kompjūtertomogrāfiju (CT) galvas smadzenēm, lai pārbaudītu, vai nav galvas smadzeņu strukturāla bojājuma;

• elektroencefalogrammu (EEG), lai izslēgtu epileptisku aktivitāti;

• asins analīzes, nosakot vairogdziedzera hormonus, B1 un B12 vitamīnu līmeni, iekaisuma marķierus.

Amnēzijas ārstēšana

Specifiska amnēzijas ārstēšana nepastāv. Dažos gadījumos amnēzija var mazināties, ārstējot galvas smadzeņu pamatsaslimšanu (piemēram, encefalīta gadījumā), ja tā ir kā cēlonis.

Visbiežāk amnēzijas terapija ietver iemaņu apguvi, lai palīdzētu tikt galā ar atmiņas problēmām.

Darba terapija. Ergoterapeits var palīdzēt apgūt jaunas iemaņas vai iemācīt stratēģijas informācijas organizēšanai un iegaumēšanai. Tas var atvieglot pagātnes vai nākotnes notikumu atcerēšanos.

Tehnoloģijas. Viedtālrunis vai planšetdators var būt noderīgs ikdienas uzdevumu veikšanai. Piemēram, tālruni var ieprogrammēt, lai tas atgādina par notikumiem. Tehnoloģijas palīdz sakārtot ar roku rakstītas piezīmes, fotoattēlus, tikšanās un citus failus.

Medikamenti. Amnēzijas ārstēšanai apstiprināto medikamentu nav.

Kā novērst amnēziju

Mazināt galvas smadzeņu traumas iespējamību var:

• izmantojot drošības jostas transportlīdzekļa kustības laikā;

• valkājot ķiveri, pārvietojoties ar divriteni;

• savlaicīga infekcijas slimību ārstēšana, lai tās neizplatītos organismā, tajā skaitā līdz galvas smadzenēm;

• ierobežojot alkohola patēriņu, atturoties no narkotisko un citu atkarību veicinošo vielu lietošanas;

• nekavējoties vēršoties pēc medicīniskās palīdzības, ja rodas kādas ar veselību saistītās problēmas, piemēram, apjukums, dezorientācija, insulta simptomi (sejas vienas puses noslīdēšana, runas traucējumi, ķermeņa vienas puses nejutīgums un/vai vājums, stipras galvassāpes), neskaidra iemesla temperatūras paaugstināšanās u.c.

Aktivitātes, kas palīdz uzlabot atmiņu

Mentālās aktivitātes.

Padariet kognitīvo funkciju veicinošo aktivitāšu veikšanu par savas dzīves sastāvdaļu.

  • Mācieties ko jaunu – nav būtiski, lai tā būtu liela intelektuāla darbība – ja tas ir  kas jauns,  jau labi! Šim nolūkam nederēs tās aktivitātes, ko jau pieprotat. Tām jābūt ārpus jūsu komforta zonas. Apgūstiet jaunas iemaņas un prasmes!
  • Izaiciniet smadzenes – smadzeņu darbību veicina aktivitātes, kam nepieciešama pilnīga un nedalīta uzmanība, kā  arī garīga piepūle.
  • Prasmes, ko iespējams attīstīt padziļināti  – meklējiet nodarbes, kas ļaus sākt ar vienkāršāko līmeni un virzīties uz priekšu, atkarībā no jūsu prasmjuuzlabošanās – vienmēr paplašiniet robežas, lai varētu turpināt pilnveidot savas spējas.
  • Jaunu maršrutu izmantošana – jebkur, kurp dodaties ar auto, divriteni vai kājām, centieties izvēlēties aizvien jaunus maršrutus līdz galamērķim.
  • Gandarījums – apbalvojumi sekmē smadzeņu mācīšanās procesu. Jo vairāk ieinteresēts un gandarīts jūtaties konkrētās aktivitātes veikšanas laikā, jo lielāka varbūtība, ka jūs to turpināsiet darīt, un jo lielākas priekšrocības gūsiet. Tāpēc izvēlieties aktivitātes, kas ne tikai jūs izaicina, bet  sniedz arī patiku un apmierinājumu.

Fiziskās aktivitātes.

Fiziskās aktivitātes palīdz saglabāt asu prātu, uzlabojot mikrocirkulāciju, palielinot skābekļa piegādi smadzenēm un mazinot tādu slimību risku kā cukura diabēts, arteriālā hipertensija, kas sekmē atmiņas traucējumu attīstību. Regulāras fiziskās aktivitātes mazina stresa hormonu izdali, veicina noteiktu ķīmisku vielu izstrādi galvas smadzenēs un pastiprina neiroplasticitāti, kas kopumā uzlabo kognitīvās funkcijas. Aktivitātes iespējams veikt vismaz trīs reizes nedēļā  un vismaz 45 minūtes.

Smadzeņu darbību uzlabojošie vingrinājumi:

Aerobie vingrinājumi (skriešana, soļošana, riteņbraukšana, ātra iešana, peldēšana) ļauj sirdij labāk pumpēt asinis un ir veselīgi ne tikai sirdij, bet arī galvas smadzenēm; fiziskās aktivitātes rīta pusē palīdz ne tikai pamosties, bet arī sagatavo jūsu smadzenes mācīšanās vai darba procesam dienas garumā; smadzeņu trenēšanai īpaši vērtīgi ir vingrinājumi, kur nepieciešama acu-roku koordinācija vai kompleksās motorās iemaņas; dienas gaitā pārslēgšanās uz īsām vingrinājumu pauzēm ļauj smadzenēm pārslēgties un atpūsties, tādejādi, palīdzot izvairīties no mentālās pārslodzes un noguruma. Jūsu smadzenēm restartēties palīdzēs pat īslaicīga pastaiga, daži pietupieni vai palēcieni.

Kvalitatīvs miegs. Pastāv atšķirība starp miega daudzumu, ko varat saņemt, un daudzumu, kas  nepieciešams, lai darbotos vislabāk. Pieaugušajiem, lai izvairītos no miega trūkuma, katru nakti nepieciešams gulēt septiņas ar pusi līdz deviņas stundas. Pat dažu stundu taupīšana rada nelabvēlīgu ietekmi – tiek apdraudēta  atmiņa, radošums, problēmu risināšanas spējas un kritiskā domāšana. Dziļā miega fāzēs dienas laikā iegūtā informācija tiek saglabāta ilglaicīgajā atmiņā.

Regulārs miega režīms – katru vakaru ejiet gulēt vienā un tajā pašā laikā un ik rītu celieties vienā un tajā pašā laikā, arī brīvdienās un svētku dienās.

Vismaz stundu pirms gulētiešanas izvairieties lietot viedierīces, jo TV, planšetdatori, tālruņi un datori izstaro zilo gaismu, kas izraisa modrību un nomāc hormona melatonīna izdali, kas normā padara miegainu.

Samaziniet kofeīna daudzumu! Kofeīns ietekmē cilvēkus atšķirīgi. Daži pret to ir ļoti jutīgi, tāpēc viņiem pat rīta kafija var traucēt naktī gulēt.

Ikdienas sistematizēšana. Ja atklājat, ka bieži aizmirstat lietas, mēģiniet sakārtot un sistematizēt, radot pēc iespējas vairāk rutīnas. Tas var nozīmēt, ka  mājās  jāatbrīvojas no pārblīvējuma, jāpiešķir konkrēta vieta svarīgākajām lietām, piemēram, brillēm un atslēgām, vai jāievieš piezīmju grāmatiņa vai plānotājs.

Veselīgs uzturs. Galvas smadzenēm, lai varētu pilnvērtīgi funkcionēt, līdzīgi kā visam ķermenim, nepieciešama “degviela”. Veselīgs uzturs, kura pamatā ir augļi, dārzeņi, pilngraudi, veselīgie tauki (olīveļļa, treknās zivis, rieksti), olbaltumvielas, pozitīvi ietekmē ne tikai veselību kopumā, bet arī uzlabo atmiņu. Smadzeņu veselībai ir svarīgs tas, ko ēdat.

Padomi par uzturu, kas veicinās smadzeņu darbību un mazinās demences attīstības risku:

  • omega-3 lielā daudzumā atrodas treknajās okeāna zivīs, tāpēc uzturā ieteicams lietot lasi, tunci, paltusu, foreli, skumbriju, siļķes, sardīnes. Ja neesat zivju ēdienu cienītājs, omega-3 iespējams uzņemt, ēdot jūras kāpostus, valriekstus, maltas linsēklas, lineļļu, nieres, spinātus, brokoļus, pinto pupiņas, ķirbju sēklas, sojas pupiņas;
  • ierobežojiet kaloriju daudzumu un piesātināto taukskābju uzņemšanu –uzturs ar augstu piesātināto taukskābju saturu (sarkanā gaļa, pilnpiens, sviests, siers, krējums, saldējums) pasliktina koncentrēšanās spējas un atmiņu, kā arī palielina demences risku;
  • ēdiet vairāk augļus un dārzeņus – tie ir bagāti ar antioksidantiem, proti, vielām, kas aizsargā smadzeņu šūnas no bojājumiem;
  • dzeriet zaļo tēju– tā satur polifenolus (spēcīgus antioksidantus), kas smadzeņu šūnas aizsargā pret brīvajiem radikāļiem. Regulāra zaļās tējas lietošana var uzlabot atmiņu un garīgo veselību, kā arī palēnināt smadzeņu novecošanos.
  • kontrolējiet stresu! Stress ir viens no negantākajiem smadzeņu ienaidniekiem. Laika gaitā hronisks stress iznīcina smadzeņu šūnas un bojā hipokampu – smadzeņu rajonu, kas iesaistīts jaunu atmiņu veidošanā un veco atmiņu reproducēšanā. Pētījumos stress ir saistīts arī ar atmiņas zudumu.

Stresa pārvaldīšanas paņēmieni:

  • izvirziet reālas cerības un mērķus (un esiet gatavi pateikt nē!);
  • ņemiet pauzes dienas garumā;
  • izsakiet savas emocijas, nevis tās noklusējiet;
  • nosakiet veselīgu līdzsvaru starp darbu un brīvo laiku;
  • koncentrējieties uz vienu, nevis vienlaikus veiciet vairākus uzdevumus.
  • apmeklējiet savu ārstu, ārstējiet blakusslimības. Ja jums ir veselības traucējumi, ievērojiet ārsta ieteikumus. Ja  uztrauc atmiņas zudums, kas ietekmē  spēju veikt ikdienas aktivitātes, konsultējieties ar savu ārstu.

Atmiņas traucējumus rada:

  • sirds un asinsvadu slimības un to riska faktori – tostarp augsts holesterīna līmenis asinīs un paaugstināts arteriālais asinsspiediens ir saistīti ar vieglu kognitīvo traucējumu attīstību;
  • cukura diabēts –cilvēkiem, kuri sirgst ar šo slimību, ir daudz lielāka kognitīvo un atmiņas spēju pasliktināšanās, nekā cilvēkiem bez šīs slimības;
  • hormonālas izmaiņas– sievietēm, kurām ir menopauze, bieži ir atmiņas traucējumi, jo samazinās estrogēnu produkcija organismā. Līdzīgas veselības problēmas vīriešiem var radīt zems testosterona līmenis.
  • vairogdziedzera funkcijas traucējumi var izraisīt aizmāršību, gausu domāšanas ātrumu un apjukumu;
  • depresija– emocionālās jomas pārmaiņas var tik pat  negatīvi ietekmi atmiņas kvalitāti kā citas ķermeņa saslimšanas. Patiesībā, lēna domāšana, koncentrēšanās grūtības, izklaidība un aizmāršība ir izplatīti depresijas simptomi. Atmiņas problēmas izteiktākas var būt vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri ir nomākti, jūtas vientuļi un nevajadzīgi, ko nereti kļūdaini uzskata par demenci. Labā ziņa ir tāda, ka, ārstējot depresiju, atmiņa un kognitīvās funkcijas uzlabojas;
  • medikamenti – daudzas bezrecepšu un recepšu zāles var traucēt atmiņu un skaidru domāšanu. Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu par iespējamām blakusparādībām!

Laiks draugiem un dzīves baudīšanai

Atmiņas uzlabošanas paņēmieni ir ne tikai nopietnās aktivitātes, tādas kā šaha stratēģiju apgūšana vai augstākās grūtības pakāpes krustvārdu mīklas risināšana. Tie noteikti ir arī “vieglprātīgāki” procesi. Kognitīvo spēju uzlabošanos veicinās regulāra komunikācija ar patīkamiem cilvēkiem un domubiedriem, dzīvojot dzīvi, kas ir prieka pilna.

Cilvēks ir sabiedriska būtne. Mēs neesam domāti izdzīvošanai un, būdami izolēti, nespēsim pilnveidoties. Attiecības stimulē mūsu smadzenes – patiesībā mijiedarbība ar citiem cilvēkiem var nodrošināt vislabāko smadzeņu vingrinājumu. Pētījumos secināts, ka nozīmīgu draudzīgu attiecību un būtiskas atbalsta sistēmas esamībai ir liela ietekme ne tikai uz emocionālo, bet arī smadzeņu veselību. Atklāts, ka atmiņa vislēnāk pasliktinās cilvēkiem ar aktīvu socializēšanos reālajā dzīvē.

Foto: Shutterstock

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2022. gada jūlija numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!