Hemoroīdu ārstēšana bez sāpēm un neērtībām
Medicīnas tehnoloģiju attīstība rada iespēju plašā spektrā piedāvāt saudzīgas ārstēšanas metodes cīņai ar tādu delikātu problēmu kā hemoroidālā slimība. Pateicoties tam, pacientu priekšstatos zarnu slimības arvien retāk saistās ar ārkārtīgi stiprām sāpēm un augstu neērtību līmeni.
Hemoroidālā slimība ir viena no pasaulē visizplatītākajām taisnās zarnas slimībām. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem kāda tās stadija ir astoņiem no katriem desmit cilvēkiem jeb aptuveni 80 procentiem zemeslodes iedzīvotāju. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) statistika liecina, ka no hemoroīdiem cieš 36 procenti ekonomiski attīstīto valstu iedzīvotāju, un šī slimība visā pasaulē ieņem pirmo vietu proktoloģisko jeb taisnās zarnas slimību grupā.
To, ka slimība ir tik plaši izplatīta, veicina virkne faktoru, starp kuriem ir gan iedzimtība, gan mūsdienu dzīvesveida īpatnības – sēdošs darbs, mazkustīgs dzīvesveids un nepareizs uzturs kombinācijā ar pārāk lielu taukvielas un ogļhidrātus saturošu produktu īpatsvaru. Šī iemesla dēļ hemoroidālā slimība pēdējā laikā piemeklē arvien jaunākus cilvēkus – agrāk lielākā daļa pacientu bija vecuma grupā virs četrdesmit gadiem, taču mūsdienās ievērojami palielinājies trīsdesmitgadnieku īpatsvars. Turklāt liela pacienta grupa ir sievietes pēcdzemdību periodā.
Slimības četras stadijas
Pie proktologa jāvēršas pat tad, ja radušās pavisam nebūtiskas sūdzības, jo pietiekami bieži sastopamas arī koloproktoloģiskās onkoloģiskās slimības, kuru simptomi līdzinās parastai hemoroidālajai slimībai. Pētījumi, kas veikti trijos Veselības centru apvienības ķirurģijas centros, ļauj konstatēt kādu likumsakarību – no katriem aptuveni 50 pacientiem, kuri bija vērsušies pie speciālista ar proktoloģiskām sūdzībām un kuriem veikta sākotnējā izmeklēšana, viens vai divi gadījumi saistīti ar onkoloģiju.
Turklāt pat sākotnējās apskates laikā taisnās zarnas vēža konstatēšanas iespēja sasniedz 80 procentus. Var pat apgalvot, ka tad, ja audzējs attīstījies taisnās zarnas apakšējā daļā, deviņos gadījumos no desmit noteikt diagnozi ļauj jau manuāla apskate vien, nemaz nerunājot par papildu izmeklēšanas metodēm ar instrumentu palīdzību.
Hemoroidālā slimība noris četrās stadijās. Pirmā stadija rada diskomforta sajūtu anālās atveres un taisnās zarnas zonā, kas izpaužas kā dedzināšana, nieze un gļotaini izdalījumi. Šajā stadijā pirmām kārtām veic konservatīvu ārstēšanu, kas ietver diētu ar palielinātu pārtikas šķiedrvielu saturu, perorālu preparātu lietošanu, kā arī svecīšu un ziežu lokālu izmantošanu.
Hemoroidālās slimības otrajai stadijai raksturīgs diskomforts, nieze, sāpes defekācijas laikā, dažādi gļotaini, asiņaini izdalījumi, kā arī ārēju hemoroidālo mezglu veidošanās un spontāna izzušana. Šajā stadijā slimību parasti ārstē, izmantojot saudzējošas ķirurģiskās manipulācijas, piemēram, lateksa gredzena uzlikšanu uz hemoroidālā mezgla kakliņa, tā pārtraucot mezgla apasiņošanu, un tas ar laiku atmirst. Alternatīva metode ir skleroterapija, kuras laikā hemoroidālajā mezglā tiek ievadīta ķīmiska viela – sklerotizējošs līdzeklis, kas izraisa mezgla sklerotizāciju un vēlāku atmiršanu. Šajā slimības stadijā ir iespējams lietot minimāli invazīvas ķirurģiskās ārstēšanas metodes.
Trešajā stadijā iepriekš minēto simptomātiku var papildināt hemoroidālā mezgla izkrišana spiediena iedarbībā, taču to ir iespējams mehāniskā veidā (ar pirkstu) ievietot atpakaļ. Turklāt rodas defekācijas problēmas, sāpes un asiņaini izdalījumi.
Slimības ceturtajā stadijā klasiskā hemoroidālo mezglu ķirurģiskā likvidēšanas metode tiek izmantota praktiski bez alternatīvām. Pēc hemoroidālā mezgla izgriešanas un šuvju uzlikšanas paliek sāpīgas brūces un jāveic ne mazāk sāpīgas pēcoperācijas pārsiešanas, kā arī neizbēgami rodas defekācijas sarežģījumi. Izvairīties no šīm nepatīkamajām sekām ļauj minimāli invazīvā ķirurģija.
Saudzīga alternatīva
Patiecoties mūsdienās pieejamiem tehnoloģiskiem risinājumiem un jaunākajām metodēm, Veselības centru apvienības medicīnas centru Jugla, Pļavnieki un Elite dienas stacionāros (kā arī, sākot no nākamā gada, jaunajā ķirurģijas klīnikā AIWA Clinic, kuras atklāšana ir paredzēta 2016. gada sākumā) pacientiem plašā klāstā tiek piedāvāti alternatīvi ārstēšanas veidi.
Vispirms jāmin tādi minimāli invazīvo operāciju veidi kā transrektāla hemoroīdu dearterializācija jeb THD (angliski – transanal hemorrhoidal dearterialization, novēršot arteriālo asiņu pieplūdi hemoroidālajiem mezgliem) un hemoroīdu apasiņojošās artērijas liģēšana jeb nosiešana un taisnās zarnas un anālās atveres operatīva ārstēšana – HAL-RAR (Hemorrhoidal Artery Ligation and Rectoanal Repair). Šīs metodes plaši izmanto slimības ārstēšanai otrajā un trešajā stadijā, kā arī atsevišķos gadījumos – arī ceturtajā stadijā, kombinējot ar klasiskajām ārējo hemoroidālo mezglu likvidēšanas metodēm.
Šāda veida operācijas veic, ar ultraskaņas doplerogrāfijas izmeklējuma palīdzību nosakot precīzu tās artērijas lokalizāciju, kas hemoroidālo mezglu apgādā ar asinīm. Operācijas laikā tā tiek aizspiesta un nosieta, un mezgls, nesaņemot asinis, saplok. Gadījumā, ja veidojas gļotādas noslīdējums, to fiksē un mezglu ievelk iekšpusē. Abu minēto metožu priekšrocība ir tāda, ka ķirurgs veic darbu tajā taisnās zarnas gļotādas daļā, kurā nav nervu receptoru. Tāpēc atšķirībā no klasiskās operācijas ar vaļējo metodi sāpju sajūtas pēcoperācijas periodā ir minimālas un izpaužas tikai kā nebūtisks diskomforts, kas divu trīs nedēļu laikā izzūd pavisam.
Vēl viena izplatīta metode ir itāļu ķirurga Longo ieviestā metode, kas nosaukta viņa vārdā, – tā paredz mehāniskā šuvēja izmantošanu hemoroidālā mezgla sašūšanai un gļotādas cirkulāru izgriešanu jeb rezekciju taisnās zarnas posmā, kur nav nervu receptoru. Operācijas laikā hemoroidālie mezgli tiek ievilkti iekšpusē. Arī šīs metodes galvenā priekšrocība ir pēcoperācijas sāpju samazināšana līdz minimumam. Visefektīvāk tā izmantojama taisnās zarnas gļotādas daļēja noslīdējuma gadījumā, turklāt to var papildināt ar klasiskā tipa ārējo mezglu izgriešanas operāciju.
Pastāv arī mūsdienīgas lāzera tehnoloģijas – lāzerhemoroīdplastika (LHP) un hemoroidālo artēriju lāzerkoagulācija (HeLP). LHP operāciju parasti izmanto slimības otrajā un trešajā stadijā, un tās laikā ar ļoti tievas adatiņas palīdzību ar lāzera staru tiek veikta hemoroidālā mezgla koagulācija, pēc kuras tas noplok. Savukārt HeLP metode ļauj ultraskaņas doplerogrāfijas kontrolē noteikt un atrast artēriju, kas nodrošina hemoroidālā mezgla apasiņošanu, un veikt asinsvada lāzerkoagulāciju.
Visu minimāli invazīvo metožu priekšrocība ir pacienta darbspēju ātra atjaunošanās, turklāt līdz minimumam samazināts uzturēšanās ilgums stacionārā. Pacients jau nākamajā dienā pēc operācijas var atgriezties pie sava ierastā dzīvesveida, vien jāņem vērā, ka pirmā mēneša laikā ieteicams izvairīties no lielas fiziskās slodzes. Jebkāda diskomforta sajūta defekācijas laikā pilnībā izzūd jau pēc pāris nedēļām, turklāt nav pat salīdzināma ar tām sāpēm, ko pacienti izjūt pēc klasiskās hemoroīdu ķirurģiskās izgriešanas.
Minimāli invazīvās metodes iespējams lietot, ārstējot arī virkni citu proktoloģisku slimību. Līdzās hemoroidālajai tās var būt pararektālās fistulas, anālās atveres plaisas, taisnās zarnas polipi, dažādi labdabīgi veidojumi anālās atveres tuvumā, astes kaula cistas un astes kaula epiteliālo eju problēmas. Konkrētu metodi izvēlas ārstējošais ārsts atkarībā no slimnieka stāvokļa un veiktās izmeklēšanas rezultātiem.
Izmeklēšanas metodes
Proktoloģiskās diagnostikas zelta standarts ir manuāla izmeklēšana, kuras laikā ķirurgs proktologs 80–90 procentos gadījumu spēj noteikt pareizu diagnozi. Pēc tam veic izmeklējumus ar instrumentu palīdzību – anoskopiju un proktoskopiju, ko dažos gadījumos iespējams veikt jau sākotnējās izmeklēšanas laikā un kam nav nepieciešama īpaša pacienta sagatavošanās.
Nākamais solis ir taisnās zarnas apskate – rektoskopija, kas ir viena no svarīgākajām proktoloģisko slimību diagnostikas metodēm. Pirms tās veikšanas nepieciešama zarnu trakta attīrīšana. Padziļinātākas izmeklēšanas metodes, ko lieto nepieciešamības gadījumā, ir fibrokolonoskopija, radioloģiskās metodes – irigoskopija un defekogrāfija, rektālā manometrija un pat tāda Latvijā reti lietota metode kā trīsdimensiju transrektālā ultrasonogrāfija.
Diagnostikas īpatnības
Viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc proktoloģiskās slimības, tostarp hemoroidālā slimība, netiek laikus diagnosticēta, ir pacientu novēlota vēršanās pie ārsta. Problēmas delikātais, pat intīmais raksturs pacientiem liek ilgstoši ignorēt pat acīmredzamus simptomus – tādus kā diskomforts un nieze anālās atveres rajonā, defekācijas problēmas, anālā kanāla izdalījumus (gļotas, slapjumu, asinis). Pie ārsta pacients vēršas jau ielaistā slimības stadijā, kad jāizmanto radikālas ārstēšanas metodes.
Mēs uzskatām, ka medicīnas iestāde var efektīvi palīdzēt pacientiem pārvarēt psiholoģisko barjeru, kas kavē vēršanos pie proktologa. Veselības centru apvienības sistēmā iespēja saņemt ķirurga vai proktologa konsultāciju ir nodrošināta visos lielākajos medicīnas centros. Pakalpojums pieejams, gan izmantojot valsts finansējumu, gan par maksu.
Proktoloģijas speciālistu – sieviešu – pieņemšana darbā ir viens no Veselības centru apvienības medicīnas centros lietotajiem paņēmieniem, kas veiksmīgi attaisnojies, jo daļai pacientu iespēja veikt izmeklēšanu un ārstēšanu pie sievietes proktoloģes izrādās izšķiroša. Vairumam pacientu Eiropas valstīs ārsta dzimuma izvēle ir tikai vēlmju un gaumes jautājums, tomēr daļai slimnieku vēršanās pie sava dzimuma speciālista var būt vienīgā iespēja saņemt kvalificētu medicīnisko palīdzību (piemēram, reliģisku, kultūras vai citu īpatnību dēļ). Nedrīkst ignorēt arī faktu, ka apstākļos, kad Latvijā aktīvi attīstītās medicīnas tūrisms, kā arī Eiropu pārplūdinājuši bēgļi no Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģioniem, šī problēma kļūst arvien aktuālāka.
Ne mazāk svarīgs faktors ir tas, ka pakalpojumus sniedz proktologs, kas vienlaikus ir arī operējošais ķirurgs. Šāda prakse ir pieņemta visā Veselības centru apvienības sistēmā un ļauj vienam ārstam aprūpēt pacientu visos etapos – no sākotnējās apskates un ārstēšanas metodes izvēles līdz pēcoperācijas novērošanai. Iespēju visā ārstēšanas gaitā kontaktēties ar vienu un to pašu ķirurgu proktologu pacienti vērtē ļoti pozitīvi.
Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2015. gada decembra numurā!
Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!
