Pediatre, bērnu infektoloģe Prof. Dace Gardovska: Veselības un slimību pirmsākumi meklējami agrīnā cilvēka attīstībā

Tradicionāli mūsu izpratne par attiecībām starp prātu, smadzenēm un ķermeni agrīnas attīstības aspektos vairāk fokusējas smadzeņu arhitektūrā, akcentējot smadzenes kā personalitātes un mācīšanās centru, aizmirstot, ka tās ir cieši saistītas ar citām galvenajām ķermeņa sistēmām. Pieļauju, ka ikviens ir pieredzējis, kā emocijas ietekmē gan smadzeņu, gan visa ķermeņa funkcijas, bet mūsu spēja organizēt emocijas tieši veido prāta spēju integrēt pieredzi un pielāgoties nākotnes stresam. Skaidrs arī tas, ka mācīšanās nav tikai apzināts process, jo mācības agrīnā vecumā notiek pirms mums ir apzinātās apziņas un atmiņas spējas, tāpēc daudzus no vissvarīgākajiem dzīves aspektiem kontrolē refleksi, izturēšanās un emocijas, kas apgūtas un organizētas ārpus apziņas.

Dermatologs, venerologs Raimonds Karls: Ādas vēža baltā karaliene- bazalioma

Līdzīgi kā ar visiem ādas veidojumiem, bazaliomas kļūst atpazīstamas, kad sasniedz zināmu attīstības stadiju. Savā agrīnajā attīstībā tā ar neapbruņotu aci teju nav atpazīstama. Nepieciešama dermatoskopija, kas ļauj diagnosticēt jebkuru veidojumu, pirms vēl audzējs sasniedzis atpazīstamību. Galīga vārds ir audu izmeklējumiem laboratorijā – biopsijas materiālu izmeklē šūnu līmenī.

Prof. Maija Eglīte: Arodveselība. Arodslimības

Kārļa Barona balvas ieguvēja- Marina Sevastjanova

Kārļa Barona balva mums ļoti daudz nozīmē. Ir gods turēt rokā apbalvojumu par savā specialitātē nostrādāto mūžu. Tas ir arī kā pagodinājums maniem vecvecākiem, vecākiem, skolotājiem, visiem darbabiedriem un pat bijušiem studentiem, cilvēkiem, ar kuriem kopā strādāts. Skolā biju ļoti aktīva: visus gadus klases vecākā, teicamniece, spēlēju skolas volejbola komandā. Zaubē iemīlēju Latvijas dabu, kuru vēlāk atpazinu Vilhelma Purvīša gleznās.

Internists, gastroenterologs Asoc. Prof. Aldis Puķītis, internists gastroenteroloģijā Andris Romašovs: Zarnu-smadzeņu “komunikācija” un tās mūsdienu izpratne

Mūsdienās, minot vārdu “smadzenes”, mēs vienmēr iedomājamies par tām, kas atrodas galvaskausā. Ir arī smadzenes, kas kontrolē kuņģa zarnu traktu! Kairinātu zarnu sindroms biežāk ietekmē sievietes līdz 50 gadu vecumam (divas līdz sešas reizes biežāk nekā vīriešus), bet arī populācijā virs 50 gadiem šī diagnoze vairs nav retums.

Imunoloģe, interniste Dr.med. Nataļja Kurjāne: Ārsts imunologs- ar ko nodarbojas šis speciālists?

Primāri, kāpēc pacienti apmeklē imunologu, ir atkārtotas infekcijas. Piemēram, ja infekcijas atkārtojas vairāk nekā četras reizes gadā. Ja tās ir vīrusu infekcijas ar vieglu gaitu, – piemēram, ja pacients var tikt galā ar vitamīnu C un paracetamolu, tad tas nav pamats doties pie imunologa.Imunologu jāapmeklē, ja vīrusu infekcijas pāriet uz bakteriālām (bronhīts, ausu iekaisums, haimorīts jeb deguna blakus dobuma iekaisums, pneimonija) saslimšanām un, ja ir nepieciešama antibakteriālā terapija.

Asoc. prof., urologs Vilnis Lietuvietis: "Šodien priekšdziedzera vēzi var izārstēt bez operācijas!"

Uroloģijas un onkoloģiskās uroloģijas klīnikā ir trīs pacietu plūsmas. Pirmā – akūtā neatliekamā palīdzība. Pēc neatliekamas palīdzības vēršas pacienti gan ar nierakmeņiem, gan ar onkoloģiskas slimības izraisītiem neatliekamiem stāvokļiem. Turklāt Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca ir vienīgā vieta Latvijā, kur urologs pieejams visu diennakti septiņas dienas nedēļā.

Onkoloģe ķīmijterapeite Eva Vecvagare: Kas ir ķīmijterapija?

Pirms katras ķīmijterapijas preparāta ievades ir svarīga asins analīžu kontrole, -leikocītu (balto asins šūnu), aknu, nieru u.c. parametru kontrole, lai ārsts būtu drošs, ka ķīmijterapija ir iespējama. Tāpēc nevajag uztraukties, ja to par dažām dienām pārceļ vai nozīmē papildus medikamentus asins sastāva uzlabošanai. Lielākajai daļai pacientu ķīmijterapijas procedūra notiek dienas stacionārā, kad pēc tās atgriežoties tuvinieku lokā, savā ierastajā vidē, daudz vieglāk aizmirst slimību un sadzīvot ar iespējamajām blaknēm.

Inga Narbute: Aortas vārstuļa stenozes invazīva ārstēšana

Aortas vārstuļa stenozes jeb sašaurināšanās (AS) biežākais iemesls ir vecuma izraisītas deģeneratīvas vārstuļa viru izmaiņas. ASV un Eiropas valstīs cilvēkiem virs 65 gadu vecuma kalcificējošas stenozes biežums ir 2–7%, vecumā virs 75 gadiem – 5%. Tā ir biežākā iegūtā sirdskaite, kuras dēļ ir nepieciešama operācija – vārstuļa nomaiņa. Uzlabojoties veselības aprūpei un tādējādi arī pacientu dzīvildzei, aortālās stenozes izplatībai ir tendence pieaugt.