Mēle

Mēle [lingua] – muskuļots orgāns, ko sedz gļotāda. Mēle piedalās barības sasmalcināšanā, norīšanā un artikulētu skaņu veidošanā. Mēlei nav zemgļotādas kārtas, mēles gļotāda ir saaugusi ar mēles muskuļaudiem. Mēli veido šķērssvītrotie muskuļi, kuru savstarpēji koordinētās kustības nodrošina mēles kustību daudzveidību. Mēle ir bagātīgi apgādāta ar asinsvadiem un nerviem. Mēlē izšķir galotni, ķermeni un sakni. Mēles apakšējo virsmu ar mutes dobuma apakšējo sienu saista gļotādas kroka – mēles saitīte. Ja tā ir ļoti īsa, mēles kustības ir ierobežotas un traucē artikulētu skaņu veidošanu. Mēles priekšējā daļa ir brīva, bet mugurējā ir saistīta ar mēles kaulu. Sānos ir mēles malas. Mēles gļotāda uz mēles augšējās virsmas (mēles muguras) veido kārpiņas. Šķir taustes kārpiņas un garšas kārpiņas (® maņu orgāni). Saldo garšu vislabāk uztver mēles gals, rūgto – vaļņveida kārpiņu apvidus mēles mugurējā daļā, bet skābo – kārpiņas mēles vidusdaļā. Mēles saknes augšējā virsmā kārpiņu nav, te atrodas mēles mandele. Pārmaiņas mēles izskatā (aplikums, krāsas, novietojuma pārmaiņas) var liecināt par kuņģa un zarnu trakta, kā arī par organisma vispārējām slimībām.