Uģis Bērs: Reproduktīvo funkciju un grūtniecību raksturojošie hormoni

Šajā publikācijā informēšu par laboratorijas iespējām sniegt reproduktīvās sistēmas funkciju hormonālās regulēšanas novērtējumu un grūtniecības monitoringā izmantotiem testiem. Pastāstīšu, kādos gadījumos ārsts nozīmē testus un kā pareizi sagatavoties analīžu nodošanai, jo nereti analīžu rezultātus var ietekmēt dažādi ārēji un iekšēji faktori.

Horiongonadotropais hormons

Horiongonadotropais hormons (HCG) ir glikoproteīns, kas tiek sintezēts placentas audos – trofoblastos, sākot jau no pirmās grūtniecības nedēļas, un tas ir pirmais sveiciens no mazuļa topošajai māmiņai. HCG ir veidots no divām polipeptīdu ķēdēm: α polipeptīdu ķēde, kas ir vienāda ar hipofīzes hormonu – tireotropā hormona (TSH), folikulu stimulējošā hormona (FSH) un luteinizējošā hormona (LH) – ķēdēm, un β-HCG, kura ir unikāla tikai horiongonadotropajam hormonam. Horiongonadotropīnu ražo horiona šūnas (embrija membrāna) tūlīt pēc embrija piestiprināšanās pie dzemdes sieniņas.

Nosakot β-HCG līmeni asinīs, jau 6.–8. dienā pēc apaugļošanās var diagnosticēt grūtniecību (β-HCG koncentrācija urīnā sasniedz diagnostisko līmeni pēc 1 līdz 2 dienām vēlāk nekā serumā).

Pirmajā grūtniecības trimestrī HCG nodrošina progesterona un estrogēnu sintēzi, kas ir nepieciešami, lai saglabātu grūtniecību. HCG iedarbojas uz dzelteno ķermeni (corpus luteum), tāpat kā luteinizējošais hormons, kas nodrošina tā saglabāšanu. Tas notiek tik ilgi, kamēr augļa-placentas veidojums neiegūst spēju patstāvīgi radīt nepieciešamos hormonus. Ja topošais mazulis būs vīriešu dzimuma, HCG stimulē auglim Leidiga šūnas, kas savukārt nodrošina testosterona sintēzi, lai veidotos reproduktīvie vīrieša orgāni.

Normālas grūtniecības laikā HCG koncentrācija asinīs 2.–5. grūtniecības nedēļā divkāršojas ik pēc 1–2 dienām, sasniedzot maksimumu grūtniecības 3. mēnesī, tad HCG pakāpeniski samazinās.

Daudzaugļu grūtniecībā HCG līmenis paaugstinās proporcionāli embriju skaitam.

Kādos gadījumos ārsts nozīmē veikt HCG testu?

Horiongonadotropīna līmeņa noteikšana asinīs ir visdrošākais veids, kā noteikt agrīnu grūtniecību. Grūtniecības testu sistēmas, kas ir nopērkamas aptiekās un ko sievietes izmanto mājas apstākļos, tiek balstītas uz horiongonadotropīna noteikšanu urīnā, taču jāpiebilst, ka horiongonadotropīna līmenis urīnā paaugstinās 1–2 dienas vēlāk nekā asinīs.

Sievietēm HCG līmeņa noteikšana palīdz:

  • identificēt amenoreju (menstruāciju trūkums);
  • izslēgt ārpusdzemdes grūtniecības draudus;
  • novērtēt aborta rezultātu;
  • veikt grūtniecības dinamikas uzraudzību;
  • noteikt aborta risku;
  • veikt audzēju diagnostiku;
  • noteikt augļa anomālijas.

Vīriešiem HCG līmeņa noteikšana palīdz diagnosticēt sēklinieku audzēja.

Paaugstināts HCG līmenis grūtniecības laikā var būt:

  • daudzaugļu grūtniecības gadījumā;
  • preeklampsijas gadījumā (vēlīna grūtniecības toksikoze);
  • ja grūtniece saslimusi ar diabētu;
  • augļa attīstības traucējumu gadījumā (Dauna sindroms u.c. slimības);
  • ja nepareizi noteikts grūtniecības laiks;
  • ja tiek lietoti sintētiskie progestagēni u.c.

Paaugstinātu HCG līmeni var novērot arī dažu nedēļu laikā pēc aborta procedūras. Augsts hormona līmenis pēc miniaborta norāda par progresējošu grūtniecību.

Zems horiongonadotropīna līmenis grūtniecības laikā var norādīt uz nepareizi noteiktu grūtniecības laiku vai arī nopietnām novirzēm, piemēram:

  • ārpusdzemdes grūtniecība;
  • grūtniecības attīstības traucējumi;
  • augļa attīstības traucējumi;
  • aborta risks;
  • hroniska placentas mazspēja;
  • augļa nāve (II–III trimestrī).

HCG testu izmanto grūtniecības trimestros, lai noteiktu iespējamos augļa attīstības traucējumus, un, ja tādi tiek konstatēti, sievietēm parasti tiek nozīmēti papildu izmeklējumi.

Kas jāievēro, veicot HCG testu

Asins paraugu ņemšana tiek veikta tukšā dūšā, vēlams no rīta. Testu ieteicams veikt ne ātrāk kā 4.–5. dienā pēc menstruāciju aizkavēšanās, un to var atkārtot ik pēc 2–3 dienām, lai pārliecinātos par rezultātiem. Lai noteiktu augļa attīstības traucējumus grūtniecēm, analīzi ir ieteicams veikt 14.–18. grūtniecības nedēļā.

HCG norma arsts.lv

Grūtnieces HCG līmenis arsts.lv

SVARĪGI ZINĀT: HCG līmenis no 5 līdz 25 mIU/ml neapstiprina grūtniecību, tāpēc vēlams atkārtot testu pēc 2 dienām.

HCG analīzes cena, ja analīzi neapmaksā Nacionālais veselības dienests vai apdrošināšanas uzņēmums, – 5,41 eiro.

Ar grūtniecību saistītais plazmas proteīns

Ar grūtniecību saistītais plazmas proteīns (PAPP-A) ir lielmolekulārs placentas sintezēts glikoproteīns (800 kDa). Grūtniecības laikā to lielā daudzumā sintezē trofoblasts, un tas nonāk mātes asinsritē.

Tiek pieņemts, ka PAPP-A ir iesaistīts grūtniecības laikā imūnās atbildes reakcijas veidošanā. PAPP-A fizioloģisko lomu turpina pētīt, jo tā funkcionālā nozīme nav līdz galam skaidra. Līdz šim ir noskaidrots, ka pazemināta PAPP-A koncentrācija grūtniecības laikā ir saistīta ar iespējamu augļa hromosomu anomāliju attīstību.

PAPP-A izmanto 13. un 18. hromosomu trisomiju (Edvardsa sindroms) prenatālajam un 21. trisomijas (Dauna sindroms) skrīningam grūtniecības pirmajā trimestrī (no 8. grūtniecības nedēļas līdz 11. nedēļai 6 dienām).

Vairāki klīniskie pētījumi ir pierādījuši PAPP-A diagnostisko vērtību kā riska skrīninga marķieri hromosomu mutāciju noteikšanai grūtniecības sākumā (pirmajā trimestrī). PAPP-A līmenis ir ievērojami samazināts, ja auglim ir potenciāla iespējamība attīstīties Dauna vai Edvardsa sindromam. Turklāt šis tests ir arī informatīvs, ja ir aborta risks.

Ja vienlaikus vērtē vairākus faktorus – brīvo β-HCG, PAPP-A, mātes vecumu un augļa neirosonogrāfiju (mērot augļa skausta kroku – NT) –, tas būtiski palielina prenatālā skrīninga efektivitāti. PAPP-A noteikšanai ir optimāls periods apmēram 12. grūtniecības nedēļā (11.–14. nedēļa). Pēc 14. grūtniecības nedēļas PAPP-A kā Dauna sindroma riska marķiera vērtība ir nenozīmīga.

Kādos gadījumos ārsts nozīmē veikt PAPP-A testu

    Tas ir skrīninga tests grūtniecēm, lai novērtētu augļa hromosomu anomāliju attīstības risku, 1. un agrā 2. trimestrī (11.–13. nedēļa);

    • ja grūtniecības laikā bijušas novērotas smagas komplikācijas;
    • grūtniecēm, kuras vecākas par 35 gadiem;
    • ja ir bijuši divi vai vairāk spontāni aborti agrīnā grūtniecības laikā;
    • ja ir konstatēta inficēšanās ar B hepatīta vīrusu, masaliņām, herpesvīrusu vai citomegalovīrusu;
    • ja ģimenē ir dzimuši bērni ar Dauna sindromu vai citām ar hromosomu anomālijām saistītām slimībām;
    • iedzimtas slimības radiniekiem;
    • ja dzīvesbiedrs bijis pakļauts apstarojuma vai citu kaitīgo vielu ietekmei pirms bērna ieņemšanas.

    Kas jāievēro, veicot PAPP-A testu

    Asins paraugu ņemšana tiek veikta bez īpašas sagatavošanas. Vēlams neēst 4 stundas pirms procedūras.

    PAPP-A norma

    PAPP-A līmenis ir pazemināts 1. grūtniecības trimestra laikā, ja ir:

    • paaugstināts augļa hromosomu anomāliju risks (Dauna, Edvardsa sindroms);
    • aborta risks.

    PAPP-A cena, ja analīzi neapmaksā Nacionālais veselības dienests vai apdrošināšanas uzņēmums, – 8,54 eiro.

    SVARĪGI ZINĀT: 1. trimestra rezultāti dažādu faktoru ietekmē mēdz būt viltus pozitīvi 5% robežās, tāpēc, saņemot rezultātus, ieteicams doties pie sava ārsta, kas novēro jūs grūtniecības laikā.

    Anti-Millera hormons

    Anti-Millera hormons (AMH) tiek producēts sieviešu olnīcās un vīriešu sēkliniekos. Nodrošina atbilstošā dzimuma reproduktīvās sistēmas attīstību. Zēniem AMH līmenis ir novērojams augsts līdz pat pubertātei, kavējot sievišķo dzimumpazīmju izpausmes, turpretī meitenēm – sākotnēji AMH līmenis ir zems, nodrošinot sievišķās reproduktīvās sistēmas attīstību. Šāds līmenis ir vērojams līdz pubertātei, kur pēc tam olšūnas sāk to pastiprinātāk producēt, taču, iestājoties menopauzei, līmenis kļūst atkal zems vai pat nenosakāms.

    Kādos gadījumos ārsts nozīmē veikt Anti-Millera hormona testu

    • Lai novērtētu iespējamo menopauzes iestāšanos;
    • sievietēm, kurām ir paredzēta mākslīgās apaugļošanas procedūra, lai novērtētu tās iespējamo iznākumu (olnīcu rezerves);
    • sievietēm ar aizdomām par policistisko olnīcu sindromu;
    • sievietēm ar olnīcu vēzi, kam ir raksturīga AMH sekrēcija;
    • jaundzimušajiem, ja ir vērojami neattīstīti ārējie dzimumorgāni.

    Paaugstinātas Anti-Millera hormona vērtības:

    • var liecināt par iespējamu policistisko olnīcu sindromu, tomēr primāri nav izmantojams diagnozes apstiprināšanai;
    • nesekmīga olnīcu vēža terapijas gaita ar raksturīgu AMH sekrēciju.

    Pazeminātas Anti-Millera hormona vērtības:

    • liecina par pazeminātu olšūnu aktivitāti, kas var ietekmēt mākslīgās apaugļošanas iznākumu;
    • iespējama menopauzes iestāšanās (arī ja ir izteikts AMH līmeņa krituma). Jāpiebilst, ka menopauzes laikā un pirms pubertātes iestāšanās zems vai pat nenosakāms AMH līmenis ir uzskatāms par atbilstošu.

    Anti-Millera hormona norma:

    Vīriešiem 1,3–14,8 ng/ml;

    Sievietēm 0,0–12,6 ng/ml.

    Anti-Millera hormona analīzes cena, ja to neapmaksā Nacionālais veselības dienests vai apdrošināšanas uzņēmums, – 64,00 eiro.

    SVARĪGI ZINĀT: Analīžu rezultātu interpretācija ir tikai informācija jūsu ārstam, nevis diagnoze. Analīžu rezultātus nebūtu vēlams izmantot diagnozes noteikšanai pašiem sev. Precīzu diagnozi var noteikt tikai ārsts, kam ir pieejama paplašināta informāciju par jūsu veselības stāvokli (slimības vēsture un citi izmeklējumi).

     

    Mg. sc. biol. Uģis Bērs

    Foto: pexels.com

    Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2016. gada janvāra numurā!

    Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!