Sports ziemā? Jā!

“Fiziskās aktivitātes jebkurā veidā ir veselīgas. Protams, viss ir atkarīgs no izvēlētā režīma un intensitātes. Arī ar ziemas sporta veidiem varam palīdzēt organismam paaugstināt fizisko sagatavotību, trenēt sirdi, uzlabot elpošanas sistēmu un nostiprināt muskulatūru. Ļoti labvēlīgi ziemas sporta veidi ir tiem cilvēkiem, kam ir bronhiālā astma, jo šajā gadalaikā alergēni un putekļi ārējā vidē ir ļoti maz sastopami,” ārste atklāj vienu no ziemas sporta priekšrocībām.

Kādu sporta veidu izvēlēties

Pirmais un svarīgākais noteikums cilvēkam, kas ir nolēmis sportot un darīt to regulāri, – jāieplāno pietiekami laiks sev, laiks savam ķermenim, savas pašsajūtas uzlabošanai. Jāapzinās, ka tas ir tikai sev pašam. Nevienam citam šī sportošana nav nepieciešama, tikai TEV! Otrkārt, pirmajā sportošanas reizē noteikti jābūt labā noskaņojumā vai labā kompānijā, tad sporta aktivitātes šķitīs saistošākas, un tās nebūs kā pienākums, bet kā laba laika pavadīšana. Ziemas sports ir lielisks veids, kā iesaistīt bērnus sporta aktivitātēs un jau no mazotnes radināt pie aktīva dzīvesveida. Savukārt bērnu azarts var piesaistīt un dot enerģiju pieaugušajiem – rodas tāda kā atgriezeniskā saite.

Pirmajās reizēs svarīgi atcerēties – vēlams mazāk, nevis vairāk. Pirmo reizi dodoties sportot, pilnīgi pietiek ar 30–60 min aktivitātēm. Jo, ja cilvēks pirmajā reizē pārgurst, pēc sportošanas sāp muskuļi, tad ātri vien rodas vēlme atmest visam ar roku.

Liela daļa cilvēku ir slēpojuši, slidojuši, un tās ir labas iemaņas, ko viņi var atcerēties no skolas gadiem.

Ja runājam par konkrētiem sporta veidiem – ir jānovērtē sava fiziskā sagatavotība, ja tā ir zema, tad vispiemērotāk būtu sākt ar nūjošanu, kura nodarbina visas muskuļu grupas. Ja nav nūjas, tā var būt vienkārša soļošana, bet ātrākā tempā nekā pastaigas ātrums.

Ja ir jau iepriekš sportots, tad piemērots ir augstas intensitātes sports – distanču slēpošana. Arī tajā ir noslogotas visas muskuļu grupas – gan kājas, gan rokas, gan vēdera prese, gan muguras muskulatūra. Distanču slēpošanai ir nepieciešamas koordinācijas spējas, spēja savienot kustību ar ritmu. Šis ir sporta veids, kurš no elpošanas un sirds un asinsvadu sistēmas prasa visaugstāko darbības līmeni.

Slidošana, tāpat kā distanču slēpošana, arī noslogo visas muskuļu grupas, tā nostiprina koordinācijas spējas, īpaši attīsta muguras un vēdera muskulatūru. Arī tik populārā kalnu slēpošana ir augstas intensitātes slodze.

Iesildīšanās un atsildīšanās

Lai izvairītos no kaitējuma veselībai un no traumām, svarīga aktivitāšu sastāvdaļa ir sagatavošanās jeb iesildīšanās. To, protams, zina visi, bet reti kurš to realizē praksē.

Lai iesildītu ķermeni aktivitātēm, pietiek ar 5–7 minūtēm, kuru laikā ir jāievēro zemas intensitātes slodze, piemēram, iešana tempā, bet tādā, lai nebūtu aizelšanās, līdz rodas sajūta, ka ķermenī ieplūst siltums. Ja plānota skriešana vai soļošana, tad iesildoties būtu jāiet nedaudz ātrāk nekā pastaigas tempā. Distanču slēpotājiem labi noder pastaigas, neuzliekot slēpes, bet staigājot tikai ar nūjām, lai iesildītu roku un kāju muskulatūru. Galvenās aktivitātes laikā var mainīt gan tempu, gan intensitāti. Intensitāte mainās, izvēloties reljefaināku sporta aktivitātes trasi.

Tikpat svarīgi ir arī ķermeni nomierināt pēc aktīvās slodzes. Pēc treniņa ir vēlams 5–7 minūtes samazināt tempu. Svarīgi ir atjaunot ķermenī skābekli, kas zaudēts aktivitātes laikā, kā arī atbrīvot muskuļus no vielmaiņas gala produktiem un pienskābēm. Ja neveic atsildīšanos treniņa beigās, var iedzīvoties nepatīkamā stīvumā un muskuļu sāpēs, kas visvairāk izteiktas ir nākamajās dienās pēc sportošanas. Ja treniņā ir pastiprināti nodarbinātas rokas, tad atsildīšanās laikā noteikti vajag tās izapļot, savukārt kājas – izšūpot. Nepieciešams izstaipīt tos muskuļus, kuri vairāk nodarbināti slodzes laikā.

Raksta turpinājumu par apavu un apģērbu izvēli, biežākajām traumām un simptomiem, kas liecina par apsaldējumu,  lasiet žurnāla "ārsts.lv" 2017. gada janvāra  numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!