Man laikam ir kāda neiroze...

Nereti sadzīvē mēs vietā un nevietā lietojam dažādus ar psihiatriju saistītus izteikumus. Viens no šādiem bieži lietotiem vārdiem ir neiroze. Ja diena ir bijusi smaga, neveiksmju pilna, vai bijusi kāda sadzīviska neveiksme, sakām, ka mums ir neiroze, esam neirotiski. Vai vienmēr tas atbilst patiesībai un kā uz šo jautājumu skatās psihiatrija – par to nedaudz šajā rakstā.

Psihiskās slimības, tāpat kā jebkuras citas, lielākā daļā pasaules valstu klasificē saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas izstrādāto Starptautisko slimību klasifikāciju, jo ir svarīgi, lai ārsti visā pasaulē runātu vienā valodā. Precīzai diagnozei ir svarīga nozīme, lai varētu pareizi ārstēt. Katru slimību veido noteiktu pazīmju jeb simptomu skaits, kurus ārsts pacientam konstatē noteiktu laika periodu.

Neirozes, par kurām gribētu runāt šajā rakstā, iedala minētās klasifikācijas sadaļā Neirotiski, ar stresu saistīti un somatoformi traucējumi. Šajā nosaukumā parādās vārds stress, tātad, lietojot ikdienā šo vārdu, neesam tālu no patiesības, jo stresam ir nozīme neirožu izcelsmē. Somatoformi traucējumi nozīmē, ka tie ir līdzīgi slimībām, kuras mēs saprotam kā somatiskas, – sirds slimības, elpošanas sistēmas slimības, kuru simptomi – elpas trūkums, sirdsklauves, sāpes u.c. – mums ir labi pazīstami. Diemžēl arī psihiskas slimības var slēpties, maskēties aiz šiem, mums visiem pazīstamajiem, simptomiem.

Kādas slimības ietilpst neirožu grupā

Pie neirozēm pieskaitām tādas slimības kā panika, agorafobija, sociālā fobija, vispārēja trauksme, specifiskas fobijas, obsesīvi kompulsīvi traucējumi, reakcija uz smagu stresu un adaptācijas traucējumi. Šajos nosaukumos ietverti tādi vārdi kā trauksme, fobija jeb bailes. Trauksme un bailes signalizē par briesmām, un tās ne vienmēr ir slimības izpausme. Mums vairāk saprotamas ir bailes, kas rodas, kad sastopamies ar ārējām, zināmām un skaidri noformētām briesmām, pret kurām mums ir skaidra attieksme. Trauksmes gadījumā briesmas ir iekšējas, nezināmas, mums pašiem neskaidras, un tāpēc arī mūsu attieksme pret tām ir neskaidra.

Trauksme var būt noderīga un nepieciešama gadījumos, kad tā palīdz pasargāt savu veselību vai dzīvību, piemēram, pasargāt sevi no fiziska uzbrukuma. Trauksme parasti ir tā, kas liek veikt noteiktas darbības, piemēram, steigties, lai nenokavētu pēdējo vilcienu uz mājām. Kad esam sasnieguši vēlamo, izvairījušies no nepatīkamām situācijām, trauksme pazūd, un rodas gandarījums. Ja nebūtu trauksmes, mūsu dzīvē būtu daudz nepatīkamu situāciju. Tomēr gadījumos, kad trauksme rodas bez iemesla, nepalīdz mums saglabāt dzīvību vai veselību, tā kļūst traucējoša un ir slimības izpausme. Trauksmi pacienti panes ļoti mokoši, tā ir galvenais iemesls, lai vērstos pēc palīdzības.

Raksta turpinājumu par iemesliem, kādēļ rodas neirozes un trauksme un kā palīdzēt pacientam, lasiet  žurnāla "ārsts.lv" 2017. gada februāra numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!