Lana Kasparāne: Jutīga āda

Aptiekās mūsu priekšā paveras plašs kosmētikas klāsts ar ādas kopšanas līdzekļiem dažādiem ādas tipiem un stāvokļiem. Un arvien biežāk tiek piedāvāti arī kopšanas līdzekļi jutīgai ādai, no kā var secināt, ka tā ir pieaugoša problēma patērētāju vidū. Un tā tik tiešām ir – jutīgas ādas sastopamība strauji pieaug ekonomiski attīstītās un industrializētās valstīs ar praktiski vienādu izplatību Amerikā un Eirāzijā. Vai par to būtu jāuztraucas? Es teiktu, ka jā, jo ir pierādīta jutīgas ādas negatīvā ietekme uz dzīves kvalitāti. Turklāt, ja laikus nediagnosticē šo klīnisko stāvokli, sākas virkne vairāku procesu, kam sekas var būt alerģijas attīstība, neirogēns iekaisums, augstāka predispozīcija atsevišķām dermatozēm un citām dzīves kvalitāti mazinošām izmaiņām.

Kas īsti ir jutīga āda

Pirmkārt, būtu jāsaprot, ka jutīga āda nav ādas tips, bet gan klīnisks ādas stāvoklis, ko joprojām ir grūti definēt, lai gan šis vārdu salikums zinātniskajā literatūrā pirmo reizi parādījās jau pirms vairākiem gadu desmitiem. Manuprāt, jutīgu ādu vislabāk definēja franču zinātniece Viržīnija Biē (Virginie Buhé): jutīga āda ir klīnisks sindroms, ko raksturo nepatīkamu sajūtu rašanās, piemēram, nieze, dedzināšana vai sāpes, reaģējot uz vairākiem faktoriem, tostarp ādas kopšanas produktiem, ūdeni, aukstumu, karstumu, ultravioleto radiāciju vai citiem fizikāliem, mehāniskiem un/vai ķīmiskiem faktoriem.

Ņemot vērā klīnisko pazīmju un provocējošo faktoru daudzveidību, zinātniskajā un mācību literatūrā jutīga āda tiek arī dažādi klasificēta. Piemēram, franču dermatoloģe Ponsa-Giro (Pons-Guiraud) piedāvā šādu klasifikāciju:

  • ļoti jutīga āda – reaģē uz visdažādākajiem faktoriem, gan iekšējiem, gan ārējiem, izpaužas ar agrīniem un vēlīniem simptomiem un spēcīgu psihoemocionālās spriedzes klātbūtni;
  • jutīga pret apkārtējo vidi – tīra, sausa, plāna āda ar tendenci uz sarkšanu, lobīšanos vai pietvīkšanu, un reaģē galvenokārt uz apkārtējās vides faktoriem;
  • jutīga pret kosmētiku – pārejoši reaģē uz konkrētu/-ām un nosakāmu/-ām kosmētikas līdzekļu sastāvdaļām (krāsvielām, ķīmiskiem komponentiem, stabilizatoriem).

Un mācību literatūrā atrodamā:

  • aknes tips – ar tendenci uz jaunu piņņu, slēgtu vai vaļēju komedonu rašanos;
  • rozācijas tips – ar tendenci uz atkārtotu pietvīkumu, sejas apsārtumu un karstuma sajūtu;
  • āda kā pēc oda dzēliena – ar tieksmi uz dzelšanas vai dedzināšanas sajūtu; sajūta starp diskomfortu un sāpēm, līdzīgi kā apdeguma gadījumā;
  • alerģiska tipa – apsārtums, nieze un ādas zvīņošanās kā pamatizpausmes.

Kā atpazīt jutīgu ādu

Šī multifaktoriālā stāvokļa klīniskās pazīmes ir vairākas, atkarīgas no vides faktoriem, vecuma, ādas tipa un fototipa, ādas barjerfunkcijas kvalitātes u.c., tādējādi sniedzot dažādību kopējā klīniskajā ainā.

Var arī nebūt redzamu klīnisko pazīmju. Ne velti to mēdz dēvēt par pašdiagnosticētu stāvokli, kas ir arī viens no diagnostikas kritērijiem. Tomēr vairākumā gadījumu novēro samazinātu ādas mitruma līmeni, kas izpaužas kā sausa, plāna, atūdeņota āda ar ādas elastības samazināšanos un ādas fizioloģisko barjerfunkciju pasliktināšanos. Šiem pacientiem biežāk novēro pastāvīgu vai pārejošu apsārtumu un paplašinātu asinsvadu zīmējumu, var būt smalka lobīšanās.

Tomēr subjektīvās, nevis redzamās ādas pazīmes ir dominējošās un parasti ir arī dermatologa konsultācijas iemesls šajā gadījumā. Simptomi visbiežāk lokalizējas uz sejas (dažreiz kakla) un parasti izpaužas kā tirpšana, dedzināšana, karstuma sajūta, saspringums jeb velkoša sajūta, nieze, sāpes, diskomforts, karstuma viļņi jeb siltuma sajūta, duroša sajūta un kņudēšana. Šie simptomi atsevišķos gadījumos parādās uzreiz pēc kontakta ar provocējošo faktoru vai dažas stundas vēlāk. Tie var pakāpeniski pastiprināties līdz stāvoklim, kad kļūst pastāvīgi un nepanesami. Diskomforta sajūta var parādīties arī tikai aukstuma/karstuma ekspozīcijas laikā vai pēc psihoemocionālas spriedzes.

Dažreiz ir ļoti grūti atšķirt jutīgu ādu no kairinājuma kontaktdermatīta vai viegla alerģiska dermatīta, jo pazīmes ir samērā līdzīgas.

Svarīgs ir fakts, ka jutīga āda veicina kairinājuma attīstību, un, tā kā tā ir trausla, no jutīgas tā var pāriet citā formā un kļūt par alerģisku. Savukārt iekaisusi āda atvieglo alergēnu iekļūšanu caur ādu dziļākos tās slāņos un sensibilizācijas sākumu, palielinot alerģijas attīstības risku. Tāpēc ir svarīgi laikus ārstēt un pareizi kopt jutīgu ādu, nostiprinot ādas barjerfunkcijas, lai tā neiekaistu un nesāktos imūnās sistēmas alerģiskie mehānismi.

Ādas pastiprināta jutīguma iemesli

Jutīgas ādas izcelsme ir multifaktoriāla, pamatā ir ģenētiska predispozīcija jeb tendence kombinācijā ar ārējiem un iekšējiem faktoriem, kas var izraisīt vai saasināt ādas stāvokļa klīniskās izpausmes. Potenciālos palaidējfaktorus, kam ir nozīmīga loma jutīgas ādas izcelsmē, var iedalīt divās grupās – modificējamos jeb ietekmējamos un nemodificējamos jeb neietekmējamos.

Nemodificējamie:

  • dzimums (sievietēm biežāk nekā vīriešiem);
  • vecums (no 18 līdz 50 gadiem);
  • ādas fototips (gaiša āda – lielāks risks iegūt saules apdegumu, ādas pigmentācija);
  • ģenētiskā predispozīcija (ar tendenci uz sarkšanu un/vai pietvīkumu);
  • pastiprināta epidermas inervācija vai receptoru paaugstināta jutība;
  • palielināts sviedru dziedzeru daudzums;
  • palielināts neitrālo lipīdu un samazināts sfingolipīdu skaits.

Modificējamie:

  • hormonu līmenis (piemēram, vairogdziedzera slimības);
  • plāns raga slānis;
  • samazināts raga slāņa mitruma līmenis;
  • bojāts raga slānis;
  • samazināta ādas barjerfunkcija;
  • samazināts lipīdu skaits;
  • liels ūdens zudums caur epidermu.

Jutīgas ādas īpašniekiem bieži vien ir arī kāda dermatoloģiska slimība. Bet ir grūti definēt, vai jutīga āda ir izprovocējusi konkrēto slimību vai otrādi. Biežāk minētās slimības zinātniskajā literatūrā ir seborejiskais dermatīts, atopiskais dermatīts, psoriāze, atopija, rozācija un akne.

Vairāki ārējie faktori, tāpat kā iekšējie, arī var pasliktināt vai kļūt par jutīgas ādas provocējošiem faktoriem:

  • agresīva, neatbilstoša indivīda ādas tipam ādas attīrīšana, piemēram, skrubji, kas satur rezorcīnu, augļskābes, trihloretiķskābi, pirovīnogskābi u.tml.;
  • ikdienas kosmētikas un higiēnas preces, kas satur kairinošas vielas (dimetilaminopropilamīnu, dimetilsulfoksīdu, benzoilperoksīdu, propilēnglikolu, salicilskābi, stabilizatorus, smaržvielas, konservantus, krāsvielas);
  • bieža skūšanās (manuāla vai izmantojot elektroierīces) un spirtu saturošu produktu lietošana pēc skūšanās ir kairinoši sejas ādai;
  • arī tādi ārējie faktori kā apkārtējās vides piesārņojums un temperatūras svārstības, piemēram, strādājot ārā vai slikti vēdināmās telpās;
  • dzīvesveida īpatnības, piemēram, karsts dzēriens, pikants ēdiens, bieža alkohola lietošana, pirts, karsta vanna utt.;
  • pārmērīga sevis pakļaušana UV starojumam dzīves laikā, iedegums, gaismas terapija, solārijs.

Jutīgas ādas diagnostika

Jutīga āda ir pašdiagnosticēts klīnisks stāvoklis, kura gadījumā dominē subjektīvie simptomi, un objektīvi to noteikt ir samērā grūti, jo līdz šim nav izveidoti diagnostiskie kritēriji. Tomēr virkne pētnieku ir izstrādājuši un pārbaudījuši vairākas izmeklēšanas metodes, kā nonākt līdz jutīgas ādas diagnozei.

Pirmkārt, ļoti svarīgi ir iegūt detalizētu informāciju par ādas stāvokli līdz šim un ģimenes anamnēzi. Tāpat ir izstrādātas arī vairākas anketas jutīgas ādas novērtēšanai, kurās jautājumi ir saistīti ar jutīgai ādai raksturīgajām pazīmēm un personiskās higiēnas produktu un vides faktoru radītām lokālajām reakcijām. Pastāv arī dažādas fizikālās izmeklēšanas metodes, kā korneometrija, evaporimetrija, ultraskaņas izmeklējums, un specifiski ādas testi.

Jutīgas ādas kopšana

Pirmkārt, jāpārtrauc to produktu lietošana, kas, jūsuprāt, provocē ādas jutīgumu. Šajā gadījumā varu ieteikt zinātniskajā literatūrā minēto četru punktu algoritmu: pārtraukšana, izvērtēšana, testēšana un lēna atsākšana.

  • Pārtraukšana. Jāpārtrauc visu uz ādas aplicējamo produktu lietošana, kā arī vismaz divas nedēļas jāizvairās no darbībām un apģērba, kas izraisa ādas berzi.
  • Izvērtēšana. Pēc tam pašam jāizvērtē jebkādas redzamās ādas izpausmes pirms un pēc pārtraukšanas. Ja vizuāli paša spēkiem neizdodas novērtēt ādas stāvokli pirms un pēc, ieteicama klīniska ādas stāvokļa izvērtēšana un nepieciešamības gadījumā – specifisku testu veikšana pie dermatologa.
  • Testēšana. Veic dažādus alerģiskos ādas testus. Būtu jāveic arī specifiski aplikācijas testi kontaktnātrenes izslēgšanai. Ja visi šie testi ir negatīvi, jānovērtē arī pacienta mentālais stāvoklis.
  • Lēna pašu nepieciešamāko ādas kopšanas līdzekļu lietošanas atsākšana. Visus produktus, kurus atsāk lietot, ieteicams vispirms testēt, uzklājot nelielu produkta daudzumu uz neliela ādas laukuma apmēram piecas naktis pēc kārtas un dokumentēt pozitīvo un/vai negatīvo rezultātu. Sievietēm tiek ieteikts sākt ar potenciāli mazalerģiskiem vai nealerģiskiem kosmētikas līdzekļiem pa vienam šādā secībā: lūpu krāsa, pūderis un vaigu sārtums.  

Ļoti būtiski ir izvēlēties savam ādas tipam atbilstošus ādas kopšanas līdzekļus, ko vislabāk spēs ieteikt dermatologs, kosmetologs vai tam paredzētie konsultanti aptiekās. Uz konkrētiem produktiem jau būs norādīts, ka tie domāti jutīgai ādai, t.i., šie produkti paaugstina ādas tolerances slieksni, ierobežo neirogēno iekaisumu, atjauno ādas barjerfunkciju, satur minimālu daudzumu surfaktantu, ir bez parabēniem un smaržvielām, intensīvi mitrina, ir biosaderīgi ar ādu un hipoalerģiski. Kā arī nevajadzētu aizmirst par saules aizsargfaktoru, ieteicams vismaz SPF 30.

 

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2017. gada augusta numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!