Ilze Elizabete Ošeniece: D vitamīns un rahīts

Gandrīz pirms gadsimta tika atklāts, ka D vitamīnam ir svarīga loma cilvēka organismā, vēl jo vairāk – augošā. Bērnam, kuram trūkst D vitamīna, samazinās kalcija un fosfora uzsūkšanās, kas ir vajadzīga kaulu attīstībai, lai tie veidotos stipri un veseli, kā arī samazinātu lūzuma risku un izvairītos no saslimšanas ar rahītu. Tāpēc bērnam ir svarīgi uzņemt D vitamīnu gan ar uzturu, gan ar saules staru palīdzību.

D vitamīna metabolisms

Viens no ceļiem, kā var uzņemt D vitamīnu, ir ar uzturproduktiem, piemēram, olām – D vitamīnu var uzņemt tieši no olas dzeltenuma, D vitamīns ir arī aknās, sviestā, zivju eļļā. Tas tālāk ar olbaltumvielām tiek transportēts uz aknām, kur veidojas 25-hidroksi- D vitamīns (kalcidiols), kas nonāk nierēs un tālāk pārveidojas par 1,25-dihidroksi-D vitamīnu (kalcitriolu jeb 1,25(OH)2D), kas ir bioloģiski aktīva forma. Tālāk šī vitamīna aktīvā forma savienojas ar attiecīgajiem receptoriem tievajās zarnās, lai veicinātu kalcija un fosfora uzsūkšanos, kā arī kalcija reabsorbciju nierēs.

D vitamīns kaulos veicina nepārkaļķoto kaulaudu osteoīdu mineralizāciju un kolagēna sintēzi. Epitēlijķermenīšu izstrādātais paratireoīdais hormons uztur normālu kalcija līmeni organismā. D vitamīna receptori ir atrodami gandrīz visu orgānu šūnās, tāpēc, ja ir D vitamīna trūkums, orgānu sistēma ar laiku sāk sliktāk funkcionēt vai arī var sākties dažādas slimības. D vitamīna receptori atrodas nierēs, zarnās, kaulos, ādā, aknās, vairogdziedzerī, sirds un skeleta muskuļu šūnās, aizkuņģa dziedzera saliņšūnās, plaušās, smadzenēs, kā arī šūnās, kuras piedalās imūnās sistēmas atbildes veidošanā, – limfoīdajās šūnās: monocītos, makrofāgos, aktivētajos T un B limfocītos un dendrītiskajās šūnās.  

Otrs ceļš, kā iegūstam D vitamīnu, ir caur ādu, kad vitamīns mūsu organismā sintezējas no 7-dehidroholesterola ultravioleto staru (280–330 nm staru garums) ietekmē.

Saule un D vitamīns

Vecāki nereti ir dilemmas priekšā – vai aizsargāt bērnu no saules stariem ar ultravioletā starojuma aizsargkrēmiem (SPF 15, SPF 50 u.c.) un tā izvairīties no ādas vēža attīstības kaut kad nākotnē, vai tomēr atļaut saulei veikt labo darbu, palīdzot D vitamīna sintēzei ādā. Visiem tiem, kas dzīvo uz ziemeļiem no 35° ziemeļu platuma grādiem, esot saulē, D vitamīns ādā praktiski tikpat kā neveidojas. Lai sintezētos D vitamīns, jāatrodas saulē bez aizsargkrēma 5–30 minūtēm divas reizes nedēļā, kas ir pilnīgi pietiekami. Protams, jāizvērtē laiks, kad to darīt vislabāk. No pulksten 10.00 rītā līdz 15.00 dienā saules stari krīt vertikālāk. Vasarā, kad, uzturoties saulē, jau pagājusi pusstunda, noteikti jāuzklāj saules aizsargkrēms gan pašiem, gan bērniem, lai pasargātos no ādas vēža veidošanos. Iestājoties rudenim, saule mūs lutina retāk un mazāk intensīvi, taču arī rudenī nevajadzētu uzturēties tiešos saules staros stundām ilgi.

Kas samazina D vitamīna līmeni

Pētījumi pierādījuši, ka gāzēti saldināti dzērieni veicina kaulu blīvuma samazināšanos un attiecīgi palielina lūzumu iespējamību, kā arī kavē lūzumu dzīšanu. Pie tā vainojama fosforskābe, ko satur gāzētie dzērieni. Tā palielina skābumu organismā, tā kavējot kalcija uzsūkšanos. Tāpēc vajadzētu jau no mazotnes radināt bērnus dzert vienkārši ūdeni.

D vitamīns ir vitāli svarīgs mazulim, jo novērš muskuļu un skeleta sistēmas problēmas, kuras draud bērniem, it īpaši tiem, kas aizraujas ar elektroniskām spēlēm, datoriem, viedierīcēm un pierod pie mazkustīguma. Šāds dzīvesveids veicina lieko svaru un aptaukošanos, kas veicina nepietiekamu D vitamīna līmeni serumā. D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, tāpēc cilvēkiem ar lieko svaru tas ātrāk sadalās.

D vitamīna trūkuma izraisīts rahīts

D vitamīna līmenis ir ļoti svarīgs arī jaunajām māmiņām. Ja mātei trūkst D vitamīna, barojot bērnu ar krūti, arī mazulis nevar saņemt pietiekamu vitamīna daudzumu. Pētījumos ir pierādīts, ka mātēm, kurām ir zems vai nepietiekams vitamīna līmenis, piedzimst zīdaiņi, kuriem sliktāk veidojas zobu emalja, zobu šķilšanās secība ir nepareiza, ir mazāks minerālvielu saturs kaulos, un tas ietekmē kaulu lielumu, rezultātā ir nosliece uz muskuļu un skeleta sistēmas problēmām, arī kaulu deformāciju nepietiekamas kaula mineralizācijas dēļ. To sauc par rahītu bērniem un par osteomalāciju – “mīkstiem kauliem” – pieaugušajiem.

Vēsturiski rahīts bija bērnu slimība un vairāk asociējas ar laiku, kad bija industriālā revolūcija. Bērni saņēma maz saules gaismas, rūpniecības radītais gaisa piesārņojums izraisīja smogu, caur kuru saules stariem bija vēl grūtāk izlauzties cauri. Turklāt uzturā tolaik papildus nelietoja D vitamīnu, nebija arī zivju eļļas un piena produktu pietiekamā daudzumā. 

Rahīta veidi

Rahītam ir trīs pamatiemesli, kāpēc tas attīstās:

• samazinātas uztura vērtības dēļ – ja uzturā trūkst D vitamīna;
• pazemināta fosfora līmeņa dēļ – šis traucējums ir ģenētiski iedzimts, saistīts ar X hromosomu un pārmantojas autosomāli dominanti. Nieru funkcija ir traucēta, un tās nespēj kontrolēt fosfāta izdalīšanos urīnā;
• renālais rahīts – tas attīstās nieru slimības dēļ, kad nieres nespēj regulēt elektrolītu – kalciju un fosfāta – zudumu urīnā. Abi šie elektrolīti ir vajadzīgi, lai augtu spēcīgi un veseli kauli.  

Rahīta vispārējie klīniskie simptomi ir variabli, atkarībā no bērna vecuma:

• pastiprināta svīšana (īpaši tas novērojams, kad mazulis ir paēdis – svīst pakausītis);
• nemiers;
• miega traucējumi;
• apetītes trūkums;
• kaulu deformācijas;
• kaulu sāpes;
• zobu anomālijas;
• pazemināts muskulatūras tonuss;
• locītavu saišu vājums;
• apgrūtināta staigāšana;
• bieži kritieni;
• aizkavēta augšana;
• biežas akūtas elpošanas ceļu infekcijas;
• smagos gadījumos – kalcija trūkuma (hipokalcēmijas) pazīmes;
• tetānija – hipokalcēmiskie krampji.

Skeleta simptomi attīstās reizē ar bērna attīstību.

Galvaskausa izmaiņas – mīksti galvaskausa plakanie kauli, sākumā mīkstums ir galvaskausa avotiņa malās, tad ar laiku notiek deformācija un izveidojas pieres un pakauša kaula pauguri jeb tā sauktā kvadrātveida galva. Deformējas aukslēju velve, un zobu šķiļas nepareizā secībā.

Krūškurvja izmaiņas – veidojās ribu krelles (paresninājumi ribu priekšpusē, kur ribu kaulainā daļa pāriet skrimšļainajā), kā arī Harisona rieva – abu krūškurvju puses padziļinājums starp krūšu muskuļiem un ribu malu, kas rodas elpošanas laikā, jo diafragma velk elpošanas kustībā iesaistītās ribas uz iekšu, bet tās ribas, kas nav saistītas – uz āru. Deformācija veidojas arī ir krūšu kaulā – izveidojas tā sauktais kurpnieka krūškurvis, kas ir iespiests uz iekšu, vai vistas krūškurvis – izspiests uz āru.

Mugurkaula izmaiņas – slimajiem bērniem pastiprinās mugurkaula krūšu daļas kifoze (mugurkaula izliekums uz mugurpusi), attīstās skolioze (mugurkaula izliekums sāniskā virzienā).

Vēlākā periodā bērniem veidojas šaurs iegurnis, rodas kāju deformācija – O veida kājas vai X veida kājas. Bērniem ir mazs augums, pazemināts muskuļu tonuss un saišu vājums.

Rentgenoloģiski rahīta gadījumā redzama kaulu demineralizācija un izmaiņas garo kaulu metafīzēs, plāni kortikālie kauli.

Rahīta diagnostika

• Veic asins analīzes, nosakot jonizētā kalcija, fosfora, magnija, kreatinīna, sārmainās fosfatāzes un 25(OH)D līmeni, pēc tā spriež par slimības smagumu.

Jonizētais kalcijs – var būt samazināts vai normāls, atkarībā no organisma spējas uzturēt kalcija līmeni normā.

Fosfors – D vitamīna deficīta gadījumā tā līmenis ir samazināts.

Magnijs, kreatinīns (rādītājs, kas atspoguļo nieru funkciju), sārmainā fosfatāze (rādītājs pieaug, ja ir aknu un kaulu slimības) – D vitamīna deficīta gadījumā ir paaugstināta.

25(OH)D – D vitamīna deficīta gadījumā ir samazināts.

• Urīna analīzes, nosakot urīna pH, olbaltumu, kalciju, fosforu, kreatinīnu, glikozi, pēc tiem spriež par slimības norisi.

Kad vāc diennakts urīnu, lai noteiktu kalcija līmeni, traukā ir jābūt sālsskābei, lai novērstu kalcija sāļu salipšanu. Galvenais mērķis ir izvērtēt, vai kalcija urīnā nav pārāk daudz, salīdzinot ar neadekvāti zemo līmeni serumā, – vai nav hiperkalcūrija.

• Rentgenogrāfija. To veic ribām, plaukstām un / vai ceļiem. Ļoti labi var redzēt pārmaiņas spieķa kaulam un elkoņa kaulam. Deformēta kaula metafīze – augšanas zona – kļūst plašāka un resnāka. Ir ļoti lielas atstarpes starp spieķa kaulu un elkoņa kaulu, kā arī starp delnas jeb metakarpālajiem kauliem.

Rahīta ārstēšana un profilakse

D vitamīna deficīta terapija

Pēc veiksmīgas D vitamīna terapijas rentgenoloģiski var vērot uzlabošanos pēc divām līdz četrām nedēļām.

D vitamīna deficīta profilakse bērniem

Profilakse sākas jau pirms bērna dzimšanas. Mātei jau pirms grūtniecības un grūtniecības laikā ir jālieto pilnvērtīgs uzturs, kā arī jāseko līdzi savam D vitamīna līmenim un kalcija līmenim, jo, mazuli barojot ar krūti, caur mātes pienu zīdainis iegūst D vitamīnu, bet tas var būt nepietiekamā devā, tāpēc D vitamīns jāsaņem papildus. Visām grūtniecēm, kā arī sievietēm periodā, kad baro zīdaini ar krūti, būtu papildus jāuzņem D vitamīns – apmēram 600 DV dienā. Protams, ģimenes ārsts vai ginekologs katrai māmiņai šo devu pielāgos atsevišķi, izvērtējot māmiņas veselības stāvokli.

Priekšlaikus dzimušajiem mazuļiem: no 3 nedēļu vecuma jālieto D vitamīns 800–1000 DV dienā, līdz sasniedz 40. nedēļu (laiku, kad mazulim bija jānāk pasaulē; priekšlaikus dzimušajiem mazuļiem nedēļu skaitu rēķina no olšūnas apaugļošanas brīža), pēc tam – 500 DV dienā. Papildus jāuzņem arī kalcijs 100–160 mg/kg dienā un fosfors 60–90 mg/kg dienā.

Laikā dzimušajiem D vitamīns jālieto 400–600 DV dienā no dzimšanas līdz viena gada vecumam:

• visiem ar krūti barotiem bērniem;
• zīdaiņiem, kas saņem mazāk nekā 500 ml adaptētā maisījuma dienā;
• zīdaiņiem, kas saņem vairāk nekā 500 ml piena maisījuma dienā (jāņem vērā, ka piena maisījumi satur vidēji 400 DV D vitamīna/1000 ml).

Bērniem 1–3 gadu vecumā sezonāli – no oktobra līdz martam – ir jālieto D vitamīns, bet jāatgādina, ka katru bērnu ārsts izvērtē atsevišķi.

D vitamīns papildus jālieto arī bērniem un pusaudžiem, kuri nesaņem pietiekamu un regulāru saules gaismu, kuriem ir pastiprināta fiziska slodze vai kāds no D vitamīna deficīta riska faktoriem.

Zīdaiņiem un maziem bērniem vitamīna pilienus dod kopā ar karoti piena vai putras. Nav ieteicams pilienus pievienot ēdienreizes porcijai pudelītē vai putrā, jo tādā veidā mazulis parasti nesaņem visu darbīgās vielas daudzumu. Vitamīnu lieto no rīta, ēdienreizes laikā.

Lai nodrošinātu optimālu D vitamīna uzsūkšanos un tā iedarbību, uzturā jābūt fizioloģiski pietiekamam kalcija, fosfora un magnija nodrošinājumam.

Kalcija preparāta vajadzīgā diennakts deva:

• 1200 mg grūtniecēm un barojošām mātēm;
• 800 mg līdz 10 gadu vecumam;
• 1200 mg pubertātes periodā;
• 1000 mg postpubertātes periodā.

NB! Organismā uzsūcas 200–300 mg no katriem 1000 mg kalcija. Kalcijs ir jālieto ēdienreizes laikā!

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2018. gada oktobra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!