Iedzimto sirdskaišu novēlota diagnostika

Rita Turkina sarunā ar pediatru Aleksandru Vasiļonoku

Iedomāsimies pavisam vienkāršu situāciju pediatra praksē: pie ārsta ir atnākusi mamma (vai tētis) ar savu pāris gadus veco bērnu, esot neizpratnē par to, kāpēc bērns attīstībā ir citāds nekā vienaudži – ir pasīvs, izvairās no fiziskām aktivitātēm, ātri piekūst, slikti ēd un ir bāla, neveselīgas nokrāsas sejas āda. Ārstam, uzklausījušam vecāku stāstu, prātā pazib vairākas diagnozes, tomēr uzmanība apstājas pie nopietnākās no tām – iespējama iedzimta sirdskaite. Taču, kā tas nācies, ka bērnam līdz šim brīdim tā nav tikusi konstatēta?

Kas ir iedzimta sirdskaite?

Iedzimta sirdskaite nozīmē izmaiņas sirds vai lielo asinsvadu uzbūvē, kas radušās embrionālajā periodā, proti, pirms dzimšanas – mazulim atrodoties vēl mātes ķermenī. Šāda problēma skar aptuveni 10 no katriem 1000 dzīvi dzimušiem bērniem, turklāt divām trešdaļām no tiem defekts ir tik izteikts, ka nepieciešama nopietna ārstēšana.

Raksturīgākās izpausmes

Sirdskaišu klīniskās izpausmes ir atkarīgas no kaites konkrētā tipa. Visbiežāk tās izpaužas jau pirmajos dzīves gados, bet var būt tā sauktās klusās sirdskaites, kas neizpaužas pat visa mūža garumā. Vairākumam bērnu tipiskākās pamanāmās pazīmes ir – aizdusa, cianoze (zilgana ādas nokrāsa), samaņas zudumi, mazs augums, ātra nogurdināmība, slikta apetīte, biežas elpošanas orgānu slimības. Ģimenes ārsts var novērot fiziskās attīstības aizturi, sirds trokšņus, pulsa pildījuma izmaiņas. Veicot asins analīzes, var konstatēt anēmiju – hemoglobīna līmeņa samazināšanos. Klīniskajā praksē ir bijuši gadījumi, kad sirdskaiti atklāj pieaugušam cilvēkam, kas līdz pat 50 gadu vecumam nebija sūdzējies par sirds problēmām.

Ja sirdskaiti neatklāj laikus

Ja sirdskaiti laikus nediagnosticē, iespējama dažādu komplikāciju attīstība. Starp biežākajām komplikācijām ir: sirds mazspēja (akūta un hroniska), kas veidojas, sirdij nespējot pilnvērtīgi veikt savas funkcijas (mazspējas dēļ rodas gan paša sirds muskuļa, gan citu ķermeņa daļu apasiņošanas traucējumi); bērni ar iedzimtām sirdskaitēm biežāk slimo ar bakteriālu endokardītu – sirds sieniņas iekšējā slāņa iekaisumu; biežāk ir elpošanas orgānu infekcijas (īpaši ieilgušas), piemēram, agrīnā vecumā var rasties pneimonija, jo tiek traucēta asinsrite mazajā asinsrites lokā – veidojas asiņu sastrēgums, kas neļauj asinīm pilnvērtīgi attecēt no plaušām –, tāpēc arī veidojas tā dēvētā pulmonālā jeb plaušu hipertensija – paaugstināts asinsspiediens plaušās. Ja asiņu izsviede no sirds ir traucēta vai samazināta, tas var izraisīt galvas smadzeņu asinsrites traucējumus, kuru dēļ reibst galva, un bērns var zaudēt samaņu. Dažām sirdskaitēm kā komplikācija var veidoties pašas sirds audu atmiršana jeb miokarda infarkti. Ja sirds muskulis netiek pilnvērtīgi apasiņots, veidojas stenokardiskais sindroms – žņaudzošu sāpju un diskomforta sajūta. Samazinoties skābekļa piesātinājumam, rodas aizdusa, un ādai veidojas zilgana nokrāsa.

Iespējas sirdskaiti atklāt laikus

Latvijā ir iespēja veikt augļa sirds ehokardioskopiju pirms bērna piedzimšanas, kā arī veikt tādu pašu vizuālo diagnostiku tikko dzimušam bērnam. Šie izmeklējumi palīdzēs pēc iespējas agrāk noteikt problēmu (ja tāda pastāv) un to novērst. Jāsaka gan, ka iedzimtu sirdskaišu diagnostikā tik nozīmīgais izmeklējums – sirds ehokardiogrāfija – nav obligāto izmeklējumu sarakstā un tādēļ tiek veikts tikai bērniem ar sūdzībām un tiem, kurus vecāki profilaktiskos nolūkos aizved pie kardiologa. Svarīgi ir arī tas, ka ne vienmēr iedzimtas sirdskaites atklāšana uzreiz nozīmē ķirurģisku ārstēšanu – reizēm sirdskaites prasa tikai novērošanu vai pietiek ar medikamentozo terapiju.

Pamanot bērnam kādu no iepriekš aprakstītajām pazīmēm, būtu vēlams viņu parādīt speciālistam – pediatram vai bērnu kardiologam.

Sastopoties praksē ar novēlotas diagnostikas gadījumiem un redzot bērnu un vecāku ciešanas, aicinām labāk atnākt uz konsultāciju un pārliecināties, ka viss ir kārtībā, nekā ierasties tad, kad jau ir par vēlu!

Raksta turpinājumu par novēlotu iedzimtu sirdskaišu diagnostiku lasiet žurnāla "ārsts.lv" novembra numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!