Elīna Ozola: Mūsu neredzamie līdziedzīvotāji – putekļu ērcītes

Gandrīz ikviens ir dzirdējis par putekļu ērcīšu esamību, bet vai visi zina, kā ērcītes var ietekmēt mūsu veselības stāvokli un kā uzvarēt cīņā ar tām? Šoreiz sniegšu nedaudz informācijas par šīm sīkajām, ar aci nesaskatāmajām būtnēm un dažus padomus cīņai ar tām.

Katru gadu alerģisko pacientu skaits pieaug, un apmēram 10% no šiem pacientiem alerģiju izraisa tieši putekļu ērcīte. Šie mūsu mitekļu līdziedzīvotāji spēj radīt tādas alerģiskas izpausmes kā astmu, rinītu un ekzēmu. Samazinot ērcīšu daudzumu, var samazināt alerģisko izpausmju smagumu. Rakstā atbildēšu uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par putekļu ērcītēm.

Putekļu ērcīte

Putekļu ērcītes (Dermatophagoides pteronyssinus un Dermatophagoides farinae) ir sīki zirnekļveida radījumi, to izmēri variē ap 0,2–0,3 mm, tātad ar neapbruņotu aci ērcītes nav redzamas, ieraudzīt tās var tikai ar mikroskopa palīdzību. Ērcīšu dzīves ilgums ir aptuveni mēnesis, tomēr mātīte savā dzīves laikā var izdēt līdz pat 100 oliņām.

Ērcītes mīl mitināties tekstilizstrādājumos, piemēram, dīvānos, paklājos, spilvenos, segās, gultas pārvalkos, pat bērnu rotaļlietās un gultas matračos. Tā kā cilvēks vidēji trešdaļu dienas pavada miegā, visu šo laiku viņš uzturas ērcīšu tiešā tuvumā.

Tās nebarojas no cilvēka asinīm (tās nekož), tomēr tās barojas no cilvēka atmirušajām epidermas šūnām, tātad, izņemot alerģisku reakciju, ērcītes cilvēkam nenodara nekādu ļaunumu.

Biežāk alerģiskās izpausmes novēro rudens sākumā vai agrā pavasarī, kad telpās ir vēss un mitrs, jo nav nodrošināta telpu apkure. Mitrā klimatā un temperatūrā ap 20–25 grādiem ērcīte jūtas vislabāk, tāpēc notiek aktīvāka ērcīšu savairošanās. Līdz ar to pacientiem, kuriem ir putekļu ērcīšu alerģija, izteiktākie simptomi ir tieši šajā periodā.

Kas izraisa alerģisko reakciju

Alerģiskās reakcijas neizraisa pati ērcīte, bet gan tās izdalītās fekālijas. Tos sastāvā ir alerģiski, ērcīšu radīti proteīni, endotoksīni, enzīmi un baktēriju DNS, kas kopumā izraisa imūnās sistēmas stimulāciju, kā rezultātā rodas alerģiskā reakcija. Šie izdalījumi ir tik sīki, ka tie var pārvietoties ar gaisa palīdzību, piemēram, klājot gultu, apguļoties uz spilvena, ejot pa paklāju, aizvelkot aizkarus – mēs radam gaisa plūsmu, kas ļauj šiem izdalījumiem pārvietoties gaisā, un mums tos ir vieglāk ieelpot.

Alerģisko reakciju izpausmes

Alerģijas simptomi parādās, kad organisms reaģē uz noteiktām vielām, kuri cilvēkam bez alerģijas ir nekaitīgi. Šīs vielas (alergēni) izraisa ķēdes reakciju imūnajā sistēmā. Pirmkārt, organisms izstrādā antivielas, lai cīnītos pret alergēniem, tad antivielas savienojas ar specifiskām šūnām, veidojot imūnus kompleksus. Ja šie kompleksi nonāk atkārtotā kontaktā ar alergēnu, rodas atbildes reakcija, atbrīvojot dažādas ķīmiskās vielas, piemēram, histamīnu. Šo vielu atbrīvošanās rada alerģisko simptomātiku – ādas niezi, šķaudīšanu, acu niezi utt.

Simptomi, kurus novēro putekļu ērcītes alerģijas gadījumos (bieži vien simptomi pastiprinās, atrodoties vietās, kur ir lielāks ērcīšu daudzums, piemēram, ejot gulēt vai nonākot mājās):

  • niezoši izsitumi, kuri var līdzināties nātrenei, – blīvi, virs ādas pacelti sārti izsitumi;
  • atopiskais dermatīts – nereti pacientiem, kuriem ir atopiska āda, putekļu ērcītes var būt iemesls ādas stāvokļa paasinājumam, atopisko dermatītu biežāk novēro ieloku virsmās – pacelēs, elkoņu ielokos, bērniem arī sejas ādā. Tas izpaužas ar ādas apsārtumu, sausumu un izteiktu niezi;
  • ekzēmas – jeb ādas iekaisums ar apsārtumu un izteiktu niezi;
  • šķaudīšana;
  • tekošs deguns;
  • niezošas, apsārtušas acis;
  • aizlikts deguns;
  • klepus;
  • grūtības elpot;
  • smagums krūškurvī, sāpes;
  • svilpojoša skaņa izelpojot;
  •  grūtības gulēt, ko izraisījis elpas trūkums, klepošana.

Kā noteikt, vai ir putekļu ērcīšu alerģija

Ādas dūriena tests (Skin Prick Test) – uz ādas tiek uzpilināts sīks piliens alergēna (šajā gadījumā putekļu ērcītes), kuru ar sīku adatiņu iedur vai ieskrāpē ādas virsējā slānī. Ja ir alerģiska reakcija uz šo alergēnu, 20 min laikā sākas reakcija, kas izpaužas kā pietūkums, apsārtums, nieze. Dažkārt var novērot pat nātrenei līdzīgus izsitumus – blīvus, virs ādas pacēlušos sīkus izsitumus.

Specifisko imūnglobulīnu (IgE) noteikšana – bērniem, kuriem nav iespējams veikt ādas dūriena testus, vai pieaugušajiem, lai apstiprinātu diagnozi, iespējams arī veikt asins analīzes, kurās tiek noteiktas specifiskas IgE antivielas pret putekļu ērcītēm.

Provokatīvie testi – dažkārt ārsts, lai apstiprinātu diagnozi, var nozīmēt provokatīvos testus, kuru laikā degunā, zem mēles vai bronhos tiek ievadīts neliels daudzums alergēna un pacients tiek novērots, vai attīstās alerģiska reakcija, šajos gadījumos tests tiek veikts ārsta klātbūtnē, lai gadījumos, ja attīstās smaga alerģiska reakcija, būtu iespējams sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Ārstēšanas iespējas

Nav medikamenta, kas varētu izārstēt alerģiju pret putekļu ērcītēm, tomēr tiek lietoti antihistamīni, steroīdi (degunā pūšami rinīta gadījumā vai inhalācijas astmas gadījumos) un citi medikamenti, lai kontrolētu slimību un uzlabotu pacienta veselības stāvokli un dzīves kvalitāti.

Kā vēl viena no ārstēšanas metodēm tiek izmantota desensibilizācija – lēnām radot organisma pieradumu pret alergēnu. Ir dažādas metodes, ko izmanto – injekciju veidā, ievadot mazas alergēna devas, tablešu, pilienu vai aerosola veidā ik rītu tukšā dūšā, ļaujot alergēniem lēnām uzsūkties zem mēles. Tagad ir pieejama arī metode, kuras laikā alergēns tiek ievadīts cirkšņa limfmezglā. Lai izvēlētos pacientam vispiemērotāko metodi, vēlams vērsties pie ārsta alergologa.

Arvien biežāk pētījumos ir pierādījies, ka svarīga loma ir mājas higiēnas ievērošana, tā tiek samazināta alerģiskās reakcijas simptomātika, un pacienti neizjūt tik lielu diskomfortu ikdienā.

Soli pa solim- ka kontrolēt putekļu ērcīšu daudzumu mājās

  1. solis. Samazini mitruma līmeni

Putekļu ērcītēm patīk siltas un mitras mājas. Paaugstināts mitruma līmenis mājās var izraisīt arī pelējuma augšanu (starp citu, arī šis ir biežs alerģijas izraisītājs!). Daži ieteikumi, kā samazināt mitruma līmeni mājās:

  • atver logus virtuvē gatavošanas laikā un vannas istabā pēc vannošanās vai mazgāšanās. Lai samazinātu mitruma izplatīšanos pa visu māju – turi šo telpu durvis aizvērtas;
  • izvairies no veļas žāvēšanas iekštelpās, īpaši guļamistabā un dzīvojamā istabā. Ja tomēr veļa ir jāžāvē iekštelpās – izvēlies telpu, kurā ir logs, kā arī turi šīs telpas durvis aizvērtas, kamēr veļa žāvējas;
  • vēdini guļamistabu vismaz reizi dienā;
  • ja iespējams, samazini centrālo apkuri dažus grādus zemāk, īpaši guļamistabā.
  1. solis. Samazini virsmas, uz kurām krāties putekļiem.

Samazināt putekļu daudzumu mājās, kurās dzīvo alerģiski pacienti, ir ļoti svarīgi. Lai samazinātu putekļu veidošanos, ieteicams:

  • samazināt to lietu skaitu, uz kurām viegli uzkrājas putekļi, it īpaši tos priekšmetus, kurus ir grūti notīrīt, piemēram, dažādus dekoratīvus elementus;
  • grāmatas noglabāt skapjos, kurus var aizvērt, drēbes turēt tikai skapjos ar aizveramām durvīm;
  • regulāri tīrīt visas virsmas, kur uzkrājas putekļi, izmantojot mitru lupatu (tīrot ar sausu drānu, netiks noslaucīti visi putekļi un tie vairāk pārvietosies pa gaisu);
  • regulāri notīrīt žalūzijas ar mitru lupatu;
  • regulāri ar putekļsūcēju iztīrīt mīkstās mēbeles, aizkarus, grīdas un paklājus. Atcerēties laikus nomainīt putekļsūcēju filtrus vai putekļu maisu;
  • ar putekļsūcēju iztīrīt gultas matraci ik pēc divām nedēļām.
  1. solis. Mazgāšana augstā temperatūrā

Nepieciešams mazgāt tekstilizstrādājumus vismaz 60 grādu temperatūrā, jo šajā temperatūrā putekļu ērcītes iet bojā, tāpēc:

  • iegādājies palagus, spilvendrānas, segas pārvalkus, ko var mazgāt vismaz 60 grādu temperatūrā, un mazgā tos vismaz reizi divās nedēļās;
  • iegādājies aizkarus, kurus var mazgāt 60 grādu temperatūrā, un mazgā tos reizi četrās nedēļās šādā temperatūrā.
  1. solis. Gultasveļa un mīkstās rotaļlietas

Putekļu ērcītes tiek atrastas lielos daudzumos gultu matračos, spilvenos, jo šeit ir daudz atmirušo ādas šūnu. Lai samazinātu ērcīšu skaitu šajās vietās:

  • maini spilvenu pret jaunu ik pēc 6 mēnešiem (ja spilvenam ir speciāls antialerģisks pārvalks, kas aizsargā pret putekļu ērcītēm, tad spilvena maiņa nav nepieciešama);
  • izvēlies spilvenus un segas no sintētiska materiāla (piemēram, poliesters), jo putekļu ērcītēm nepatīk dzīve sintētiskos materiālos;
  • arī bērnu rotaļlietās mēdz iemitināties putekļu ērcītes, ja bērnam sākusies alerģiska reakcija, pēc iespējas jāsamazina kontakts ar mīkstajam rotaļlietām vai jāizvēlas tās novietot ārpus guļamistabas. Rotaļlietas nepieciešams mazgāt reizi mēnesī 60 grādos vai ievietojot tās saldētavā uz 6 stundām.
  1. solis. Paklāji

Arī paklājos mēdz mitināties putekļu ērcītes. Paklāja aizvietošana var būt dārgs process, tomēr, ja ir vēlme mainīt grīdas segumu, vērts ņemt vērā dažas lietas:

  • izvēlies paklāja vietā linoleju vai dabisku grīdas segumu, piemēram, koku. Pievērs uzmanību, lai grīdā nebūtu plaisu, kurās varētu krāties putekļi;
  • izvēlies plānus sintētiskus paklājus, jo tajos retāk iemājo putekļu ērcītes nekā biezos vilnas paklājos;
  • izvēlies paklājus, kurus var mazgāt augstā temperatūrā (60 grādos), un mazgā tos regulāri.
  1. Solis. Citi
  • Izvēlies putekļsūcēju ar filtriem (HEPA filtrs), kā arī spēcīgu sūkšanas funkciju, lai tīrītu grīdas, mīkstās mēbeles, aizkarus un arī bērnu rotaļlietas. Dari to pēc iespējas biežāk.
  • Aizstāj kokvilnas mēbeles ar kanvas, mākslīgās ādas vai ādas mēbelēm.

Mīts!

Dažkārt pacienti ierodas pie dermatologa ar vārdiem: “Man sejas ādā dzīvo putekļu ērcīte!” Šis apgalvojums ir pagalam aplams. Jā, cilvēka ādā, tās normālajā mikroflorā, tauku dziedzeros dzīvo sejas ērcītes (Demodex folliculorum un Demodex brevis), un, ja ir notikusi šo ērcīšu savairošanās, pacientam var rasties sejas ādas problēmas. Bet šīm ērcītēm nav saistības ar putekļu ērcītēm. Šādās situācijās ārsts dermatologs spēs rast pareizo risinājumu cīņā pret sejas ērcītēm.

Atcerēsimies – putekļu ērcītes nedzīvo cilvēka ādā, un tās cilvēkam nenodara nekādu ļaunumu, izņemot gadījumus, kad tās izraisa alerģisku simptomātiku!

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2018. gada aprīļa numurā!
Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!