Dāvis Raščevskis: Kas ir peldošie apduļķojumi un vai uztraukties?

Nereti cilvēki sūdzas tieši par peldošiem apduļķojumiem, kas ikdienā traucē, satrauc un pat mazliet kaitina. Lai arī vieni paši šie apduļķojumi nav potenciāli bīstami, tas ir tikai normāli, ka cilvēks satraucas, jo kurš gan cits uztrauksies par savu veselību, ja ne pats.

Katrs šos apduļķojumus var raksturot dažādi – visbiežāk tie ir punktiņi, mēdz teikt „mušiņas”, aplīši, diedziņi. Visvairāk tos pamana, skatoties uz gaišu, vienkrāsainu fonu. Tie pārvietojas pie acu kustībām un šķietami bēg prom, cenšoties skatīties tieši uz tiem. Ne vienmēr to kustība ir sinhronizēta ar acīm, arī uz mirkli fiksējot skatu, nereti šie plankumi vēl joprojām turpina slīdēt. Lai arī var rasties vēlme tos notīrīt vai notraukt, šīs mušiņas ir apduļķojumi acs stiklveida ķermenī. Cilvēkam kustinot aci, tie brīvi peld, izkliedē gaismu un veido ēnas uz tīklenes.

Lai arī šie apduļķojumi mēdz būt kaitinoši, visbiežāk tie neietekmē redzes asumu. Ar laiku daļa no plankumiem var pazust, cilvēks sāk mazāk pievērst uzmanību, kā arī smadzenes pamazām „izslēdz” šos traucēkļus no mūsu skata.

Stiklveida ķermenis ir dzidra, želejveida struktūra, kas piepilda acs dobumu starp lēcu un tīkleni. Tam ir vairākas piestiprināšanās vietas, kur tas cieši pieguļ tīklenei. Gadu gaitā dažādu faktoru ietekmē mainās tā struktūra – sašķidrināšanās, sakopotu kolagēna šķiedru veidošanās, kas noved pie konkrētajiem simptomiem. Novecošana ir kā pamata faktors šīm izmaiņām, kā arī papildus citi ietekmējošie faktori, piemēram, miopija jeb tuvredzība, tīklenes distrofiskas izmaiņas, acu traumas, iekaisumi, cukura diabēts un citas sistēmiskas saslimšanas. Statistiski ir noskaidrots, ka izplatība ir 24% no populācijas starp 50-59 gadus veciem un līdz pat 87% starp 80-89 gadus veciem cilvēkiem.

Šo pašu faktoru ietekmē stiklveida ķermenis var sarauties apjomā, kas potenciāli var noritēt ar bīstamākām komplikācijām – radīt tīklenes plīsumus, asinsizplūdumus un atslāņot tīkleni, kas savukārt var izpausties ar redzes asuma pasliktināšanos un aptumšojumu. Šajā gadījumā svarīgi ir savlaicīgi atpazīt tādus simptomus kā – zibeņošana, dzirksteļošana, kas norāda uz tīklenes kairinājumu. Šo simptomu gadījumā ir nepieciešama acu ārsta apskate, lai precizētu un izslēgtu tīklenes plīsumu draudus.

Nereti cilvēki sūdzas, ka peldošie apduļķojumi parādījušies pēc kataraktas operācijas, bet diezgan droši var apgalvot, ka tie ir bijuši arī pirms tam, tikai kļuvuši pamanāmi, jo, nomainot apduļķoto acs lēcu pret jaunu, dzidru lēcu, palielinājusies gaismas piekļuve, līdz ar to arī šos apduļķojumus redz izteiktāk.

Atsevišķiem stiklveida ķermeņa peldošiem apduļķojumiem ārstēšana nav nepieciešama. Tie ir jāārstē tikai sevišķos gadījumos, ja to ir daudz un ir tik blīvi, ka izraisa būtisku redzes pasliktināšanos un dzīves kvalitātes samazinājumu, kā arī tad, ja stiklveida ķermeņa strukturālās pārmaiņas jau radījušas tīklenes bojājumus.

 Lai mazinātu sabiezētos peldošos apduļķojumus tos var sadalīt sīkākās daļās, izmantojot lāzeru. Izteikti blīvu apduļķojumu gadījumā var veikt vitrektomiju – ķirurģiska operācija, kad stiklveida ķermenis tiek evakuēts un aizvietots ar citu substanci – silikonu, gāzi.

Tīklenes bojājumus ir svarīgi atklāt pēc iespējas ātrāk, no kā ir atkarīga tālākā ārstēšanas taktika. Nelieliem tīklenes plīsumiem var izmantot lāzeru, lai nofiksētu zonu ap plīsumu, cenšoties izvairīties no draudošas tīklenes atslāņošanās. Savukārt, ja tīklene jau atslāņota, tā tiek ārstēta ķirurģiski.

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2018. gada augusta numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!