Dana Doķe: Dzelzs deficīta anēmija

Visbiežāk sastopamā mikroelementu nepietiekamība ir dzelzs deficīta anēmija. No visām anēmijām apmēram puse ir tieši dzelzs trūkuma izraisīta. Pasaules Veselības organizācija lēš, ka katrai otrajai grūtniecei un diviem no pieciem pirmskolas bērniem attīstības valstīs ir dzelzs deficīta anēmija. Gada laikā pasaulē dzelzs deficīta anēmijas dēļ mirst vairāk nekā 800 000 tūkstoši cilvēku.

Cilvēka organismā dzelzs atrodama mioglobīna un enzīmu sastāvā, taču galvenokārt – hemoglobīnā. Dzelzs rezerves feritīna veidā glabājas aknās, liesā, kaulu smadzenēs, nedaudz arī muskuļos. Ikdienā ar pārtiku cilvēkam būtu jāuzņem 1 mg dzelzs, jo šāds daudzums arī katru dienu tiek zaudēts ar siekalām, sviedriem, caur gļotādu un noloboties ādai.

Dzelzs trūkuma cēloņi var būt:

  • nepietiekams uzturs (īpaša uzmanība jāpievērš vegāniem, veģetāriešiem, cilvēkiem, kas ievēro svaru mazinošu diētu);
  • samazināta dzelzs uzsūkšanās (celiakija, H. pylori ierosināts gastrīts, autoimūns gastrīts, iedzimtas patoloģijas, cinka deficīts);
  • paaugstināta nepieciešamība pēc dzelzs (grūtniecības un laktācijas periodā nepieciešams ik dienu uzņemt 2–5 mg dzelzs);
  • asins zudums (menstruācijas, asiņošana no kuņģa un zarnu trakta, ko var ierosināt ilgstoša nesteroīdo pretsāpju līdzekļu lietošana, asiņu ziedošana, hemoglobinūrija);
  • idiopātiski jeb nezināmas izcelsmes.

Dzelzs deficītu iedala trijās stadijās. Lai objektīvi novērtētu dzelzs daudzumu, nepieciešams noteikt feritīna, dzelzs līmeni serumā un hemoglobīna līmeni, kas tad arī nosaka minētās stadijas. Pirmā no tām ir latenta dzelzs deficīta stadija, kad laboratoriski vienīgās izmaiņas ir samazinātā feritīna līmenī. Tā kā feritīns veido organisma dzelzs rezerves, tad, trūkstot dzelzij, tā tiek iegūta no feritīna, līdz ar to krītas tā daudzums. Nākamā stadija – dzelzs deficīts eritropoēzē – veidojas, kad izsīkst arī serumā esošā dzelzs. Tiek traucēta hemoglobīna sintēze, tāpēc veidojas sīkāki eritrocīti. Pamazām sarūk hemoglobīna līmenis, un iestājas dzelzs deficīta anēmija, kas ir trešā klīniskā stadija. Dzelzs deficīta anēmija tiek diagnosticēta, ja ir šādi hemoglobīna rādījumi (tie atšķiras sievietēm un vīriešiem):

  • < 11 g/dl grūtniecēm;
  • < 12 g/dl sievietēm reproduktīvā vecumā;
  • < 13 g/dl vīriešiem.

Slēptu jeb latentu dzelzs deficītu cilvēks nejūt, un pirmie simptomi sāk parādīties, kad dzelzs rezerves izsīkušas. Raksturīgākie simptomi ir nogurums, bāla ādas krāsa, sirdsklauves, elpas trūkums slodzes laikā, trausli un karošveida nagi, gluda mēle, tieksme pēc sāļiem ēdieniem, arī vēlme ēst neparastas lietas, piemēram, papīru, ledu.

Sākot terapiju, vispirms atjaunojas hemoglobīna līmenis. Pirmās pārmaiņas vērojamas pēc trim nedēļām, kad asins analīzes var veikt, lai izvērtētu, vai terapija darbojas. Hemoglobīna līmeņa atjaunošanai nepieciešami divi mēneši. Pēc tam dzelzs terapija jāturpina, lai izveidotu rezerves, un tas ilgst 3–6 mēnešus.

Dažādi avoti norāda, ka dzelzs deficīta anēmijas ārstēšanai nepieciešami 60–300 mg elementārās dzelzs dienā. Preparātos tiek izmantoti vairāki sāļu veidi, un katrs no tiem satur dažādu daudzumu elementārās dzelzs, turklāt tie pieejami dažādās zāļu formās – tabletēs, putojošās tabletēs, kapsulās, šķīdumos, sīrupos, pilienos. Šķidrās formas piemērotas bērniem un vecāka gadagājuma pacientiem, kam ir grūtības ar norīšanu.

Labāk uzsūcas divvērtīgās dzelzs preparāti: sulfāti, fumarāti, glikonāti, bisglicināti, sliktāk – trīsvērtīgās dzelzs savienojums hidroksīda formā. Absorbcija labāk notiek skābā vidē, tāpēc ieteicams dzelzs preparātu ieņemt kopā ar apelsīnu sulu. Ja uzsūkšanās ir nesekmīga, var vienlaikus lietot arī C vitamīnu. Lai nodrošinātu optimālu uzsūkšanos, dzelzs preparāti jāieņem pusstundu vai stundu pirms vai divas stundas pēc ēšanas, taču tas arī pastiprina blakusparādību iespējamību. Šis ieteikums, gan neattiecas uz tiem preparātiem, kur dzelzs saistīts ar aminoskābju atvasinājumiem, jo tie nesaistās ar pārtiku (arī zālēm vai uztura bagātinātājiem), tāpat uzsūkšanās notiek arī tad, ja kuņģī nav ļoti skāba vide.

Dzelzs preparātiem raksturīgas blaknes kuņģa un zarnu traktā, no tām biežākās ir vēdersāpes, aizcietējums vai caureja, dispepsija, vemšana, zobu krāsošana. Zobu krāsošana attiecināma uz preparātiem šķidrā formā. Šo nevēlamo parādību itin viegli var mazināt, atšķaidot devu ar ūdeni vai sulu un dzerot ar salmiņu.

Svarīgi, lai pacients, ieņemot dzelzs preparātu, uzdzertu tam veselu glāzi ūdens. Ja aizvien jūtams kuņģa diskomforts, tad ieteicams ieņemt samazinātu devu vairākas reizes dienā, jo mazāks elementārās dzelzs daudzums neizraisīs tik spēcīgas blaknes. Pašlaik pieejami dzelzs bisglicināta preparāti, kuriem ir mazāk izteikta ietekme uz kuņģa un zarnu traktu, jo dzelzs iesaistīta kompleksā savienojumā. Protams, atļauts arī lietot dzelzi saturošos līdzekļus pēc ēšanas, taču tad ievērojami mazinās uzsūktspēja, jo netiek nodrošināta pietiekami skāba vide, turklāt daļa dzelzs var saistīties ar pārtikā esošam vielām, sevišķi piena produktiem, graudaugiem, tēju un kafiju.

Dzelzs ne tikai var mijedarboties ar pārtiku, bet arī zālēm, tāpēc var mazināties kā viena, tā otra līdzekļa terapeitiskais efekts. Uzmanība jāpievērš, ja ārsts parakstījis fluorhinolonu vai tetraciklīnu grupas antibiotikas, vairogdziedzera hormonus vai sirds glikozīdus. No bezrecepšu medikamentiem dzelzs absorbciju mazina kuņģa skābes sekrēciju mazinošas zāles, taču no uztura bagātinātāju klāsta ietekmi var radīt cinku, kalciju saturoši līdzekļi. Lai izvairītos no savstarpējas medikamentu mijiedarbības, tie jālieto ar vismaz divu stundu intervālu, dažkārt jānogaida pat 4–6 stundas.

Lai veiksmīgi ārstētu dzelzs deficīta anēmiju, pacientam jāievēro vairāki svarīgi ieteikumi, kas nodrošina optimālu dzelzs uzsūkšanos. Piemērojot terapiju, ārstam būtu jāizrunā ar pacientu varbūtējās blaknes, lai būtu zināmas iespējas, kā tās mazināt vai novērst. Šeit svarīga loma ir pacienta līdzestībai, jo neregulāra vai nepareiza zāļu lietošana vai pat tās pārtraukšana blakusparādību dēļ nesniegs terapeitisko efektu.

Farmaceite

Mana aptieka, Pārgaujas aptieka

Stacijas ielā 11, Valmierā

Tālr. 64222993,

www.manaaptieka.lv