Ārstniecības augu lietošana grūtniecības un zīdīšanas laikā
Augu drogām vai to preparātiem vienmēr bijusi nozīmīga loma ginekoloģijā –suverēnā medicīnas nozarē par sievietes dzimumorgānu fizioloģiju un patoloģiju. Praksē drogu izvēle atkarīga no saslimšanas cēloņiem, slimības norises smaguma un blakusslimībām, bet to izmantošana var būt gan patstāvīgs ārstēšanas process, gan kompleksās terapijas sastāvdaļa kopā ar konvencionālajiem līdzekļiem un fizioterapiju.
Sievietes reproduktīvās sistēmas slimības iespējams sakārtot četrās grupās: saistībā ar menstruālā cikla traucējumiem; saistībā ar klimaktēriskā sindroma (menopauzes) problēmām; saistībā ar infekciozi iekaisīgas cilmes slimībām un, visbeidzot, saistībā ar grūtniecību, dzemdībām un pēcdzemdību periodu.
Īpaša problēma ir zāļu tēju lietošana grūtniecības periodā. Pēc grūtniecības iestāšanās drogu un zāļu tēju lietošanā jābūt pilnīgi citādai pieejai. To lietošana ir jāierobežo, jo dažas var izraisīt novirzes augļa attīstībā, bet lielākā daļa ir dzemdes muskulatūras stimulatori un palielina aborta risku. Izvēloties zāļu tējas, grūtniecei ir jāapzinās gan visi iespējamie labumi, gan arī blakus efekti un riski. Daudzi augi satur vielas, kas pārvar placentas barjeru, tāpēc dažas drogas grūtniecības laikā jāaizliedz lietot pilnībā. Īpaši pirmajos trijos grūtniecības mēnešos bez ārsta ieteikuma drogas nevajadzētu lietot.
Nav gluži pareizi, ka ārstniecības augi ir nekaitīgi, – aizraušanās ar tiem var novest pie nevēlamām sekām. Piemēram, palielinoties izpratnei par kaitīgo efektu, kas saistīts ar pārmērīgu melnās (zaļās) tējas vai kafijas patēriņu, ir daudz mudinājumu pārslēgties uz zāļu tējām. Kaut dažas zāļu tējas patiešām ir patīkama alternatīva tējai un kafijai, taču satur arī farmakoloģiski aktīvas vielas, kas var izraisīt neparedzamu efektu. Tas ir atkarīgs no lietotā zāļu tējas daudzuma un pagatavojuma stipruma. Viena no problēmām ir tā, ka herbālos preparātus sabiedrība uztver kā dabiskus un kā pilnīgi drošu alternatīvu konvencionālajiem preparātiem. Dažu drogu tējas var salīdzinoši droši izmantot sliktas dūšas novēršanai un diskomforta mazināšanai, piemēram, piparmētras lapu, ingvera sakneņu, liepu ziedu uzlējumus. Grūtniecības toksikožu novēršanai iesaka maisījumu – ortosifona un piparmētras lapas, pīlādža augļus vienādās attiecībās, gatavo kā uzlējumu, dzer pa trešdaļglāzei, pusglāzei 3 reizes dienā. Kā pretvemšanas līdzekļus iesaka maura retēja un timiāna lakstu, ceļteku lapu tējas. Grēmas novērš altejas saknes, aizcietējuma gadījumos iesaka pienenes saknes, blusu ceļtekas vai cidonijas sēklas. Jāpatur prātā: ja kādai vielai ir farmakoloģiskais efekts, tad, lietojot to lielās devās vai neatbilstoši ieteikumiem, var notikt saindēšanās vai izpausties nevēlamas blaknes. Dažu tēju pārmērīga lietošana ir bīstama, un gadījumos, ja tā izraisa vemšanu, caureju vai sirdsklauves, lietošana nekavējoties jāpārtrauc.
Grūtnieces nedrīkst lietot rūgtās vērmeles un vībotņu ģints augu lakstus, ieskaitot estragonu un dievkociņu, arī lakricu sakņu, kliņģerītes un āboliņu ziedu, salvijas lapu, apiņa rogu, anīsa un viteksa augļu, sudrabsveces, eleiterokoka un žeņšeņa sakņu preparātus, jo tie izraisa hormonālā līdzsvara traucējumus.
Nedrīkst lietot arī kompleksos preparātus, kuru sastāvā ir izteikti toksiskās vilkogas (beladonnas), melnās driģenes un velnābolu drogas, tauksaknes un bārbeļu saknes, strutenes un termopses laksti, vaivariņa vasas, biškrēsliņa ziedi, dzeltenās lēpes sakneņi. Visi herbālie preparāti, tostarp zāļu tējas, nav pieļaujami grūtniecības periodā, kamēr lietošanas ieguvums nav pārliecinošāks par jebkādu iespējamo risku. Ja ir drogas, kuru fitoķīmiskais sastāvs vai farmakoloģiskā darbība ir vāji dokumentēta, tad to izmantošana grūtniecības laikā ir jāaizliedz.
Tālāk došu pārskatu par drogām, kuras vai nu jāaizliedz lietot grūtniecības laikā, vai arī jālieto piesardzīgi, izmantojot mediķu konsultācijas. Daudzas drogas paaugstina dzemdes gludās muskulatūras tonusu, kas ir priekšnosacījums spontānā aborta riskam. Dažas drogas uzrāda abortīvas īpašības, pateicoties to ēterisko eļļu saturam. Tās, uzņemtas ar barību, kairina uroģenitālo traktu un var izraisīt dzemdes kontrakcijas. Kairinošas ēteriskās eļļas satur paegļa čiekuraugļi, selerijas augļi, pētersīļa, mārrutka saknes, lavandu, biškrēsliņa ziedi, blusu mētras, pelašķa, sētložņas laksti, salvijas lapas. Vairākām drogām abortu veicinoša darbība saistās ar ēterisko eļļu sastāvā esošiem komponentiem. Piemēram, abortīvas īpašības piemīt rūgtās vērmeles, pelašķa, salvijas un biškrēsliņa sastāvā esošam tujonam, blusu mētras eļļas sastāvā esošajam pulegonam. Pētersīļa ēteriskā eļļa satur apiolu, kas strukturāli atbilst hepatokarcinogēnajam safrolam.
Dzemdes gludās muskulatūras tonusu pastiprinoša darbība atzīmēta vēl vairākām drogām, ieskaitot baltās panātres un vīgriezes lakstus un ziedus, visas vilkābeļu drogas, asinszāles, ancīšu, augstiņu, izopa, mārsila, māteres, monardas, pasifloras, ganu plikstiņa, tīruma nauduļa, raudenes, rasaskrēsliņa, smaržīgās rūtas, tīruma kosas, ūdenspipara, zeltgalvītes lakstus, nātres, rozmarīna un zemenes lapas, melnā plūškoka, rudzupuķes un kliņģerītes ziedus, mārdadža un ievas augļus, zalkšu sūrenes, kumeļpēdas sakneņus, ālantes, diždadžu, dižzirdzenes, gaiļbiksītes, dzeltenās genciānas, lupstāja, un stāvā retēja saknes. Nepieļaujamas ir regulāras lielas devas, tādēļ jābūt ārsta kontrolei. Arī smaržīgās kumelītes ziedi grūtniecības laikā jālieto uzmanīgi: lielas devas rada vemšanu un reiboni.
Īpaša uzmanība jāpievērš populārajai avenes lapu tējai, kas palīdz novērst nelabumu, stiprina dzemdes un iegurņa muskulatūru, palīdz hronisku un akūtu vēdera aizcietējuma gadījumos. Papildus – atvieglo dzemdības, piemīt relaksējošas īpašības, mazina sāpes. Ļoti pretrunīgi traktējams jautājums, jo trūkst neapstrīdamu klīnisko datu. Ieteicamais slēdziens: nelietot grūtniecības sākotnējā periodā, jo var izraisīt abortu, nelietot lielā daudzumā un ilgstoši, jo iespējama priekšlaicīgu dzemdību sākšanās. Citi novērojumi iesaka lietot tikai grūtniecības pēdējo 8–10 nedēļu laikā un tikai ārsta uzraudzībā. Tā kā nav pietiekamas informācijas, nedrīkst lietot bērna zīdīšanas periodā.
Abortu veicinoša darbība piemīt laksatīvajām drogām, kuru sastāvā ir antracēna atvasinājumi – antraglikozīdi. Dabas produkti, kas rodas antraglikozīdu šķelšanās rezultātā veicina zarnu reflektorisku kairināšanu un tādējādi pastiprina to peristaltiku. Tādēļ nepieciešams atturēties no alvejas lapu un sausā lateksa (sabura), krūkļu mizu, rabarberu un blīvās skābenes sakņu, sennu (kasiju) lapu un augļu, pabērza augļu zāļu tējām un citiem preparātiem. Pierādīta arī antraglikozīdu sekrēcija zīdītājas pienā.
Jāizvairās lietot drogas, kuru sastāvā ir pirolizidīna grupas alkaloīdi: māllēpes ziedi un lapas, krustaiņu, gurķumētras laksti, tūsklapes viss augs. Grūtniecēm ar nieru darbības traucējumiem nav vēlams lietot ilgstoši: bērzu un priežu pumpurus, tīruma kosas lakstus, brūklenes un miltenes lapas, dzērvenes. Amoliņa laksti lielās devās paralizē gludo muskulatūru.
Herbālie preparāti, ko lieto ar krūti barojošas sievietes, ir bīstami gadījumos, ja pienā pāriet ievērojams daudzums farmakoloģiski un toksikoloģiski aktīvo vielu. Arī uzturā lietojamie augu valsts produkti satur bioloģiski aktīvās vielas, tādēļ nedrīkst ar tām nerēķināties. Šajā sakarā par drogu drošumu ir ierobežots daudzums datu, tādēļ daudzas grūtniecības periodā neieteiktās drogas tāpat neiesaka lietot zīdīšanas periodā. Daudzos pētījumos pierādīts, ka 43% sieviešu, kuras laktācijas uzlabošanai lietojušas galaktagogus, nebija informētas par šo drogu drošumu mātei un zīdainim. Piemēram, viteksa augļu tinktūru neiesaka lietot grūtniecības laikā, bet ir zināms, ka tā stimulē piena sekrēciju. Taču, tā kā nav pierādīts piena sastāvs, tad pagaidām tinktūru aizliegts lietot kā galaktagogu, kamēr tiks saņemti eksperimentālie dati.
Zāļu tējas pēcdzemdību periodā. Pēcdzemdību periodā zāļu tējas atkal var ieņemt pienācīgu vietu sievietes ikdienā. Iesaka vairākas sievietēm nozīmīgas drogas šajā periodā, ņemot vērā, ka jārēķinās arī ar zīdaiņa veselību. Nozīmīgākās ir ķimenes, koriandra un fenheļa augļi, smaržīgās kumelītes ziedi, kas domāti laktācijas stimulēšanai, bet rasaskrēsliņa, pelašķa laksti, kliņģerītes ziedi – pēcdzemdību menstruālā cikla normālai atjaunošanai un regulēšanai. Vēl laktāciju stimulē anīsa augļi, augstiņu laksti, nātres lapas. Uzlējumus, kas gatavoti, ņemot ēdamkaroti minēto drogu uz glāzi ūdens, droši var dzert trīs reizes dienā. Minēto augļu drogas var kombinēt, lai iegūtu tēju ar patīkamu garšu, piemēram, 2 daļas ķimeņu un pa 1 daļai fenheļa un anīsa augļu. Šīs tējas nodrošina zīdaiņa diētas stabilitāti, protams, ievērojot māmiņas diētas pastāvīgumu. Gremošanas traucējumus zīdaiņiem likvidē arī māmiņas lietotās melisas lapu un dilles augļu tējas. Lai novērstu iespējamo mastīta problēmu, iesaka uzlējumu, kura sastāvā ir ceļteku lapas, raudenes laksti, linsēklas, kumelītes ziedi, dzert pa trešdaļglāzei vai pusglāzei 3 reizes dienā. Ja nepieciešams samazināt laktācijas intensitāti, izmanto salvijas lapu uzlējumu, dzerot to 3 reizes dienā, līdz panāk vēlamo rezultātu. Šim nolūkam noderīgs arī rozmarīna vai zemenes lapu uzlējums.
Rakstu lasiet arī žurnāla "ārsts.lv" 2016. gada decembra numurā!