Andis Paeglītis: Gudrības zobi

Pieauguša cilvēka pilnās zobu rindās augšžoklī un apakšžoklī ir 32 pastāvīgie zobi. Zobu rindas no abām pusēm noslēdz trešie molāri jeb tā sauktie gudrības zobi, kuru izšķilšanās mutes dobumā visbiežāk notiek vecumā no 18 līdz 25 gadiem, retos gadījumos – vēlāk. Ir gadījumi, kad gudrības zobi vispār neizšķiļas (nav aizmetņa) vai tam ir grūti izšķilties bez ķirurģiskas iejaukšanās.

Pēdējos gadu desmitos cilvēkiem pasaulē tiek novērota žokļu kaulu alveolārā izauguma samazināšanās, kuras dēļ rodas zobu rindas saspiestību. Tādos gadījumos gudrības zobiem nav pietiekami daudz vietas, tie aug šķībi un ir nepieciešama to izņemšana, lai neradītu problēmas blakus esošajam molāram un veselībai kopumā. Fizioloģiski tiek radītas problēmas otrā molāra apskalošanai ar siekalām, kas izraisa bojājumu tajā. Pastāv arī iekaisuma risks, ja trešais molārs nespēj ātri izšķilties un atbrīvoties no pilnīgas gļotādas (gļotādas kapucītes) atkāpšanās, kas vēl daļēji pārsedz zobu. Zem šīs kapucītes sakrājas baktērijas, rodas apsārtums un veidojas iekaisums. Iekaisuma procesu pavada sāpes, mutes atvēršanas grūtības (trizms) un rīšanas grūtības. Ja problēmas netiek ķirurģiski likvidētas, stāvoklis var pasliktināties, veidojas dziļš abscess (strutu uzkrāšanās), kas bieži noved pie dzīvībai bīstama veselības stāvokļa. Ķirurģiskā palīdzība šādos gadījumi tiek uzskatīta par neatliekamu.

Zobārsta vai mutes, sejas un žokļu ķirurgu izšķiršanās par pielietojamo ārstniecības metodi ir atkarīga no zoba augšanas prognozes patoloģiju gadījumā, par to informējot pacientu:

  • zobs šķiļas lēni, ir problēmas gļotādas kapucītes lēnas atkāpšanās dēļ – veic vienkāršu gļotādas ekscīziju (nogriešanu) vai zoba ekstrakciju (zoba raušanu),
  • zobs novirzīts uz blakus zobu vai nepareizi novietots, bojā vai traucē vaiga gļotādu vai mēli – zobu ekstrahē,
  • zobs bojāts vai mutes higiēna ir slikta apgrūtinātās piekļuves dēļ ar zobu birstīti – zobu var ekstrahēt.

Vairākās pasaules valstīs gudrības zobus ekstrahē arī profilaktiski, jo to dalība barības smalcināšanā ir daļēja vai nenotiek vispār – tiem nav saskares ar pretējo (augšējo vai apakšējo) molāru. Tos nevar pilnā apjomā izārstēt dziļāka bojājuma gadījumos un, visbeidzot, nevar izmantot protezēšanas nolūkos.

Lai arī gudrības zobu raušana nav nekas ārkārtējs, metodoloģija atšķiras no parasta molāra ekstrakcijas. Arī pēcoperācijas periods ir ar lielāku komplikāciju risku. Parasti minēto ārstniecību veic vairumā zobārstniecības kabinetu. Dziļi gulošus gudrības zobus iesaka izraut stacionāros apstākļos vispārējā narkozē.

Jāpiebilst, ka gudrības zobu neesamība vai to šķilšanās ātrums pilnīgi noteikti cilvēkiem nerada īpašas rakstura izmaiņas!

Foto: Shutterstock

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2021. gada februāra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!