Agnese Juķeviča: Dziļa kariesa ārstēšanas metodes
Pacienta sapratne par zobu plombēšanu saistās ar urbšanu un plombēšanu. Taču katra bojājuma ārstēšana var būt atšķirīga, tiek izmantoti dažādi materiāli, atšķiras manipulācijas norise un ilgums. Kariess ir viena no aktuālākajām mūsdienu problēmām, kas saistītas ar mutes dobumu, kā arī viena no visbiežāk sastopamām slimībām gan bērnu, īpaši pusaudžu, gan pieaugušo vidū.
Kariesa ārstēšanas metodes nosaka bojājuma dziļums. Sākuma stadijā kariess izpaužas kā balts, demineralizēts plankums zoba ārējā slānī jeb emaljā. Ja tas netiek ārstēts, bojājums turpina izplatīties dziļākos zoba audos – dentīnā. Agrīnu emaljas kariesu var novērst, ievērojot labu mutes dobuma higiēnu, savukārt dziļu kariozu bojājumu gadījumā jāvēršas pie zobārsta, lai izņemtu kariozos audus.
Dziļš kariess ir zoba cieto audu patoloģija, kas skar zoba audu slāni, kurš atrodas tuvu pie zoba asinsvadu un nervu sistēmas jeb pulpas.
Diagnostika
Viens no atbildīgākajiem zobārsta darba posmiem ir diagnostika – rūpīga pacienta klīniskā un rentgenoloģiskā izmeklēšana. Vispirms jāveic mutes dobuma apskate un izmeklēšana, kā arī zobu rentgenoloģisks izmeklējums. Dziļa kariesa diagnostikai veic aukstuma un karstuma testus. Sākot ārstēšanu, zobārsts pacientu informē par turpmāko ārstēšanu – vai un kad jāierodas uz atkārtotu vizīti vai vizītēm, arī uz kontroles vizītēm un tajās veicamiem izmeklējumiem.
Ārstēšanas metodes
Parasti kariesa bojājums tiek izņemts vienā etapā, un uzreiz zobs tiek arī plombēts. Taču izmanto arī šādas metodes: vairāketapu kariesa izņemšanu, netiešo pulpas pārklāšanu, tiešo pulpas pārklāšanu. Izmantojot alternatīvas dziļa kariesa ārstēšanas metodes, nereti iespējams izvairīties no zobu kanālu ārstēšanas.
Ārstēšana vairākos etapos
Vairāketapu ārstēšana pieļauj, neveicot zoba kanālu ārstēšanu, veikt zoba ārstēšanu ilgākā laika posmā, lai zobs spētu veidot aizsargslāni. Pirmajā posmā bojātie zoba audi tiek izņemti daļēji, lai neatvērtu pulpas audus. Zobs tiek slēgts ar ārstniecisku pagaidu plombu, kas veicina zoba aizsargslāņa veidošanos. Pēc noteikta laika – 3–6 mēnešiem – bojātā vieta jeb kavitāte tiek atkārtoti atvērta un izņemti visi bojātie zoba audi. Metodes galvenā ideja – ļaut veidoties pulpas aizsargbarjerai jeb terciārajam dentīnam.
Tiešā pulpas pārklāšana
Tiešā pulpas pārklāšana tiek izmantota, ja notikusi zoba pulpas atvēršanās, taču zoba kanāli vēl nav inficēti. Šādi bojājumi notiek, piemērām, ja pacients guvis traumu. Ja pulpas atvērums nav lielāks par 2 mm, iespējams saglabāt zoba vitalitāti, izmantojot šādu ārstēšanas metodi: uz zoba mīksto audu atvēruma tiek uzklāts biomateriāls, piemēram, biodentīns vai minerāltrioksīdagregāts (MTA). Tas ir mākslīgi veidots biomateriāls, kas funkcionāli veic zoba audu funkcijas un bioloģiski atbilst zoba audiem. Pēc tam zobs tiek atjaunots ar plombējamo materiālu.
Izmantojot šo metodi, veiksmīgs iznākums ir 80% gadījumu, ja tiek ievēroti šādi priekšnosacījumi – pulpa netiek inficēta, tiek apturēta asiņošana, pulpa tiek slēgta ar hermētisku restaurāciju.
Netiešā pulpas pārklāšana
Netiešā pulpas pārklāšana tiek izmantota gadījumos, kad zoba ārstēšanas procesā līdz pulpas audiem ir atlicis mazāk nekā 1 mm. Zoba kavitātes pamatā var saskatīt pulpas kameras zīmējumu, tomēr asiņošanas nav. Lai izvairītos no zoba devitalizācijas, riskantie punkti jāpārklāj ar jau iepriekš minētajiem biomateriāliem, kam pa virsu tiek klāta dentīna remineralizāciju veicinoša odere.
Veiksmīga rezultāta atslēga
Lai gan zoba kanālu ārstēšana ir ar ļoti augstu veiksmes rādītāju, no tās pēc iespējas zobārsti cenšas izvairīties. Zobu kanālu ārstēšana neatkarīgi no iznākuma prasa lielu zoba kroņa audu zudumu. Tāpat ir lielāks risks reinfekcijai, kā arī zobs var kļūt trauslāks. Vitāls zobs vienmēr būs ar labāku dzīvildzes prognozi par devitālu zobu. Tāpēc jebkura ārstēšana metode ir apsvēršanas vērta, lai zobs paliktu dzīvs.
Mūsdienu zobārstniecībā ik gadu parādās inovācijas, kas ļauj paplašināt pacientu ārstēšanas iespējas un sasniegt maksimāli labākos rezultātus.
Sākot jebkuru ārstēšanu, svarīgākais priekšnosacījums ir ārsta un pacienta sadarbība. Precīza un rūpīga anamnēzes noskaidrošana, pacienta novērojumi un sūdzības, klīniskā un rentgenoloģiskā izmeklēšana ir atslēga veiksmīga rezultāta sasniegšanai.
Zīmējums: Anda Dāniele
Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2017. gada augusta numurā!
Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!
